Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?
Es jau vienmēr saku, ka jauns ritenis nav jāizdomā un tās labās lietas, kas jau ir iesāktas, jāturpina. Stāsts par atbalstu ģimenēm ar bērniem, ārpusģimenes aprūpi, ģimeņu atbalstīšanu, kā arī lielāku pabalstu veicināšanu ir jāturpina.
Otrs ir labklājības sistēmas pilnveidošana, kā arī bāzes pensijas pilnveidošana, kas ir jāturpina. Labās lietas, kas ir izdarītas, ir 1000 eiro neapliekamais minimums - 500 eiro strādājošajiem, 500 eiro, ja cilvēks ir pensijā un strādā. Arī no šā gada 1. oktobra būs pensiju indeksācija pilnā apmērā. Līdz ar to vienīgā lieta, ko vēl varētu darīt nākotnē, ir bāzes pensijas ieviešana. Vienkāršā valodā runājot - piemaksa par stāžu, paldies pateikšana senioriem, ka viņi ir strādājuši pēc 1997. gada.
Trešā lieta, kurai es pastiprināti pievērsīšu uzmanību, būs nodarbinātība. Darbaroku trūkst, resursi valsts iekšienē ir, līdz ar to mums jāstrādā ar esošo resursu. Piemēram, jāstrādā ar jauniešiem. Mums ir tādas fantastiskas programmas kā skolēnu nodarbinātība, kurā pagājušogad pieteicās 11 000 jauniešu. Jau ir 14 000 vakanču, kuras tiek piedāvātas. Tātad uzņēmējiem ir interese par jauniešiem.
Otrs ir palīdzēt iekārtoties darbā cilvēkiem ar invaliditāti. Un trešais, svarīgākais, ir stiprināt NVA (Nodarbinātības valsts dienesta) kapacitāti. Tas nozīmē to, ja uzņēmējiem ir vajadzīgs konkrēts darbinieku profils, tad uzņēmējs dos mums signālus, mēs tos nododam NVA, un NVA mēs apmācām un sagatavojam tieši tādus darbiniekus, kādi ir nepieciešami uzņēmumiem. Tās ir tās trīs prioritātes, kuras es vēlos īstenot.
Par pabalstiem runājot, kādus pabalstus, lielākus vai mazākus, vai papildu pabalstus, mēs varam sagaidīt tuvākā pusgada, gada laikā?
Mēs esam pilnībā pārskatījuši visus pabalstus, bet, zinot, ka valstij pirmā prioritāte ir drošība, jāapzinās, ko mēs varam panākt jau uz nākamo gadu.
Pats svarīgākais pabalsts ir bērna kopšanas pabalsts, kas tagad ir 171 eiro, bet mūsu piedāvājums ir to palielināt līdz 420 eiro. Kāpēc tieši 420 eiro? Jo tā ir puse no mediānas ienākumiem - 840 eiro, tas nozīmē, ja aug ienākumi, pabalsts aug līdzi, lai nav tā, ka vienu gadu iedod un tad desmit gadus aizmirstam, jo mums ir tādi pabalsti, kas ilgstoši nav pārskatīti. Līdz ar to, kāpjot ienākumiem valstī, kāps arī pabalsts. Bērna kopšanas pabalstu saņem visi vecāki, neatkarīgi no tā, vai ir veikuši sociālās iemaksas vai nē. Tā mēs pasakām paldies jaunajiem vecākiem par to, ka viņi ir radījuši pēcnācējus.
Otra svarīgā lieta ir ārpusģimenes aprūpe. Tur mums ir vajadzīgi aptuveni 11 miljoni. Tas ir atbalsts aizbildņiem, audžuģimenēm, aizgādībā esošajiem. Mums trūkst audžuģimeņu, un viens no motivatoriem ir finansiālais. Audzināt ne savu bērnu, un šie bērni nenāk no vieglām ģimenēm, ir ļoti grūti, un materiālais atbalsts audžuģimenēm ir ļoti svarīgs. Mēs rīkosim un jau rīkojam kampaņas, lai veicinātu audžuģimeņu kustību.
Mēs arī esam plānojuši dubultot finansējumu specializētajām audžuģimenēm, līdz ar to šis ir komplekss, kuru vajadzētu īstenot nākamgad.
Trešā prioritāte, kas ir ne tik finansiāli ietilpīga, 4,6 miljoni, tas ir vienreizējais piedzimšanas pabalsts. Ja tagad tas ir 421 eiro, tad mūsu piedāvājums ir 744 eiro.
Apmeklējot trīnīšu ģimeni, sapratu, ka arī šis vienreizējais pabalsts ir ļoti svarīgs sākumā nepieciešamo lietu iegādei - ratiņu, autiņbiksīšu u.c. Ir nepieciešams sākotnējais atbalsts, un šie 740 eiro būtu tāds maziņš sākuma bonusiņš cilvēkam, kas radījis pēcnācēju. Jo, kas bija interesanti, esot pie trīnīšu ģimenes, viņi nezināja, ka viņiem no valsts pienākas 15 000 eiro, no pašvaldības 4,5 tūkstoši. Viņi jau paši bija laikus visu sagatavojuši, bet, uzzinot par šo pabalstu, tas viņiem noteikti atviegloja plānošanu ratu, bērnu gultiņu, matraču iegādei.
Trīnīšu piedzimšana ģimenei noteikti ir finansiāls trieciens, jo visiem trim bērniem viss jāpērk vienlaicīgi - drēbes, grāmatas skolai utt.
Es kā labklājības ministrs noteikti priecājos, ka pasaulē nākuši trīnīši, un pats svarīgākais ir, ka māmiņa jūtas labi, viņa ir pozitīva, un man gribētos, lai arī sabiedrība maina domāšanu, ka bērni nav apgrūtinājums. Bērni ir kaut kas fantastisks, tas ir ieguldījums ekonomikā, emocijas un tas, kas tev, iespējams, nākotnē varēs palīdzēt. Mums, manuprāt, ir jāmaina domāšana uz to, ka ģimene ir vērtība, nevis apgrūtinājums.
Viena lieta ir, ka valsts palīdz ar pabalstiem, stimulē demogrāfiju, bet var jau arī darīt daudz ko bez naudas, popularizējot ģimeniskās vērtības, popularizējot daudzbērnu ģimenes, stāstot, rādot, un tā varētu būt vesela programma, un kā viena no pamatvērtībām augstā godā ģimene jāceļ gan valdības locekļiem, gan Saeimas deputātiem?
Es jums pilnībā piekrītu, jo pabalsts ir tikai viena nodaļa, tas ir materiālais atbalsts, ko jaunās ģimenes ir atzīmējušas, ka viņām svarīgs ir mājokļa jautājums. Tāpēc ir jābūt atbalstam arī no Ekonomikas ministrijas - zemas cenas īres dzīvokļi, "Altum" programmas. Protams, medicīniskā aprūpe, pirmā bērna pozitīvā pieredze pēc dzemdībām, veselības aprūpe, izglītības pieejamība. Tas ir komplekss, kas varētu veicināt dzimstību. Un otrs ir tas, ko jūs minējāt un kas būs arī viena no manām prioritātēm, ģimenes kā vērtības stiprināšana. Jo, manuprāt, gan Eiropā, gan Latvijā mēs esam kaut kur aizgājuši greizi, vairāk uz liberālo galu, kad pirmajā vietā ir pats indivīds, vispirms ir izklaides, atpūta, ceļojumi, un tad, kaut kad, kad es būšu atpūties, tad es varbūt domāšu par ģimeni.
Esam iezīmējuši pāris kampaņas, kuras es aktīvi atbalstīšu un iesaistīšos, tieši skaidrošu to, ka ģimene ir vērtība un tas ir ļoti svarīgi. Manuprāt, tas kaut kādā brīdī mums ir pazudis.
Šīs kampaņas būs apmaksātas no valsts naudas vai tās būs bezmaksas, ko politiķi veiks no brīvas gribas un savā brīvajā laikā?
Es gribētu, lai arī savā brīvajā laikā visi deputāti iet un stāsta, ka ģimene ir vērtība, bet mums tieši ģimenes kā vērtības stiprināšanai ir pieejami arī Eiropas struktūrfondi, ir vēl citas programmas. Es varbūt neiedziļināšos un neanalizēšu detaļās, bet ir doma pārdalīt esošajām programmām uz šo ģimenes kā vērtības stiprināšanu, lai mēs varētu stāstīt skaļāk. Un, kā jūs jau minējāt, trīs bērni, tas nav negods, bet tas ir kaut kas fantastisks un foršs.
Šī 3+ programma ir ļoti laba. Tajā iespējami ļoti daudz bonusu, piemēram, ceļa nodokļa atlaide, 25 eiro atlaide elektrībai, nekustamā īpašuma nokārtošanai ir atlaide, programmai dažādi uzņēmumi ir pieteikušies. Man pašam ir trīs bērni. Pagājušogad piedzima trešais, un es jau esmu izmantojis daudz labumu, ko dod šī 3+ karte.
Šis ir vēl viens virziens, kur vajadzētu pārskatīt 3+ atbalsta programmas, jo viena lieta, kas man nepatīk, ir, ja viens bērns sasniedz 18 gadus vai 24, kad mācās, tad pēkšņi mammai vairs nav trīs bērni, un 3+ kartes vairs nav. Varbūt šeit ir jāpadomā, lai vismaz vecākam šo goda karti saglabātu līdz mūža beigām un, iespējams, arī kādus labumus un bonusus par to.
Jūs tikāt ievēlēts ar ļoti būtisku balsu pārsvaru, 74 balsīm. Sākotnēji Nacionālā apvienība jums jau pirms balsojuma, ja es nemaldos, apsolīja savas balsis. Runājot par demogrāfiju, tā jau bija Nacionālās apvienības programma, viens no viņu stūrakmeņiem, viens no viņu pīlāriem, kuru tagad īsteno Zaļo un zemnieku savienība. Vai šis balsojums, atdotās balsis, nav kā samaksa par viņu programmu realizāciju?
Ļoti daudzi žurnālisti man ir uzdevuši šādu jautājumu un jau iezīmē nākotnes koalīciju. Nē, tā nav. Man bija tikšanās ar visām sešām frakcijām, ieskaitot “Apvienoto sarakstu”, “Stabilitātei” un “Latvija pirmajā vietā”. "Stabilitātei" uzreiz pateica, ka neatbalstīs mani, un to es respektēju.
Bet kāpēc es dabūju visvairāk balsu, arī no opozīcijas? Jo mums sakrita viedoklis jautājumā par atbalstu ģimenēm ar bērniem gan ar Nacionālo apvienību, gan ar “Apvienoto sarakstu”. Vai man Nacionālā apvienība solīja balsis pirms tam? Es teiktu, ka nē. Man bija pusotru stundu ilga saruna ar viņu deputātiem, un tikai sarunu gaitā viņi man pateica, ka atbalstīs mani, jo viņi atbalsta to, kādā virzienā es eju saistībā ar ģimenēm ar bērniem.
Ja jūs sakāt, ka tā ir Nacionālās apvienības politika un viņu karogs, es teiktu, ka vairāk viņu politika ir strādāt uz 3+, attiecīgi uz daudzbērnu ģimenēm, ka, varbūt tas skan mazliet ironiski, bet - sievietei ir pēc iespējas vairāk jādzemdē un jāpaliek mājās.
Mūsdienās tas īsti vairs nestrādā. Tagad priekšplānā ir izvirzījies privāto dzīvi savienot ar darbu gan vīrietim, gan sievietei. Bet es teiktu, ka šis ir Zaļo un zemnieku savienības uzstādījums, un arī kongresā pirms diviem gadiem mēs nolēmām, ka iestāsimies par demogrāfiju. Un pirmoreiz Latvijas vēsturē 2023. gada rudenī, kad mainījās valdība, mēs pārskatījām pilnīgi visus pabalstus un ar šo ideju par pabalstu celšanu, pārskatīšanu pusotra gada laikā ejam uz priekšu. Jā, uz šo gadu diemžēl nesanāca pacelt šos pabalstus, bet es darīšu visu, lai tas būtu nākamgad.
Par jums arī "Progresīvie" deva savas balsis. Vai tas nozīmē, ka bērna piedzimšanas gadījumā tos pašus pabalstus, kurus saņems mūsu pilsoņu un iedzīvotāju ģimenes, saņems arī migrantu ģimenes, kuras šeit ir ieradušās?
Nav noslēpums, ka mums ar "Progresīvajiem" ideoloģijas ir diametrāli pretējas. Viņi ir mūsu sadarbības partneri un koalīcijas partneri, un es teiktu, ka ļoti labi partneri, katrs cīnās par savām prioritātēm.
Runājot par imigrantiem, es negribētu, lai tā būtu. Pagaidām tā nav, jo arī atbalsts ukraiņiem ir pielīdzināts mūsu pašu atbalstam. Ukraiņu bērniem ir nepieciešams atbalsts kara un šī traģiskā notikuma dēļ, kas notika un notiek ārpus robežām. Ja pie mums nāk imigranti, tad svarīgi, lai viņi nebūtu nostādīti augstākā līmenī par mūsu pašu iedzīvotājiem.
Šobrīd Polija pieņem ļoti radikālus grozījumus likumos, kas ierobežotu migrantu ģimeņu apvienošanos, ierobežotu viņu iespējas labi iedzīvoties sabiedrībā. Vai mēs Latvijā plānojam kaut ko līdzīgu?
Šis jautājums nav darba kārtībā. Iekšlietu ministrs stiprina robežas, lai samazinātu imigrantu skaitu, un nav indikāciju, ka kādas no koalīcijas partijām ietu virzienā, lai veidotu atsevišķas imigrantu kopienas. Tādu indikāciju nav, un es arī neatbalstītu. Mums ir vajadzīgas darba rokas, bet tiem ir jābūt cilvēkiem ar pievienoto vērtību darba tirgū.
Atgriežoties pie pensijām. Bāzes pensijas. Kā tas ir naudas izteiksmē? Ko šogad, nākamgad var sagaidīt mūsu vidējais pensionārs? Vai var stabili un droši cerēt, ka būs indeksācija un nebūs atkāpes bruņošanās vajadzību dēļ?
Jā, gan pabalsti, gan pensijas tiek maksāti no speciālā budžeta. Speciālais budžets mums ir stabils, ar lielu, vairāk nekā viena miljarda uzkrājumu. Tas šobrīd nozīmē, ka ne no sociālajiem partneriem, ne no valdības nav izskanējis, ka mēs aiztiekam speciālo budžetu - pensijas un pabalstus.
Seniori un arī pabalstu saņēmēji var justies droši, jo šo sadaļu mēs neaiztiekam, un es arī pagaidām savā nozarē neredzu, kur kaut ko varētu samazināt, ilgstoši pietrūkst finanšu. Līdz ar to tas ir, kā es jau minēju, izdevies neapliekamais minimums no 1. oktobra, kas jau ir nostiprināts likumā ar indeksāciju pilnā apmērā, kas varētu būt indeksējamā summa no 1400 līdz 1500 eiro. Tātad seniori, kas saņem līdz 1500 eiro, viņu pensijas tiks indeksētas, tie ir aptuveni 98% senioru.
Runājot par bāzes pensijām, bāzes pensijas ieviešanu, mēs varētu runāt no 2029. gada, jo tad izlīdzināsies piemaksas tiem senioriem, kuri pensionējās no 2011. gada. Līdz ar to piemaksa varētu būt katru gadu. Mēs vēl rēķinām, cik liela varētu būt piemaksa par darba stāžu no 1997. gada līdz mūsdienām.
Mēs jau esam parēķinājuši, tie būs varbūt vairāk nekā 100 miljoni no pamatbudžeta, bet, lai tā summa nebūtu tik liela, varbūt jau tagad atbalstīt tos seniorus, kas ir 85+ vai 80+, kuriem darba stāžs ir 40 gadi un kuri jau 20 gadus jau ir pensijā. Šis būtu rīks, kā mēs varētu tuvākajā laikā līdz 2029. gadam mēģināt atbalstīt šos seniorus, un šī piemaksa, rupji rēķinot, varētu būt 50-70 eiro papildus tam, ka ir neapliekamais minimums un indeksācija.
Vai pensiju pieaugums un pensiju papildinājums neizraisīs atgriezenisko saiti un nevajadzēs celt nodokļus?
Nav noslēpums, ir bijušas diskusijas par PVN (pievienotās vērtības nodokļa) celšanu. Lai no tā izvairītos, mēs pārnesām vienu procentu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo, jo, lai būtu iespēja veikt nodokļu reformu, ir nepieciešami mazliet vairāk nekā 100 miljoni.
Nodokļus mēs necēlām, veicām viena procenta pārnesi uz pirmo līmeni. Neticu, ka tas iespaidos nākotnes pensionārus, un tas turklāt ir terminēts līdz 2029. gadam. Vismaz šai valdībai nav plānots pārskatīt un celt PVN. Nākotnē, es teiktu, tālākā nākotnē, tas varbūt ir jāvērtē, jo Igaunija un Lietuva ir pacēlusi PVN.
Šobrīd Saeimā tiek vērtētas izmaiņas valsts fondēto pensiju likumā. Vai tā ir tiesa, ka izmaiņas likumā pensiju otrā līmeņa pārvaldītājiem pavērs iespēju gūt lielākus ienākumus?
Mēs jau runājām par otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju ieguldījumu mūsu tautsaimniecībā, bet, kā redzam, tikai astoņi procenti tiek novirzīti. Līdz ar to man ir svarīgi, lai klients, kas ir seniors, nākotnē iegūtu pēc iespējas lielāku uzkrājumu otrajā pensiju līmenī kā indivīds.
Redzam, ka neieguldām ļoti daudz attiecīgi dažādos fondos un struktūrās otrajā pensiju līmenī, līdz ar to pensiju pārvaldītājiem, kas pārsvarā ir bankas, jāskatās, kā palīdzēt tiem indivīdiem, kuri ir ieguldījuši otrajā pensiju līmenī dažāda līmeņa projektos, ko piedāvā fondēto pensiju turētājs.
Jūs tādā vēlējuma izteiksmē teicāt: "Bankām būtu jāskatās." Banku uzraugs mums šobrīd ir Latvijas Banka. Latvijas Bankai arī ir šāda līdzīga sapratne, kas bankām būtu jādara?
Nav noslēpums, ka bankas lobē, stimulē vairāk ieguldīt fondos, bet acīmredzot neiegulda, jo nav tik lielas atdeves, un arī ASV stāsts ir ietekmējis šo procesu. Mans uzdevums ir panākt, lai komisijas maksas būtu iespējami zemas. Ir pretestība no bankām tieši otrā pensiju līmeņa apkalpošanā. Mēs esam arī iesnieguši priekšlikumus un Saeimā gandrīz tikām līdz trešajam lasījumam, bet bija iebildumi no bankām. Turpināšu cieti pastāvēt, ka ir jāsamazina komisijas maksas. Mums ir jāpanāk, lai ilgtermiņā otrā pensiju līmeņa klienti nākotnē iegūtu pēc iespējas vairāk.
Bet šajos mērķos, uzstādījumos un centienos Latvijas Banka ir sabiedrotais vai tieši otrādi, distancējas un vairāk nostājas komercbanku pusē?
Auguļa kunga vadībā šeit bija atnākuši banku pārstāvji. Vairāk kā sabiedrotais, bet kādā brīdī Latvijas Banka ir aizgājusi privāto banku pavadā. Runājot ar Latvijas Banku, uzstādījums palika viens, mums ir jāsamazina komisijas maksas, un tur mēs ar Latvijas Banku esam vienisprātis.
Viena interesanta lieta ir izdienas pensija, par kuru vienubrīd ļoti aktīvi diskutēja, kad vajadzēja paplašināt izdienas pensiju saņemošo loku. Man kā vienkāršam iedzīvotājam, kurš nesaņem un nesaņems izdienas pensiju, jo nestrādā attiecīgajās profesijās, šķiet - vai tiešām šim izdienas pensiju saņemošo lokam jābūt tik plašam? Vai nav jēgas pārskatīt šo spektru?
Šis vienmēr ir bijis karsts kartupelis politiķu aprindās, jo, kā mēs zinām, iedot ir viegli, bet atņemt ir neiespējami. Līdz ar to es neatbalstu izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Ir bijuši gadījumi, neminot konkrētas kategorijas, ka cilvēks aiziet izdienas pensijā, bet papildus vēl strādā, un viņš to var darīt tāpat kā jebkurš cits, mēs vai jūs, pilntiesīgs iedzīvotājs.
Nākotnē mums ir jāpārvērtē, iespējams, jau samazinājuma virzienā. Es vairāk uz to skatītos. Bet paplašināt? Tie cilvēki, kas ir strādājuši, ugunsdzēsēji, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, vai kādu citu kategoriju pārstāvji, vai viņiem ir nepieciešamas izdienas pansijas? Jā, ir nepieciešamas, Bet ir kategorijas, ko mēs varētu pārskatīt.
Piemēram?
Lai nekacinātu konkrētu kategoriju pārstāvjus, neminēšu viņus, jo par to nav diskutēts. Negribētos radīt tādu situāciju, ka cilvēks aiziet izdienas pensijā, bet turpina strādāt līdzīgā nozarē un saņem gan vienu, gan otru ienākumu.
Jums ir statistika par šādiem gadījumiem?
Man personīgi nav statistikas. Ir dzirdēti arī gadījumi, ka pēc tam aiziet arī ēnu ekonomikā, lai neuzrādītos, bet precīzi, cik cilvēku saņem izdienas pensijas un vēl strādā, man nav.
Šis varētu būt viens no argumentiem, kāpēc nedrīkstētu paplašināt šo loku un jāiet uz tā uz sašaurināšanu.
Manuprāt, jā. Bet politiski ļoti jutīgs un smags jautājums, un es neatbalstītu paplašināšanu.
Cik ilgtspējīga ir pašreizējā pensiju sistēma?
Pensiju sistēma ir ļoti ilgtspējīga, jo iemaksas speciālajā budžetā ar katru gadu pieaug. Kāpēc mums nākotnē ir nepieciešama bāzes pensijas ieviešana? Jo nākotnē, samazinoties to cilvēku skaitam, kas strādā, var samazināties senioru atvietojuma procents, līdz ar to bāzes pensijas ieviešana varētu būt tā, kas kompensē šo atvietojuma zudumu nākotnē. Tuvāko desmit, 20 un 30 gadu laikā es neredzu, ka varētu būt problēmas ar speciālo budžetu.
Par nodarbinātību. Uzņēmēji sūdzas, ka trūkst darbaspēka. Viena iespēja ir to ievest no ārvalstīm. Nav problēmu ievest darbaspēku no Moldovas, Ukrainas, kur ir saprotami, čakli, strādīgi cilvēki. Kādas vēl ir iespējas piesaistīt darbaspēku?
Tie 7-8 tūkstoši ukraiņu, kuri pie mums strādā, noteikti ir palīgi, lai kompensētu darbaspēka trūkumu katru gadu. Stāsts nav par to. Bet, kā jau es minēju intervijas sākumā, un esmu runājis ar speciālistiem, mums ar esošo iedzīvotāju skaitu, cilvēku, kuri ir darbaspējīgā vecumā, pietiek.
Kā es teicu, trūkst darba roku noteiktu jomu pārstāvjiem, tāpēc gribu stiprināt NVA, konkrēti pielāgojot tās profesijas, kas ir nepieciešamas uzņēmumiem, un mums ir svarīgi valstī veidot tādu nodokļu politiku, lai uzņēmumi būtu pēc iespējas vairāk gatavi maksāt mūsu iedzīvotājiem, jo Eiropā ir līdzīga izmēra valstis, kur iedzīvotāju skaits ir tikpat liels un ienākumi ir pietiekami. Tas nozīmē, ka ir jākāpina produktivitāte.
Esmu pārliecināts, ka mums tuvākā gada vai divu laikā nebūtu jādomā par speciālu emigrantu ievešanu, mums pietiek ar esošo resursu, tikai šie cilvēki ir jāpārkvalificē tā, kā tas nepieciešams uzņēmumiem. Esmu gatavs to darīt.
Ir tāds līdz galam neizmantotais resurss kā skolēni, studenti un pensionāri, kuri grib, meklē darba iespējas. Vai ir iespējams viņiem kādā veidā palīdzēt caur NVA?
Jā, ir tā fantastiskā programma, kuru īsteno NVA - skolēnu vasaras nodarbinātība, kur var pieteikties jaunieši no 15 līdz 24 gadiem. Tur valsts apmaksā pusi no minimālās algas, līdz ar to arī uzņēmēji ir ļoti aktīvi pieteikušies. Mēs šo programmu sadalījām divās kārtās. Mums naudas pietiek 11 000 jauniešiem. Pirmajā kārtā pieteicās 12 000 uzņēmumu, tas nozīmē, ka vēl kādi četri pieci tūkstoši noteikti pieteiksies vēl otrajā kārtā.
Man būs saruna ar NVA. Nedrīkstam atstāt neaizpildītu nevienu vakanci. Ja nepietiks, meklēsim pārdales no citiem struktūrfondiem vai iesim uz valdību prasīt. Bet patīkamākais ir tas, ka pagājušogad viena IT kompānija piedāvāja 20 vakances, bet šogad - jau 60.
Tātad jaunietim nav vairs tikai iespēja, pieņemsim, veikala plauktos krāmēt preces, bet iegūt pirmo pieredzi, ko ierakstīt CV, veidojot mājaslapas, strādājot IT nozarē. Uzņēmumi ar pievienoto vērtību piesaka arvien vairāk vakanču, un šis piedāvājums aug. Jauniešiem jau 15 gados ir iespēja iegūt pirmo darba pieredzi.
Otrs bloks - seniori, viennozīmīgi. Ir divu kategoriju seniori. Vieni strādā, jo negrib izkrist no darba tirgus, viņi vēlas būt sociāli aktīvāki, iegūt jaunus kontaktus, kā arī uzlabot veselību, aktīvi kustoties. Otra kategorija to dara, jo ir nepieciešami papildu ienākumi.
Tas ir darbs ar sabiedrību, ar uzņēmumiem, jo nereti uzņēmumi grib pieņemt darbā tieši seniorus. Līdz ar to arī man padomā ir īstenot vienu lielu projektu, kas iepriekš bija pilotprojekta ietvarā, kā senioru skolu izveide. Iepriekš Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas struktūrfonda piešķīra līdzekļus NVO Vidusdaugavas centram, kas strādā ar senioru skolām pa visu Latviju. Ieskrējiens ir dots.
Mēs jau esam runājuši ar NVA, ka šādu programmu varētu atklāt, mums tam varētu būt finansējums. Līdz ar to reģionos varētu stiprināt senioru skolas, līdzīgi kā mūžizglītībā. To mēs gribētu no Izglītības un zinātnes ministrijas pārnest uz NVA. Tā būtu iespēja aktīvi piedalīties, aktīvi strādāt un iegūt kontaktus un, iespējams, nostiprināties darba tirgū. Seniori arī atzina, ka viņi grib aktīvi iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Iesaistoties brīvprātīgajā darbā, var iegūt jaunus kontaktus un varbūt savest kopā uzņēmēju ar senioru.
Jūs minējāt, ka valsts sedz pusi no minimālās darba algas un darba pietiktu 11 000 jauniešiem. Vai nebūtu vienkāršāk atbrīvot no nodokļiem noteiktā sadaļā tos skolēnus un studentus, kuri savieno mācības ar darbu? Līdzīgi tas būtu attiecināms uz pensionāriem.
Tas būtu vairāk finanšu ministra jautājums.
Bet priekšlikums varētu būt no jums.
Tā ir ļoti liela fiskāla ietekme uz budžetu. Manuprāt, tas, ko mēs labi izdarījām jau 2015. gadā, ir tas, ka, ja iepriekš jaunietis sāka strādāt, vecāks vairs nesaņēma ģimenes valsts pabalstu, jo viņš vairs neskaitījās kā bērns. To mēs to atcēlām. Vecāks turpina saņemt ģimenes valsts pabalstu.
Arī es esmu bijis gan skolēns, strādājis 16 gados, gan strādājis kā students, un manās interesēs ir, lai uzņēmums nomaksā par mani nodokļus un es būtu kā pilntiesīgs darbinieks, nevis valsts par mani atsevišķi parūpējas.
Jūs esat absolvējis Policijas akadēmiju. Šobrīd vairs nav šādas iestādes, bet noteikti ir palikuši jūsu kursa biedri. Vai kāds no jūsu kursa biedriem arī ir valdībā?
Jā, tā bija milzīga kļūda. Es biju pēdējais, kurš pabeidza Policijas akadēmiju, jo, pabeidzot četrarpus kursus, skola tika likvidēta. Un sekas mēs jūtam, jo Policijas akadēmija ļoti labi sagatavoja tieši kriminālistikas speciālistus, izmeklētājus un visus, kas saistās ar krimināltiesībām.
Mēs redzam, ka pēc akadēmijas likvidēšanas izmeklēšanas procesi ir pagarinājušies, mums trūkst speciālistu. Manuprāt, tā bija fantastiska augstskola, kur varēja iegūt juridiskās zināšanas kopā ar pastiprinātām kriminālistikas zināšanām, un tās es arī esmu ieguvis. Mans padomnieks komunikācijas jautājumos ir mans kursa biedrs.
Ir varbūt vēl kāds, kas strādā citās partijās, valdībā ministrijās?
Man ir grūti komentēt, kas ir citur. Mans biroja vadītājs iepriekš pabeidzis Policijas akadēmiju. Tas nozīmē, ka savu komandu esmu meklējis pēc augstskolas piederības, bet tas ir vēsturiski, jo ar šo komandu es kopā strādāju desmit gadus, arī Auguļa laikā.
Man ir pazīstami daudzi cilvēki, kuri joprojām strādā reģionu policijās, ar kuriem man ir ļoti labas attiecības, jo ar lielu daļu no viņiem es kopā spēlēju basketbolu Policijas akadēmijas basketbola komandā.
Veiksmi darbā. Paldies par sarunu.
