2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.
Kā jūtas Izraēlas tauta, un kas šobrīd notiek Telavivas ielās?
Pagājušā gada 7. oktobrī “Hamās” veiktie terorakti ir radījuši Izraēlas tautai nacionālo traumu, 7. oktobra notikumus viņi salīdzina ar otro holokaustu. Cilvēki jūtas nomākti. Līdz ar to katrs Izraēlas panākums, neliela skaita ķīlnieku atbrīvošana, panākumi militārajās operācijās mazliet uzmundrina. Jo skaudrā 7. oktobra notikumu statistika - vairāk nekā 1000 nogalināto un vairāk nekā 100 gūstā saņemto ķīlnieku - tas, protams, atstāj iespaidu.
Runājot par situāciju Telavivā, kur atrodas Latvijas vēstniecība, tas ir Izraēlas finanšu un biznesa centrs, atrodas valsts vidienē, tā ir “laicīga pilsēta”, kur dzīve pārāk nav saistīta tradicionālām reliģiskām tradīcijām, tāpēc turpinās samērā aktīva sabiedriskā dzīve. Taču ikviens, tajā skaitā mēs, diplomāti, zina - ja tiek izsludināta trauksme, 1,5 minūšu laikā jāatrod tuvākā patvertne.
Iešana uz bumbu patvertnēm jau faktiski ir ikdiena.
Kopš 90. gadiem spēkā ir prasība, būvējot jaunu mājokli, tajā obligāti iebūvēt drošo telpu, ko šeit sauc “mamads”.
Vēstniecība atrodas augstceltnes 15. stāvā, un mēs trauksmes gadījumā dodamies uz pagrabu vai kāpņu telpu - tā ir šī drošā telpa.
Protams, situācija Izraēlas ziemeļos un dienvidos ir daudz savādāka. Tur apšaudes notiek regulāri, bet kopš aktīvas karadarbības Gazas joslā raķešu apšaude Telavivā ir mazinājusies.
Vai miers tuvākajā laikā ir iespējams?
Ir skaidrs, ka miers ir iespējams vien tad, ja tiktu īstenots divu valstu izveidošanas princips. Taču pēc 7. oktobra politiskā elite un arī sabiedrība kopumā negrib pat runāt par divu valstu izveidi, par situāciju Gazas joslā. Tas ir 7. oktobra notikumu raisītās traumas rezultāts.
Sabiedrība šobrīd vēlas rast atbildi uz jautājumu - kas ir noticis ar “Hamās” sagrābtajiem ķīlniekiem un kad viņi tiks atbrīvoti.
Kurā brīdī būtu vislielākās Izraēlas kā valsts pastāvēšanas briesmas?
Kopš 1948. gada, kad tika dibināta Izraēlas valsts, tauta ir dzīvojusi naidīgu valstu ielenkumā. Laika gaitā attiecības normalizējušās ar Jordāniju, Ēģipti, nesen ar AAE, Bahreinu, Maroku, Sudānu. Kā naidīga valsts tiek uztverta Irāna. Izraēla ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē moderno tehnoloģiju jomā, arī sabiedrības mobilizācijas ziņā, tā ir pašpietiekama. Ja tiktu konstatēts, ka Irānas rīcībā ir atomieroči, to Izraēla uztvers kā ļoti lielu draudu savai pastāvēšanai.
Vai Izraēlas sabiedrība ir gatava, ka atomieroči, ja tādi nonāktu Irānas rīcībā, varētu tikt izmantoti pret Izraēlu?
Kā jau teicu, Izraēlas sabiedrība dzīvo ar apziņu, ka Irāna ir naidīga valsts. Izraēla sadarbībā ar ASV monitorē situāciju, kā Irānā attīstās kodolprogramma.
Šobrīd pasaules skats vērsts Amerikas virzienā - ASV prezidenta vēlēšanas. Vai vēlēšanu rezultāti varētu ietekmēt ASV un Izraēlas attiecības?
ASV ir Izraēlas galvenais stratēģiskais partneris. Abi prezidenta amata kandidāti ir apliecinājuši atbalstu Izraēlai, un tas tiks turpināts, iespējams, ar dažādām niansēm, kuras var ietekmēt vēlēšanu rezultāti, jaunais prezidents vai prezidente, jaunā administrācija. Jāpiezīmē, ka laikā, kad ASV prezidents bija Donalds Tramps, Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu ar viņu bija izveidojies ļoti labs kontakts.
Kurām no Eiropas Savienības valstīm ir visciešākā komunikācija ar Izraēlu?
Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir ieinteresēta, lai mums būtu maksimāli vienota pozīcija ārpolitikas jautājumos. Pieņemt kopīgu pozīciju attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā reizēm ir vienkāršāk nekā attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos. Valstis, kurām ir vēsturiskas saiknes ar Izraēlu, ieņem Izraēlai tuvāku pozīciju. Taču Eiropas Savienības valstu kopīga pozīcija ir, ka pēc 7. oktobra teroraktiem Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt, vienlaikus ievērojot starptautiskās humānās tiesības.
Ka izraēlieši vērtē Krievijas iebrukumu Ukrainā?
Kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, katru nedēļu Telavivā un citās lielākajās Izraēlas pilsētās notika milzīgi atbalsta mītiņi Ukrainai. Pie Krievijas vēstniecības notika protesti. Taču pēc 2023. gada 7. oktobra situācija ir mainījusies, jo izraēliešu, arī pasaules uzmanība vērsta uz Tuvajiem Austrumiem.
Taču Izraēlas sabiedrība ir demokrātiska, tā ir emigrantu nācija, ļoti daudzi iedzīvotāji ir iebraukuši no bijušās Padomju Savienības. Tiek lēsts, ka 80% atbalsta Ukrainu, taču tagad viņu galvenā rūpe ir situācija pašu mājās.
Vai un kā Izraēlas varas vīri, politologi vērtē ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša “nonākšanu Krievijas prezidenta Vladimira Putina apskāvienos”?
Aktuālajā situācijā ir izveidojies sava veida konflikts starp ANO un Izraēlu sakarā ar ANO centieniem mazināt spriedzi Tuvajos Austrumos, ko Izraēla savukārt uztver kā nepietiekamu 7. oktobra teroraktu novērtējumu un uztveri. Kopumā šī Guterreša vizīte Krievijā nav izpelnījusies īpašu vērību, jo ANO problemātikas sakarā visa uzmanība koncentrēta uz Izraēlu.
Izraēla jau vairākus desmitus gadu realizē bruņošanās programmu. Tā pati ražo ieročus. Ko Latvija varētu mācīties šajā jomā?
Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma ir droša un efektīva. Sistēma “Dzelzs kupols” var identificēt raķetes, kas lido Izraēlas virzienā, automātiski aprēķinot, vai tās ir jānotriec vai tās nokritīs neapdzīvotā vietā, nenodarot postu. Katra šāda “Dzelzs kupola” operācija izmaksā 30 000 līdz 40 000 eiro. Šobrīd notiek analogas pretgaisa aizsardzības lāzersistēmas izstrāde, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljardus eiro. Latvija varētu izvērtēt šādas pieredzes pārņemšanu, bet tā ir ļoti dārga. Izraēla varētu sniegt savu pieredzi militārās medicīnas jomā, arī, piemēram, posttraumatisma seku mazināšanai, jo ikdienā šeit Izraēlā var redzēt, ka trauksmes gadījumā cilvēkiem ir milzu stress, panika. Izraēla ir iemācījusies prasmīgi sniegt psiholoģisko palīdzību. Tā ir pieredze ko Latvija varētu pārņemt.
Izraēla paļaujas uz sevi, Latvija uz NATO.
Izraēlā ir obligātais militārais dienests - vīriešiem trīs gadi, sievietēm divi gadi, ar dažādiem izņēmumiem. Izraēlieši ir savas valsts patrioti. Arī pēc 7. oktobra daudzi Izraēlas pilsoņi, kas tobrīd bija ārpus Izraēlas, atgriezās valstī, lai to aizstāvētu. Arī no Latvijas.
Armijai ir ievērojama autoritāte, bruņoto spēku veidošanas principi ir atšķirīgi no Latvijas
Šī gatavība karam, vēlme aizstāvēt savu valsti - tas ir izraēliešu kā nācijas vienojošs faktors.
Tieši tā.
Arābu valstīm nav vienotas attieksmes pret Izraēlu. Ir draudzīgas, saprotošas, naidīgas un klaji naidīgas. Kā to izskaidrot?
Pēc Izraēlas valsts izveidošanas ir bijuši militāri konflikti ar Ēģipti, Jordāniju, patlaban ar šīm valstīm pastāv relatīvi normālas attiecības. Notiek sadarbība ekonomikā un citās jomās. Pēc 2020. gada tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar daudzām citām arābu valstīm. To visu ir ietekmējuši 7. oktobra terorakti.
Kādas ir Izraēlas attiecības ar Krieviju?
Var konstatēt, ka līdz Krievijas agresīvajam iebrukumam Ukrainā starp Izraēlu un Krieviju pastāvēja labas attiecības. Pēc kara sākuma Ukrainā Izraēlā ir mainījušies akcenti - Izraēla uzsver, ka tai rūp ebreju kopiena Krievijā, tās drošība, kā arī Krievijas militārā kontingenta klātbūtne Sīrijā, kur Izraēla veic militārās operācijas, saskaņojot tās ar krieviem. Šajā sakarā ir bijuši paziņojumi, ka Izraēla ir Krievijas kaimiņvalsts.
7. oktobra terorakti un Krievijas atbalsts “Hamās” un tuvināšanās Irānai ir radījuši sarūgtinājumu Izraēlā, tās politiskajā elitē. Tā saucamās ļaunuma ass veidošanās, kurā ieskaita Krieviju, Ķīnu, Irānu, Ziemeļkoreju, un Izraēlai nozīmīgais Irānas faktors var izraisīt konceptuālas izmaiņas Izraēlas attiecībās ar Krieviju.
Izraēlā brīvi pieejami Krievijas propagandas televīzijas kanāli?
Jā, Krievijas televīzijas kanāli ir brīvi pieejami. Izraēlā ir pilsētas (Aškelona, Ašdoda), kuras tā arī tiek dēvētas par “krievu pilsētām”, taču gribu gan uzsvērt, ka šiem informācijas līdzekļiem nav tādas ietekmes, lai mazinātu šo Izraēlas pilsoņu patriotismu.
Viņi ir Izraēlas patrioti, pat neskatoties uz šo propagandu.
Esmu dzirdējis neskaitāmus stāstus par to, kā cilvēki no bijušās Padomju savienības ir pārcēlušies uz Izraēlu. Valsts ir izveidojusi pārdomātu sistēmu, lai iebraucējs, ierodoties Izraēlā uz pastāvīgu dzīvi, sajustos piederīgs šai nācijai, būtu daļa no Izraēlas tautas. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Krievijas propagandas ietekme cilvēku prātos ir minimāla, viņi vairāk Krievijas kanālus skatās kā izklaides platformu.
Viena no Izraēlas daudzām politiskām partijām ir “Mūsu mājas - Izraēla”, kas vēlēšanās gūst labus panākumus. To tradicionāli atbalsta krieviski runājošā sabiedrības daļa.
Izraēlā lieto krievu valodu? Karš ietekmē attieksmi pret valodu?
Valoda ir saziņas līdzeklis. Neviens nepārmetīs, ja Izraēlā uz ielas dzirdēs sarunājamies krievu, arābu vai citā valodā. Izraēlas valsts valoda ir ivrits, un tā ir oficiālā saziņas valoda. Arābu valodai ir īpašs statuss.
Kurās jomās Latvijai šobrīd notiek visintensīvākā sadarbība ar Izraēlu?
Izraēlā ir atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība. Sadarbība attīstās informācijas tehnoloģiju, medicīnas un citās jomās. Atkal jāpiemin 7. oktobris, kas šo kontaktu attīstību strauji piebremzēja. Starp Latviju un Izraēlu patlaban nav tiešo lidojumu, un tas tomēr atstāj negatīvu iespaidu uz biznesa kontaktiem.
Un tūrisma jomā? Kādreiz izteikti daudz izraēliešu brauca baudīt mūsu Jūrmalu un citus Latvijas labumus.
Masveida tūrisms ir apsīcis, taču cilvēki turpina ceļot, apciemot draugus Latvijā.
Kad, jūsuprāt, eskalācija norims?
Konkrēti atbildēt nevar neviens. Ir jāievieš pamiers, jāatbrīvo ķīlnieki, tad var sēsties pie sarunu galda.
Bet ir otra puse - vai šis konflikts nepārvērtīsies lielākā karā?
Izraēlas lielākais bieds ir Irāna, taču apšaubu, ka Irānai ir plāns iesaistīties tiešā karadarbībā. Kā minēju, Izraēla ir militāri ļoti labi attīstīta valsts. Arī ASV ir gatavas tai sniegt atbalstu, tāpēc neticu, ka Irāna var uzsākt tiešu militāru darbību situācijas eskalēšanai.
