Kādēļ vēl nesen pelnošākā un Baltijā lielākā Ventspils osta bankrota priekšā; vai kravu apgrozījuma kritumā varam vainot tikai karu Ukrainā; kāda loma ostu pārvaldīšanā pienākas uzņēmējiem; kādēļ lietuvieši pie mūsu robežām būvē lielas rūpnīcas un izmanto mūsu darbaspēku, bet mēs paši neko nespējam – “nra.lv” saruna ar bijušo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, šobrīd Rīgas brīvostas padomes prezidentu Leonīdu Loginovu.
Politiķi turpina diskusijas, ka vajadzētu pastiprināt sankcijas pret Krieviju, aizliegt aizvien jaunas tranzīta pozīcijas starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES). Kas šodien notiek Rīgas brīvostā un citās Latvijas ostās? Vai taisnība, ka cilvēki ostas uzņēmumos turpina zaudēt darbu?
Jā, pilnīga taisnība. Rīgas ostā kravu apgrozījums samazinājies vairāk nekā divas reizes - no 40 miljoniem tonnu 2017. gadā līdz 15-16 miljoniem tonnu tagad. Kravu apgrozījuma kritums turpinās. Katram ir skaidrs, ka kravu pārkraušanā ir iesaistīti cilvēki, ja nav ko kraut, tad cilvēkiem nav darba.
Cik ir mūsu pašu iniciatīva un vaina kravu apjoma lejupslīdē un cik daudz pie tā vainojama Krievijas nevēlēšanās pārkraut kravas mūsu ostās?
Diversificēta lieta. Šogad ar 1. janvāri Krievijas veterinārais dienests aizliedzis caur Latviju eksportēt jebkurus graudus. Liegums līdz pat šai dienai nav atcelts. Par to notiek diskusijas. Galu galā, šie graudi ir vajadzīgi arī vairākām Eiropas valstīm lopbarībai un pārtikas ražošanai.
Pašlaik no austrumu puses ostā ienāk graudi no Kazahstānas. Šīs kravas daļēji apkalpo Liepājas un Ventspils ostas, bet tās ir ļoti mazos apmēros un nevar nosegt ostu izmaksas. Ventspils ostai ir finansiālas problēmas, pārvaldnieks uztraucas, ka ostas pārvalde nespēs samaksāt kārtējos saņemtos kredītus. Novembrī dažas kravas ir nosegušas šo problēmu, bet kopumā ostas pārvaldei draud bankrots. Vienai no deviņdesmito gadu lielākajām ostām Baltijas jūrā draud bankrots! Tas ir prātam neaptverami un nesaprotami!
Kurš pie tā visa ir vainīgs?
Kad sāc analizēt, tad saproti, ka valstī pašlaik nav nevienas amatpersonas, kura rūpētos par valsts budžetu, izmantojot unikālo iespēju attīstīt tranzītu, jo galu galā,katra ostās pārkrauta tonna dod valsts budžetam 15 eiro. Neviens nedomā par pieņemto lēmumu sekām. Mums politikā vajadzētu profesionāļus, kuri lēmumu pieņemšanā spētu raudzīties vairākus gājienus uz priekšu.
Piemēram, ir tāda lieta kā ogles. Tās no mūsu kravu apgrozījuma ir pazudušas. Ogles tagad izrādās aizliegtā produkcija, kuru nevar vest. Latvija ogles sev neimportēja, tās nepatērēja. Ogles tranzītā uz Ķīnu, Japānu, uz Brazīliju nāca caur Rīgas ostu. Ogles Latvijā nekad nepalika. Tagad aizliegt ogļu tranzītu caur Rīgas ostu, kura bija lielākais ogļu pārkrāvējs, divos termināļos krāva vairāk nekā 10 miljonu tonnu gadā, ir nevis lielākā kļūda, bet aprobežotības kalngals! Jautājums - kur tad tās ogles palika? Tās ogles no Rīgas aizgāja uz Krieviju. Krievija visās kravu jomās attīstīja savus termināļus - minerālmēsliem, oglēm, konteineriem, graudiem. Tur tagad viss ir sabūvēts milzīgos apjomos. Termināļi aprīkoti ar ļoti modernu tehniku. Piemēram, tur ogļu terminālī vienlaicīgi apgāž sešus vagonus. Bet mums Rīgas ostā ir tikai viena vieta, kur izkraut vienu vagonu, to apgāžot. Krievijā ir ieguldīti miljardu miljardi.
Es vēl saprastu, ka tad, kad pieņēma lēmumu pārtraukt ogļu tranzītu caur Rīgas ostu, būtu vienlaicīgi pārtraukta iespēja Krievijas kravām iziet no Somu jūras līča. Vajadzēja Briselē pateikt tā: "Labi. Pārtraucam caur mums ogļu tranzītu, bet tad slēdzam izeju no Somu līča ostām, kas pieder Krievijai. Slēdzam jūru, lai krievu kuģi netiek ārā." Visu kara gadu laikā nekas tamlīdzīgs nav izdarīts. Jautājums - kāpēc mēs mierīgi zaudējam neiekasētos vismaz 150 miljonus eiro valsts budžetā katru gadu tikai no darbībām ar oglēm. Kāpēc mēs mierīgi noskatāmies, kā Krievijas kase no ostu darbības saņem naudu tuvu miljardam? Tā summa patiesi ir tik liela, jo Krievijas ostās kravu pārkraušanas cenas ir daudzkārt lielākas.
Visi tie mūsu Eiropas deputāti taču varēja paskatīties uz situāciju: paga, paga, ogles tagad te nenāks, bet kur tās paliks? Tās taču nekur gaisā nepaliek! Kādam tās ir vajadzīgas, un Krievijai tās ir. Daļu ogļu tā sūta caur Tālajiem Austrumiem, daļa iet caur ziemeļiem, dienvidiem, bet liela daļa caur rietumu krasta ostām. Mēs krāvām 15 miljonus tonnu gadā, bet Krievija tagad krauj daudz vairāk. Ja jūs paraudzīsieties uz Pēterburgas, Ustjlugas ostu apgrozījumu, tie ir prātam neaptverami cipari. Tagad nevienam nerāda, cik Krievijas ostas pārkrauj. To, ko Latvijas budžets nesaņem no tranzīta kravu pārkraušanas, ko no ostām varētu saņemt, to, pateicoties Krievijas ostām, tagad saņem Krievijas budžets.
Lēmumu aizliegt ogļu tranzītu pieņēma Brisele?
Jā.
Un mūsu Eiroparlamenta deputāti un mūsu ministri atbalstīja šo lēmumu?
Viņi visi taču nobalsoja, ka vajag aizliegt. Un bļauj vēl tagad, ka vajag vēl nezin ko aizliegt.
Tātad viņi faktiski ir nobalsojuši par to, ka Latvijas ostām jāaizliedz pelnīt 150 miljonus?
Ne jau ostām, bet mūsu valsts budžetam. Jā, tikai no oglēm. Ja mēs vēl sāksim runāt par naftas produktiem, kuri iet caur Ukrainu pa cauruļvadiem, tad šīs jau būs citas summas. Bet par oglēm - tas vispār ir kaut kāds ārprāts!
Kravas pamazām izsīkst. Mēs zaudējam darbu un cilvēkus. Rīgā izej uz ielas un domā - kur palikuši cilvēki? Cilvēku nav. Tukšas ielas, veikali aizvērti. Izskatās, ka kaut kāda sērga piemetusies. Aizbrauc uz Tallinu. Tur viss notiek! Aizbrauc uz Viļņu. Arī tur viss notiek! Rīgā, izrādās, ir divas reizes samazinājies iedzīvotāju skaits kopš 90. gadu sākuma. Viļņā un Tallinā - divas reizes palielinājies. Latvija paliek tukšāka, bet Rīga paliek “tumšāka”.
Par stāvokli tranzīta nozarē būtu jāuztraucas satiksmes ministram. Vai viņš ir kādreiz braucis uz brīvostu, interesējies par rādītājiem, vaicājis, kur ir problēmas, kā mēs tās varētu risināt, interesējies par kravu piesaistes jautājumiem?
Briškena kungam es pat īsti neko nevaru pārmest, tāpēc ka visa šī tranzīta nīdēšanas operācija sākās jau pirms daudziem gadiem. Tad, kad sāka lemt, ka Krievija ir ienaidnieks. Tagad vēl krievi ir iebrukuši Ukrainā un nogalina nabaga ukraiņus. Bet naids pret krieviem jau nav radies šajos kara apstākļos.
Tas nozīmē, ka mēs te Latvijā paši ar sevi netiekam kārtībā?
Daudziem latviešiem naids pret krieviem ir bijis vienmēr dažādu iemeslu dēļ. Es šeit Latvijā esmu nodzīvojis daudzus gadu desmitus, es to ļoti labi zinu. Ne visiem, bet ļoti daudziem tagad šis naids ir legalizēts. Man ir daudz draugu - armēņi un gruzīni, un citu tautību pārstāvji, kuri nesaprot, kāpēc viņus sauc par krieviem. Ir latvieši, un ir nelatvieši - citādu tautību pārstāvji, kuri runā krievu valodā. Bet nevar taču armēni saukt par krievu! Viņš apvainojas. Tagad tikai krievi ir pie visa vainīgi. Tas ir ļoti aplami un galīgi nepareizi. Nedrīkst cilvēkus dalīt pēc tautībām. Katrā tautā ir savi ģēniji, labi cilvēki, pozitīvi cilvēki, un katrā tautā ir pilns ar kretīniem, tajā skaitā arī starp latviešiem. Nedrīkst visu un visus mest pār vienu kārti. Ne jau visi deputāti ir slikti, ne jau visi ministri ir, maigi izsakoties, vāji. Katrai nelietībai, katram noziegumam, katram naidam, katrai muļķībai nav tautības.
Mums, pirmkārt, ir jādomā pašiem par sevi. Ja mēs esam nodefinējuši prioritāti drošību, ja mēs uztraucamies, ka krievi kaut kad var nākt uz šejieni, lai arī es domāju, ka tas ir absurds, bet drošs paliek nedrošs, vajag visu darīt, lai kļūtu spējīgi sevi aizstāvēt. Uzskatu, ka frontālais karš Latvijā nav iespējams. Taču mums vajag bruņoties un bruņojumu pašiem vajag radīt. Lūk, mūsu osta stāv pustukša. Brauciet un būvējiet tankus un lidmašīnas! Nevajag neko pirkt, vajag pašiem būvēt. Ar ko mēs nodarbojamies? Ar robežas aizsardzību, būvējot žogus, betona klučus, un tagad vēl plāno nomīnēt visu pierobežu. Izskatās, ka mūsu vadoņi dzīvo pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. Un kā ar nabaga dzīvniekiem? Tie taču nevarēs izlasīt uzrakstu uz izkārtnes “MĪNĒTS”. Un ja nu neviens neuzbruks, bet mēs būsim iestādījuši simtiem miljonu eiro zemē, ko tad? Cik ilgi tās mīnas zemē gulēs? Cita starpā, kāpēc Brisele nepiedalās savas ārējās robežas izbūvē?
Tagad mums dienas kārtībā trāpījuši arī amerikāņi ar savu jaunievēlēto prezidentu! Jāsaka tā: laiks attapties un izmantot unikālāko iespēju paklusēt! Mums priekšā daudz pārsteigumu un vilšanās. Mums jāiet uz baznīcu un jālūdz piedošana par mūsu daudzām nepārdomātām rīcībām un Dieva palīdzība, lai kāds kaut kur uz globusa nenovelk kādu Latvijai kaitniecisku līniju.
Kādreiz pirms kara no Krievijas pa cauruļvadu ņēmām gāzi, glabājām Inčukalnā un devām to gāzi Krievijai atpakaļ noteiktos sezonas ciklos. Karam sākoties, pārdomājām. Vairs nepludinām. Caur Ukrainu līdz pat pērnā gada beigām plūda Krievijas gāze uz Eiropu, Ukraina pelnīja naudu. Šo gāzes vadu visu kara laiku neviena no pusēm nebombardēja. Kāpēc?
Tāpēc, ka visi saņēma naudu. Ukraiņi saņēma naudu tāpēc, ka gāze plūst, un krievi saņēma naudu par to, ka gāze tiek pārdota. Iedomājieties, viens saņem naudu, un otrs saņem naudu, bet abi viens ar otru karo. Abi saņēma ne jau kapeikas - miljardus! Ukraina katru gadu saņēma miljardu dolāru par gāzes tranzītu, neko nedarot. Caurules kādreiz Padomju Savienība izbūvēja. Tagad abi tikai skaita naudu, nopērk bumbas un met tās viens otram virsū. Kas tas par karu?
Kāpēc Ukraina pieņēma lēmumu pārtraukt gāzes plūsmu?
Es nezinu daudzas politiskas lietas un nianses. Es tikai saprotu, ka ukraiņi ir malači tāpēc, ka viņi meklē izdevību sev. Viņu prezidentam Zelenskim vajag pieminekli uzlikt. Viņš ir apbraukājis visu pasauli, visiem paprasījis, ko viņa tautai vajag, viņš visiem ir iestāstījis un izstāstījis, ka vajag palīdzēt Ukrainai. Bet ko mūsējie dara? Mūsējie tikai staigā un tērē naudu, taisa dārgus dzelzceļus, stutē “airbaltikus”, tērē naudu visādām citām muļķībām un par nākotni nedomā. Redz, kur piemērs Zelenskis! Ģēnijs!
Mūsu politiķi jau saka, kad uzcels "Rail Baltica", tad tik iestāsies zelta laiki, jo no Tallinas uz Varšavu un atpakaļ trauksies četri pārpildīti vilcieni ar igauņiem un ziemeļu-dienvidu virzienā beidzot plūdīšot kravas pa pareizo Eiropas standarta dzelzceļu.
Man par šiem politiskajiem uzsaukumiem, ka nāks kravas, nāk smiekli. Ir četri kravu veidi. Piektais, sestais un septītais kravu veids neeksistē. Ir jāsaprot, ka ģeogrāfiski Latvija atrodas ļoti izdevīgā vietā. Mēs atrodamies tranzīta krustpunktos. Pirms vairāk nekā 800 gadiem vācieši sāka būvēt Rīgu. Kāpēc? Tāpēc, ka krustneši un vikingi tirgojās ar Ķīnu. Pa Baltijas jūru jūras kuģi ienāca Daugavā, tad kravu pārkrāva mazākās laivās un baržās, lai tie varētu peldēt pa Daugavu līdz Dņeprai, no Dņepras uz Melno jūru, pa šo ceļu visu laiku tika pārvadātas kravas. Rīgu cēla tādēļ, ka notika tirdzniecība. Vācieši sāka būvēt nocietinājumus un transporta punktu, lai jūras kuģiem būtu vieta, kur apstāties, kur tos neviens nelaupītu, būvēja cietoksni. Vispirms bija osta, pēc tam radās pilsēta. Bija viens no Zīda ceļiem.
Tagad izrādās, šis tranzīta mezgls Rīga nevienam nav vajadzīgs. Tas ir kaut kāds nonsenss. Es to nesaprotu.
Bet tas jau ir politisks lēmums. Tas tika pieņemts, kad Kariņš no Saeimas tribīnes pateica, ka tranzīts ne tikai nav vajadzīgs, bet pat esot kaitīgs mūsu ekonomikai.
Kariņš, tāpat kā visi pārējie, jau nav slikts puika. Es viņu personīgi pazīstu. Viņš domā savā amerikāņu domāšanā. Viņam neviens nav pateicis: paklausies, tu paskaties nedaudz uz priekšu. Briškens gan varētu zināt un saprast, ko nozīmē tranzīts. Visa pasaule cīnās par savu ostu darbību, jo tas vienkārši ir izdevīgi. Tagad tiek slavināts “Rail Baltica”. Kam tas ir vajadzīgs, ko pa to taisās vest - neviens nezina.
Kā ko? Igauņus!
Kāpēc gan igauņiem vajadzētu braukt uz Varšavu pa dzelzceļu, pa to šauro Eiropas sliedi? Viņi jau tagad tur var gan aizbraukt ar auto, gan aizlidot.
Taču, ja, kā leiši saka, Eiropa vai jebkurš cits pieņems, ka automašīnu pārvadājumi ir mākslīgi jāsadārdzina, degvielai jāuzliek akcīze vai automašīnām cena, tad automašīnas lietot būs neizdevīgi. Tad gan dabūsim lietot vilcienu. Tagad ārā ir mīnus septiņi grādi. Iedomājies, kas notiks, kad būs mīnus 30. Vilciens no Tallinas uz Rīgu nemaz nevarēs atbraukt.
Tas vilciens jau tāpat labākajā gadījumā varēs atbraukt tikai līdz Salaspilij.
Un tad aukstumā meklēsim kādu transportu, lai brauktu uz Salaspili, gaidīsim salā uz perona vilcienu un tad kratīsimies tajā vilcienā, nemaz nezinot, vai tas ziemā vispār strādās, un brauksim uz Poliju? Pa to laiku, kamēr te būvēs dzelzceļu, leiši būs uzbūvējuši savas automaģistrāles.
Bet, atgriežoties pie lēmumiem. Es pats biju klāt, kad sāka ostu padomē skaidrot, kādēļ jābūvē "Rail Baltica". Jau tobrīd sapratu, ka mēs draudzējamies ar igauņiem un tas ir igauņu projekts. Igauņi gribēja dzelzceļu jau no Helsinkiem un līdz pašai Berlīnei. Helsinki-Berlīne, tāda bija ideja. Bija doma uz Helsinkiem būvēt tiltu vai tuneli no Tallinas. Igauņiem pat bija deputāts, kas sēdēja Briselē un to lietu bīdīja cauri. Ar laiku veči nomainījās, un tad tā klusām sāka čukstēt, ka tas būs militārais projekts. Visiem uzreiz mute ciet. Ja militārais, tad nav ko bāzties, nav ko prasīt, gan jau NATO vai kāds cits jau zina, kāpēc tas tiek organizēts.
Tagad izrādās, ka nekāds militārais objekts tas nav, ka tie būs vienkārši pārvadājumi. Investīcijas par daudziem miljardiem vai pat par triljoniem. Kam to visu vajag? To naudu būtu ieguldījuši tautsaimniecības attīstībai. Prātiņ, nāc mājās!
Kāda perspektīva ir Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām ar pašreizējo notikumu attīstības scenāriju?
Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko izvietojumu, nekas labs mūs negaida. Par vēlu. Krievija pa šo laiku ir ļoti attīstījusi savas ostas. Es tur biju aizbraucis vēl pirms kara. Kādi tur grandiozi plāni! Tur tiek investēti miljardi. Tur Vācijas uzņēmums "Krupp" būvē visādas tehniskās lietas un konstrukcijas, tur tiek nodarbināti ārvalstu inženieri. Tur viss aizvien vēl attīstās un visas kravas tiek pārkrautas līdz pat šai dienai. Krievija arī ar tiem pašiem amerikāņiem tirgojas. Izrādās, ka Amerika pērk urānu no Krievijas. Es reāli nesaprotu, kas notiek. Es nezinu, vai tas ir speciāli, lai Rīgu, Latviju mēs paši sagraujam savām pašu rociņām?
Lai sāktos ekonomikas strauja augšupeja, vai pietiktu ar valdības maiņu?
Ar vienkāršu maiņu neko nevar panākt. Man prātā nāk anekdote par publisko māju. Tur sadomāja mēbeles pārstumdīt, ar cerību, ka uzlabosies ienākumi. Smieklīgi. Bet, ja nopietni, ir jārada apstākļi, lai cilvēki gribētu šeit dzīvot un strādāt, lai viņi būtu lepni par sevi un savu valsti. Pie varas jānāk kādam, kurš reāli domā par savu valsti un tās tautu, tai jābūt stiprai profesionālai komandai.
Pirms pieciem gadiem politisko debašu dienaskārtībā bija jautājums par Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldības reformu. Reformas autori solīja, ka pēc reformu īstenošanas jau nu gan iestāšoties zelta laiki, jo tad kravas no malu malām šīs ostas burtiski pārpludināšot. Pagājuši pieci gadi, no kravām ne vēsts, tikai no brīvostu valdēm izstumti pašvaldību pārstāvji. Liela jēga no šādām reformām?
Kad nāca pie varas Jaunā konservatīvā partija, viņi paralizēja ostu darbību un mēģināja ieviest ostu reformu. Reforma nozīmēja pārveidot esošās ostu pārvaldes, atvasināto tiesību subjektu par valsts akciju sabiedrībām. Kopš tā brīža ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, un vēl aizvien tā reforma nav pabeigta. Visu šo laiku Satiksmes ministrija cīnās ar likuma "Par ostām" dažādiem grozījumu tekstiem. Cik zinu, tagad grozījumi beidzot ir apstiprināti un jau it kā tiek virzīti uz Saeimu.
Tās nelaimīgās reformas sākās ar to, ka tā laika politiskajai konjunktūrai nepatika konkrēti ostu pārvalžu valdēs strādājošie pašvaldību pārstāvji - Nils Ušakovs un Aivars Lembergs, jo valdībā bija viena politiskā pozīcija un savukārt Rīgā un Ventspilī citas.
Tad nu, lūk, radās doma šos publisko tiesību atvasinātos subjektus, kā tobrīd saucās ostu pārvaldes, un starp citu, tā tās saucas līdz pat šai dienai, pārveidot par valsts akciju sabiedrībām. Patiesais mērķis bija tādā veidā dabūt ārā no ostu valdēm Lembergu, Ušakovu. Kopš tā brīža ir pagājis daudz gadu un notikušas neskaitāmas ņemšanās. Ventspilī izveidoja pat divas ostas pārvaldes, kuras strādāja un to pārvaldnieki saņēma algas. Šo reformu dēļ pa labi un pa kreisi ir iztrallināti miljoni, un nevienam par šo bezjēdzību nekādas atbildības.
Pats ļaunākais ir tas, ka šajā periodā, kad neviens nezina, kāda būs likuma gala redakcija, par investīcijām varam aizmirst.
Ja mēs runājam pa mazajām ostām, tad šīs ostas pilnībā vajadzētu atdot pašvaldībām. Valstij tur nav ko darīt. Mērsrags, Roja, Salacgrīva, Skulte, Pāvilosta - valstij nav jātērē ne laiks, ne līdzekļi, ne savi prāti, lai tur kaut ko darītu.
Ar lielajām ostām, Liepāju, Ventspili un Rīgu, ir savādāk. Liepājas ostā ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ), un attiecīgajā SEZ valdē darbojas ostas un stividoru pārstāvji. Rīgā un Ventspilī ostu pārvaldēs ir tikai politiķi.
Uzņēmēji Rīgas ostā un Latvijas Stividoru asociācija Satiksmes ministrijai piedāvāja, ka ostu valdēs proporcionāli vajag deleģēt arī ostā strādājošos privātos uzņēmējus, kā tas ir Liepājā - no katras jomas pa trim. Es uzskatu, ka nevajag no katras jomas trīs pārstāvjus, pietiek ar vienu. Tur nav daudz ko lemt. Trīs pārstāvji būtu pietiekami. Bet nē, redz, atkal kaut kam kaut kas nepatīk, un atkal iet ķīselis pa gaisu. Tagad iesniegts briesmīgs likuma projekts, kur uzņēmējus nemaz neņem vērā. Ir tā saucamā ostu regula, kura nosaka, ka ar uzņēmējiem vajag konsultēties ļoti daudzos jautājumos. Bet ko nozīmē konsultēties? Satiksmes ministrijas pārstāvji uzskata, ka vajag organizēt padomes un tad konsultēsies. Tās ir pilnīgas muļķības! Liepājas piemērs ļoti labi pierāda, ka privātie uzņēmēji, atrodoties ostu valdēs, SEZ valdē, ļoti veiksmīgi kopā strādā, jo tad problēmas iespējams ātri risināt - viss ir skaidrs, saprotams un caurspīdīgs. Bet tagad kaut ko slepeni nolemj un pēc tam visi brīnās, kādēļ strīdi. Totāls vājprāts, kas tagad Latvijā notiek!
