Veikt reformas, kuru dēļ samazinās peļņa farmācijas gigantiem nav nekāda izklaide; asa pretdarbība, dažādu šķēršļu likšana reformām un farmācijas lobisma dažādās sejas, taču reformas virzās un zāļu cenas samazinās un samazināsies tuvāko trīs mēnešu laikā jau ikviena maciņam daudz jūtamāk; veselības nozarē tiks ieviesti vēl daudzi jauninājumi - par to visu nra.lv saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri.
Latvijā ir izveidojusies situācija, ka farmācijas nozarē ir uzņēmēju grupas, kurām vienlaikus pieder ražošana, vairumtirdzniecība, aptiekas, laboratorijas. To sauc par uzņēmumu vertikālo integrāciju. Lasām Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija sēdes protokolu, kur rakstīts par zāļu cenu veidošanās noteikumiem. Veselības ministrija aicināja Konkurences padomi līdz 2024. gada 30. decembrim veikt pasākumus aptieku vertikālās integrācijas ierobežošanai. Vai esat saņēmuši kādas ziņas, ka Konkurences padome ir rīkojusies?
KP iesniegtajās rekomendācijās atzīst, ka vertikālajai integrācijai no konkurences tiesību piemērošanas viedokļa var būt gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz tirgu un konkurenci.
Tomēr uzskatu, ka īpaši veselības aprūpē - un medikamentu apgādē būtisks ir tirgus līdzsvars un sabiedrības intereses, t.sk. mazo tirgotāju loma, kuri bieži veic pat sociālu funkciju vairāk kā klasisku uzņēmējdarbību.
KP mūs informēja, ka ir ierosinājusi tirgus uzraudzību par vertikālās integrācijas ietekmi zāļu mazumtirdzniecībā un informēs VM, kad tā tiks noslēgta.
MVM un KP mērķi ir atšķirīgi. KP mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt uzņēmējdarbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, veicinot patērētāju iespēju izvēlēties tiem nepieciešamos produktus par tiem pieņemamām cenām.
Mūsu Veselības ministrijā mērķis ir uzlabot cilvēku veselību, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu un profilakses pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, izglītot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā. Mēs varam konstatēt pēc savas ikdienas pieredzes, prakses un sajūtām to, kas notiek farmācijas nozarē un tirgū kopumā, bet mēs neesam lielākie speciālisti ekonomikā un jurisprudencē un nevaram pateikt, ko tieši vajag darīt.
Jautājums ir aizgājis tik tālu, ka diezin vai vieni varēsim veikt būtiskas izmaiņas. Galvenais, ko var darīt, ir panākt, lai šī vertikālā integrācija neturpinās - lai šis vertikāli integrēto uzņēmumu saraksts nepaplašinās. Es negribu neko apgalvot, bet, ļoti iespējams, ir vēl uzņēmumi ar citiem nosaukumiem un ar citiem īpašniekiem, par kuriem mēs nezinām un kuri varbūt ir daļa no šīs milzīgās “vertikāles”.
Konkurences padomē pašlaik notiek pārmaiņas - būs jauna vadītāja, noteikti tiksimies un pārrunāsim jaunās vadības redzējumu un ieinteresētību sadarboties. Iepriekšējais vadītājs, ar kuru mums bija ļoti laba sadarbība, kļūs par Latvijas Digitālās veselības centra vadītāju.
Ja skatāmies vēsturisko informāciju par vertikālās integritātes ierobežošanu farmācijā, tas stāsts ir jau kopš 2008. gada. Bet regulējumā nekas nav mainījies. Lielākie tirgus dalībnieki farmācijas nozarē ir kļuvuši tikai stiprāki...
Jā, trīs četri uzņēmumi nostiprinās un paplašinās.
“AB City”, “Olainfarm” un “Latvijas aptiekas” nostājas pret valsts noteiktiem ierobežojumiem, meklē dažādus veidus, kā tos apiet. Un viņiem neviens neko nevar padarīt...
Mēs redzam, ka valstij un pašvaldībām kopumā paliek aizvien mazāk ārstniecības iestāžu, bet privātais sektors aug. Mani uztrauc jautājums, kas notiks, ja notiks kāds kiberuzbrukums laboratorijām - kas notiks ar laboratoriju izmeklējumu datiem? Esmu runājis ar slimnīcu vadību, lai tās strādā pie šā jautājuma vairāk. Tie ir drošības jautājumi. Ja kāda problēma notiek ar vienu veselības aprūpes uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, tad kādam ir jāstrādā tās vietā.
Pēdējos 16-17 gados farmācijas uzņēmēji ir auguši, neviens viņiem nav traucējis, bet tagad ir atnācis Abu Meri un saka viņiem, ka tādā garā nedrīkst turpināt.
Reforma jau sāk darboties, bet, protams, ir daudz kas, ko vajag labot pēc 20 gadiem. Mēs nenoliedzam. Tāpēc ir izveidota operatīvā darba grupa, kas trīs mēnešus strādās. Būs monitorings. Lai ietu uz priekšu, ir jāsavāc informācija.
Taču jau pirmajā šā gada dienā notiek preses konference, kurā sēž farmācijas nozares pārstāvji un stāsta, cik “šausmīgs haoss” ir radies tāpēc, ka notiek zāļu cenu reforma.
Viņi vēl nav pat iztirgojuši pagājušajā gadā iepirktos krājumus. Es domāju, ka vajag vēl vismaz vienu mēnesi līdz februārim vai februāra beigām, kamēr sāks parādīties reālās zāļu cenas. Mēs redzam, ka cenas krīt katru dienu, mēs redzam, ka ir starpība.
Un tagad pārmest Veselības ministrijai to, ka 75 centi jāpiemaksā par katru recepti? To taču viņi paši prasīja - tas bija pašu aptieku organizāciju priekšlikums, lai ir kā Igaunijā - izmantojām šo pieeju, lai pirmām kārtām uzcenojums būtu maksimāli caurspīdīgs un lai var izdzīvot mazās aptiekas.
Par farmaceitiem gadiem ilgi neviens nav domājis. Tad atnāca Abu Meri un teica, ka farmaceitiem ir jābūt daļai no veselības aprūpes sistēmas, daļai no ārstniecības personāla. Un īpaši ārpus Rīgas, kur arī vajag farmaceitu pakalpojumus.
Man nupat viens ārsts zvanīja un pateica, ka vienas kompāniju grupas pārstāvis prasa ārstiem, lai viņi raksta receptes tikai uz vienu mēnesi.
Viens no farmācijas nozares pārstāvjiem bija godīgs un lielas auditorijas priekšā pirms pusgada sacīja: “Mums katram ir sava poliklīnika. Mēs liksim, lai mūsu ārsti raksta visas receptes uz vienu mēnesi, lai katru reizi dabūtu tos 75 centus.”
Bet tad 2. janvārī viņi pasaka, ka viss ir slikti, ka 75 centi ir pārāk dārgi, musina sabiedrību, bet sabiedrība redz, ka kopējie rēķini ir mazāki. Viņi paši šauj sev kājā.
Kas notiek ar zāļu cenām?
Fakti janvārī pierāda, ka medikamentiem, kas ir bijuši cenā no 10 līdz 15 eiro, ir redzama cenas samazināšanās par apmēram 2-3 eiro.
Ja runājam par vēl dārgākām zālēm, tad var būt cenas samazināšana pat par 30-40%. Vai varat iedomāties, ka medikamentu, kam ražotājs deklarējis cenu 11 eiro, tirgotājs pārdeva par 33 eiro! Trīsreiz vairāk! Un kurš no tā ieguva visvairāk?
Lietuvā un Igaunijā medikamenti ir lētāki. Igaunijā medikaments, kas Latvijā maksāja 33 eiro, tur maksā 18 eiro.
Bet tagad arī Latvijā dažās aptiekās tas pats medikaments maksā 22 eiro, acīmredzot tie vēl ir krājumi, jo vajadzētu maksāt arī 15-17 eiro - pat lētāk nekā Igaunijā.
Varbūt Lietuvā būs medikamenti, kas tur būs lētāki, jo Lietuvā ir lielāks tirgus, ciešāka sadarbība ar Polijas farmācijas gigantiem un vienkāršotāka ģenērisko zāļu izplatības sistēma. Un bija arī daži medikamenti, kurus tiesa pie mums neļāva reģistrēt, bet Lietuvā tie jau bija pārdošanā.
Tomēr reformā jau ir šis tas panākts, un, ja tā izdosies līdz galam, var būt tā, ka viens pacients vidēji mēnesī ietaupīs 15-20 eiro. Bet individuālos gadījumos tās ir ļoti prāvas summas - nupat redzēju, ka pazīstams cilvēks, kam ikdienā jālieto dārgas zāles, sarēķināja, ka gadā ietaupīs 800 eiro.
Katram Latvijas pensionāram, kurš lieto medikamentus, kas maksā 2-3 eiro, vienmēr ir arī dažas tādas zāles, kas nav kompensētas un maksā 10-15 eiro. Viņi ietaupīs.
Protams, pensionāriem nepatīk maksāt 75 centus par zālēm, kas viņiem ir kompensētas un maksā 2-3 eiro. Bet ar e-recepti jāmaksā tikai vienu reizi trīs mēnešos.
Ja pacientam ir papīra recepte, tad tā ir vienai reizei un jālūdz ārsts izrakstīt e-recepti turpmāk.
Nekompensējamajām zālēm e-recepti var lietot vairākas reizes, katru reizi piefiksējot, cik zāļu iegādāts. Un tikai pirmajā mēnesī no trijiem jāmaksā 75 centi.
Saprotams, ka pacienti un arī aptiekas ar jauno sistēmu vēl nav apradušas. Tās ir lielas pārmaiņas, mums jābūt nedaudz pacietīgiem un mazliet jāpagaida, kad tā ieiesies.
Latvijā bieži vien ir bijis tā, ka pirmajā dienā, kad tiek ieviests kāds jaunums, tehniski viss sabrūk un apstājas. Paldies dievam, šajā reizē tā nebija un e-veselības sistēma strādāja stabili, bija tikai nelielas lēndarbības problēmas.
Mēs redzam, ka farmācijas nozarē ir cilvēki, kas grib jebkurā veidā visu apturēt un atgriezties pagājušajā gadā. Bet ko vairs var apturēt? Viss! Vilciens ir aizbraucis!
Jautājums ir par citu. Mēs pašlaik gaidīsim trīs mēnešus, mēs vērojam, kas notiek ar to medikamentu grupu, kas ir cenā no nulles līdz pieciem eiro.
Mēs piekrītam pensionāriem, ka šajā zāļu grupā cena ir pakāpusies. Protams, šīs zāles ir kompensētas, taču cilvēkam, ja viņš, piemēram, lieto divus trīs medikamentus, mēnesī tas izmaksā par kādiem 1,25 eiro vairāk. Tas rodas tādēļ, ka cena par recepti ir 75 centi. Tāpēc vērosim, domāsim par risinājumu, kā šo cenas pieaugumu risināt. Varbūt nav jāmaksā 75 centi par šādas cenas medikamentiem? Varbūt jāizveido recepšu vai summas limits gadā vai ir vēl citi risinājumi. Igaunijā par recepti jāmaksā 2,50, bet zāles nav dārgākas.
Protams, ka vertikāli integrētajiem uzņēmumiem ir milzīgi sakari - pie ārstiem un ģimenes ārstiem, laboratorijās, pie ekspertiem, arī pacientu organizācijās, arī ietekme plašsaziņas līdzekļos. Pusotra gada laikā neviena diena man nav bijusi mierīga - tā ir spēle uz nerviem, vai es izturēšu.
Bet mēs ļoti nopietni gatavojāmies - bija trīs darba grupas, kurās iesaistīta arī nozare - strādāja, strādāja, bet beigās pateica, ka sadarbība nav sadarbība un ka ar ministriju nav dialoga. Patiesībā grūti saskaitīt, cik ļoti daudz reižu esmu ticies un runājis gan ar farmācijas nozari, gan citiem veselības aprūpes sistēmas pārstāvjiem. Mēs norunājam kādu vienu lietu, bet nākamajā dienā no viņu puses dzirdu ko pavisam citu - redzu mani pazemojošus rakstus, uzpirktus rakstus. Mums komandā bija arī viņu iesūtīts, iefiltrēts viens ārsts. Tāda, lūk, ir situācija. Es runāju atklāti, un es nebaidos - man nav ko zaudēt. Cik gan daudz man nav bijis visādu vilinošu piedāvājumu! Bija, piemēram, piedāvājums, ka par mani būs katru dienu pozitīva informācija, ka mani padarīs par lielu zvaigzni.
Tas nozīmē, ka farmācijas lobijs pat caur Veselības ministrijas štatu ir centies bīdīt savas intereses?
Iespējams, ka ir bijuši mēģinājumi, bet mana komanda strādā godprātīgi. Es to redzu. Citādi nekas nebūtu tapis.
No sākuma mums ar ekspertiem un ministrijas darbiniekiem bija piesardzīgas sarunas. Pirmajā tikšanās reizē viens no pirmajiem viņu jautājumiem bija: “Ministra kungs, vai jūs tiešām gribat pārmaiņas, vai tiešām to darīsiet, varbūt mēs sarakstīsim un pēc tam izmetīsim to dokumentu?”
Viņi atklāja, ka iepriekšējā pieredze bijusi uzsākt pārmaiņas un tad tās bremzēt, uzsākt un atkal bremzēt. Vai šajā reizē nebūs tāpat? Teicu skaidri - jā, noteikti gribu pārmaiņas. Sacīju, ka šoreiz viņi var paļauties uz mani, ka es pats virzīšu jautājumu un viņus aizstāvēšu.
Un šie cilvēki iztur. Viņi strādā dienu un nakti.
Sākumā nebija arī pietiekamas informācijas - kādi ir ienākumi par receptēm, cik par kompensējamām zālēm, cik par nekompensējamām, cik par bezrecepšu medikamentiem.
Sākumā arī Veselības ministrijas darbiniekiem bija neticība, ka kāds var atnākt un nostāties pret šo milzīgo “betona sienu” un vēl ietaisīt tajā caurumus. Izrādījās, ka var, un VM darbinieki ļoti ieguldījās, cēlās un krita, lai mēs iedzīvotājiem tik nozīmīgo jautājumu izkustinātu. Esmu ļoti pateicīgs par to milzīgo darbu, ko viņi paveica.
Vai nejūtat fizisku apdraudējumu? Tie tomēr farmācijai ir ļoti nepopulāri lēmumi, kas gigantiem būtiski samazina peļņu.
No priekšgājējiem dzirdēju, ka veselības ministram vajag bruņumašīnu un apsardzi. Es ticu Dievam, ka neviens savu dzīvību nezaudēs, ja vien viņa liktenī nav rakstīts, ka konkrētajā dienā viņš mirs.
Jā, esmu bijis Valsts drošības dienestā pat vairākas reizes, un viņi dara savu darbu. Vairāk par to nevaru stāstīt. Bet es ticu, ka Latvija ir tiesiska valsts, un ir iestādes, kas par tiesiskumu rūpējas. Man ir bijuši piedāvājumi “sniegt atbalstu”, bet tādu personīgu draudu gan nav bijis.
Diezin vai uz VDD gājāt tikai ekskursijā? Gan jau diezgan nopietni kaut kas ir bijis?
To nedrīkstu teikt.
Ja uzņēmēju grupa zaudē miljonus un desmitiem miljonu viena ministra dēļ, nav grūti iedomāties, kas notiktu ar šādu ministru, piemēram, Maskavā.
Es domāju, ka ne tikai Krievijā, bet jebkurā pasaules valstī šādā gadījumā notiek pretdarbība, piemēram, kompromitējošas informācijas meklēšana. Vienā portālā bija rakstīts, ka man ir ārlaulības meita, kurai ir 25 gadi, aktīva sportiste... Es gribētu ar to meitu iepazīties.
Tad vēl ir bijuši raksti par mani, ka es mēģinot taisīt revolūciju savā partijā. Visādi brīnumi.
Tad vēl viens ārsts, norādot uz manu Libānas izcelsmi, sauc mani par šeihu. Tas gan nav neko daudz melots, jo mans vecvectētiņš bija šeihs.
Jūs tā neuzmanīgi izteicāties, ka gribētu redzēt jums piedēvēto ārlaulības meitu. Vai esat gatavs tam, ka pēc intervijas publiskošanas ļoti daudzas jaunietes gribēs pieteikties, ka esat viņām tēvs?
Bet tad būs jāpārliecinās, vai tā ir patiesība - jāveic DNS analīzes.
Bet kādi būs analīžu rezultāti, ja laboratorijas iekļaujas vertikāli integrētajā farmācijas biznesa sistēmā?
Tad sūtīsim paraugus uz ārzemēm, lai pārbaude ir dubulta.
***
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kad cilvēki varēs saprast, kā strādā jaunā zāļu cenu sistēma; kāpēc valsts pilnībā nekompensēja slimā Gabriela ārstēšanu; kādā stadijā ir iespējamie Ārstniecības vai citu likumu grozījumi, kas skar Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo ārvalstīs, gūst tur ienākumus un brauc ārstēties uz Latviju, šeit nemaksā neko vai maksā krietni mazāk, lai gan neveic šeit nekādu sociālo ieguldījumu; vai lielajās valsts slimnīcās tiks mazināta birokrātija un štata vietas.
