Mākslīgais intelekts un citas viedās tehnoloģijas ir “ielauzušās” praktiski visās dzīves jomās. Pateicoties internetam, pasaule ir kļuvusi daudz pieejamāka, un tas, par ko pirms gadiem desmit tikai domājām, ir šodienas realitāte – viens klikšķis internetā var likt iekārotajam zīmuļu asinātājam sākt ceļu, piemēram, no Ķīnas, lai pēc īsāka vai garāka laika posma ierastos pie mums mājās. Bet kāds ir zīmuļu asināmā ceļš no ražotāja līdz manam galdam?
Par loģistikas nozari uz sarunu aicināju Transporta un sakaru institūta bakalaura studiju programmas “Transports un loģistika” direktoru un “CEVA Logistics” Baltijas biznesa attīstības vadītāju Aleksandru Kotļaru.
Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras loģistikas nozare Latvijā?
Mēs varam runāt par loģistikas nozares, kas ir preču transportēšana un uzglabāšana, specifiku Latvijā un par globālām tendencēm. No vienas puses, Latvija ir labi adaptējusies starptautiskajā tirgū, tomēr redzams, ka mums ir uz ko tiekties. Šobrīd vietējā tirgus, ar to es domāju Baltijas valstis, ne tikai Latviju, viens no izteiktākajiem izaicinājumiem ir augsti kvalificētu loģistikas jomas speciālistu trūkums. Mums ir nepieciešami zinoši speciālisti, procesu vadītāji, kas ne tikai nodrošinātu efektīvu loģistikas procesu pārvaldību, bet arī spētu ieviest un brīvi pārvaldīt digitālos risinājumus loģistikā.
Vai tās zināšanas, ko cilvēki ir ieguvuši pirms 10-20 gadiem, ir izmantojamas šodien?
Nozare ļoti strauji mainās gan ģeogrāfiski, gan virzienos, kuros uzņēmumi strādā. Loģistika ir tiešā veidā saistīta ar ražošanu un tirdzniecību - ja mainās kāds no šiem elementiem, mainās visa sistēma un piegādes ķēdei ir jāspēj pielāgoties.
Es gribētu teikt, ka loģistikas pamatprincipi, ko cilvēki apguvuši pirms desmit divdesmit gadiem, ir noderīgi, tomēr ir nepieciešama nemitīga zināšanu papildināšana.
Vai Latvijā ir kāds specifisks aspekts, kas jāņem vērā?
Protams, ir vairāki ekonomiskie aspekti, kas ir jāņem vērā, jo katra valsts vai reģions ir ar savām ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām, tāpēc mēs nevaram uz loģistiku skatīties vienādi Baltijā, Rietumeiropā, Āzijā un ASV. Šeit lomu spēlē vairāki aspekti, piemēram, dažādas izmaksu grupas un līmenis, ģeopolitiskā situācija, pārvadājumu un uzglabāšanas infrastruktūra u.c.
Skatoties uzņēmumu līmenī, redzam atšķirīgo digitalizācijas līmeni - mūsu uzņēmumiem ir vairāk jāpievēršas procesu digitalizācijai, jāizmanto pieejamās platformas un rīki, lai samazinātu darba apjomu cilvēkam, atvieglojot to ar programatūrām, piemēram, automātisko datu apstrādi, maršrutu plānošanu un optimizēšanu. Cilvēka lomai ir jābūt vērstai uz radošumu, procesu attīstības iespējām un citām lietām, kam nepieciešama kritiskā domāšana. Manuāla datu ievadīšana un e-pastu sūtīšana ir jāuztic tehnoloģijām.
Visā pasaulē attīstās e-komercija, tai skaitā arī Latvijā, un pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem tikai augs, tāpēc kontekstā jādomā arī par infrastruktūras pilnveidošanu un par pilsētplānošanu.
Vai loģistikas nozarei Latvijā un visā pasaulē ir arī vienoti izaicinājumi?
Gan Latvija, gan pasaule kopumā saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir “zaļā transformācija”. Tā neaprobežojas tikai ar, piemēram, kravas auto parka atjaunošanu vai citiem pasākumiem, kas tiešā veidā samazina ietekmi uz vidi, bet gan jāskata daudz plašākā mērogā. Saprotams, ka visi pasākumi prasa ieguldījumus, kas atmaksāsies ļoti dažādi, sākot no finansiāliem ieguvumiem īsākā un garākā termiņā, līdz globālu mērķu sasniegšanai.
“Zaļā transformācija” nav tikai vides jautājums, un to nevar likt kā galveno un vienīgo pīlāru zaļās kustības pamatā. Ne mazāk svarīgs ir ekonomiskais pamatojums - zaļajiem risinājumiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem un izdevīgiem. Nav teikts, ka ekonomiskajam pamatojumam jābūt tiešā veidā saistītam ar ieviestajiem zaļajiem risinājumiem, piemēram, auto transporta nomaiņa uz elektriskajiem auto, kas prasa lielus ieguldījums un sadārdzina pakalpojumu. Tomēr mēs varam skatīties plašāk, piemēram, šādi tiek uzlabots uzņēmuma tēls un vidējā termiņā ir iespēja piesaistīt vairāk klientu, kam ir svarīga uzņēmuma darbības reputācija.
Attiecībā uz vides jautājumiem svarīgi ir pieminēt, ka naftas produktiem ir vairākas alternatīvas, tostarp biodegviela, elektrība vai pat ūdeņraža tehnoloģijas. Jāteic gan, ka ūdeņraža tehnoloģijas pagaidām ir attīstības stadijā, bet šai tehnoloģijai ir ļoti labas perspektīvas.
Vēl viena ļoti būtiska “Zaļās transformācijas” sadaļa ir plānošana un uzņēmuma vadība. Piemēram, uzlabojot preču iepakojumu, var iegūt vairākus labumus. Pie šāda secinājuma jau ir nonākuši vairāki ražotāji, kuri ir sapratuši, ka, samazinot iepakojumu, lētāk izmaksā ne tikai pats iepakojums, bet arī preču pārvadājumi. Ar kompaktāku iepakojumu vienā transporta vienībā, piemēram, konteinerā, var ielikt daudz vairāk preču nekā iepriekš. Skatoties tālāk, redzam, ka vienāda daudzuma preču transportēšanai tiek patērēts mazāk resursu, tai skaitā degvielas kuģiem, vilcieniem un automašīnām. Aprēķinot ieguldīto resursu patēriņu visā piegādes ķēdē, piemēram, no Āzijas uz Eiropu, varam sasniegt ievērojamu CO2 izmešu samazināšanu.
Kādi ir viedie risinājumi, ko uzņēmēji ievieš savā darbā?
Viedos risinājumus mēs varētu sadalīt vairākās grupās, jo tie ir ļoti dažādi, atkarībā no konkrētā darbības veida. Piemēram, runājot par kravu pārvadājumiem, ir ļoti būtiska kravu izsekošanas iespēja, kas ļauj uzzināt, kur konkrēti šajā brīdī atrodas krava, un jāspēj precīzi prognozēt, kad tā ieradīsies galamērķī.
Svarīga arī maršrutu plānošana un optimizēšana, īpaši e-komercijas jomā. Procesos tiek izmantoti mūsdienīgi rīki, kas uzlabo komunikāciju starp klientu un kravu pārvadātāju. Nodrošinot pakalpojumus klientiem, transporta uzņēmumiem ir jātiecas izmantot mūsdienu inovatīvus rīkus un programmatūras, tostarp automatizētu datu apmaiņu. Iespēju, kā efektīvāk organizēt darbu, ir ļoti daudz, līdz ar to loģistikas speciālistiem ir svarīgi apgūt jaunākās tehnoloģijas un rīkus, kā arī apzināt to trūkumus un ierobežojumus.
Kāpēc ir tik svarīgi automatizēt procesus? Cilvēks, internets un telefons taču visu atrisina?
Tas ir novecojis pieņēmums, un tieši cilvēciskais faktors bieži ir kļūdu cēlonis. Nozīmīgs aspekts visā piegādes ķēdē ir automatizētās sistēmas, kas var samazināt iespējamo kļūdu daudzumu. Cilvēks var vairāk laika veltīt radošām lietām, nevis tīri fiziska darba veikšanai.
Tāpat arī krājumu vadībā ir ļoti būtiski prognozēt iespējamās izmaiņas, kas ļautu savlaicīgi uz tām reaģēt, nesagaidot nevēlamas sekas, bet atrisinot iespējamo problēmu jau iepriekš. Izmantojot plaša spektra viedos risinājumus, tas ir iespējams un tiek pielietots praksē.
Kāda loma šobrīd ir mākslīgajam intelektam?
Mākslīgais intelekts jau tiek izmantots, lai sakārtotu un vienkāršotu visus piegādes ķēžu posmus, kā arī uzņēmumu loģistikas procesus. Balstoties un noteiktiem datiem, uzņēmumi var veidot modeļus, kas palīdzēs prognozēt iespējamo notikumu attīstību. Pilnvērtīgai mākslīgā intelekta izmantošanai ir nepieciešams pietiekami liels un kvalitatīvi sagatavots datu apjoms, tāpēc datu apstrādi mēs varam uzskatīt par atsevišķu disciplīnu. Vēlos uzsvērt, ka mākslīgā intelekta izmantošanā uzņēmumi var balstīties ne tikai uz saviem iekšējiem datiem, bet arī publicētiem datiem.
Domāju, ka mākslīgais intelekts ir jāizmanto maksimāli, jo tas dod iespēju cilvēkam vairāk laika pievērsties radošiem procesiem, piemēram, klientu piesaistei, jaunu procesu izstrādei, uzņēmuma attīstības perspektīvām.
Kur iespējams apgūt loģistikas speciālista profesiju? Un kādi ir galvenie faktori, kas jāņem vērā, izvēloties studiju programmu?
Transporta un sakaru institūts piedāvā augstākās izglītības programmas loģistikā, nodrošinot studijas gan bakalaura, gan maģistra līmenī. TSI bakalaura studiju programmā "Transports un loģistika" tiek piedāvātas divas specializācijas: ilgtspējīgi transporta risinājumi vai viedās loģistikas sistēmas. Savukārt maģistra studiju programmā "Intelektisks transports un viedā loģistika" studiju projekta un maģistra darba ietvaros studenti var specializēties divos virzienos: viedā mobilitāte vai viedās loģistikas risinājumi. Šī studiju programma pieejama arī tālmācības formātā.
Gribu pievērst uzmanību, ka jaunās TSI piedāvātās loģistikas virziena programmas ir ieguvušas maksimālo iespējamo akreditācijas termiņu, kas ir seši gadi.
Gatavojoties atkārtotai programmu akreditācijai, augstskola nav izvēlējusies vieglāko ceļu, bet gan ļoti rūpīgi strādājusi pie tā, lai programmā būtu iekļautas zināšanas, kas speciālistiem nepieciešamas, strādājot ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā.
Programma tika izstrādāta, konsultējoties gan ar vietēja mēroga uzņēmējiem, gan mūsu absolventiem, kuri jau strādā nozarē, gan ārvalstu partneriem, jo gribējām zināt, ko studiju programmā ietver ārvalstu universitātes.
TSI jaunajās programmās esam iekļāvuši zināšanu apjomu, kas katram mūsu studentam dod iespēju ne tikai attīstīties pašam, bet sniegt savu ieguldījumu nozares attīstībā.
Kas ir tie “trīs vaļi”, lai varētu teikt, ka jaunās programmas paver ceļu uz darba tirgu visā pasaulē?
Ne bez iemesla mēs iepriekš runājām par digitalizācijas lomu nozares attīstībā. Tāpēc programmā ir iekļauti vairāki kursi un projekti, kas ļaus attīstīt zināšanas, kas piemērotas mūsdienīgas loģistikas nozares darba tirgum.
Tikpat svarīgi, cik digitalizāciju, būtiski ir apgūt starpdisciplināros kursus, jo, piemēram, transports un uzglabāšana, kas, no vienas puses, ir atšķirīgas jomas, tajā pašā laikā ir cieši saistītas.
Kā trešo būtisko lietu vēlos uzsvērt starptautisko aspektu. Specializācijās ilgtspējīgi transporta risinājumi un viedās loģistikas sistēmas programmas ietvaros ir paredzētas divas obligātās prakses, kurās studenti varēs iziet vai nu ārvalstīs, vai starptautiskos uzņēmumos Latvijā. Tādējādi studenti iegūst pieredzi starptautiskajā tirgū. Savukārt sadarbībā ar Nīderlandes Universitāti HZ University piedāvājam apgūt papildus jūras loģistikas specialitāti, kas ir saistīta ar jūras pārvadājumiem un ostu darbību. Šīs specializācijas ietvaros mūsu studenti varēs trīs semestrus pavadīt ārzemēs. Studenti, kas absolvēs TSI piedāvātās loģistikas nozares programmas, varēs veiksmīgi strādāt starptautiskajā tirgū.
Cik cieša ir sadarbība ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem? Vai tā aprobežojas tikai ar programmas izstrādi?
Nekādā gadījumā, TSI jau ilgstoši ne tikai loģistikas, bet arī citās augstskolas programmās cieši sadarbojas ar nozares pārstāvjiem. Augstskolā aktīvi darbojas biznesa inkubators iDEAHUB, kas ir vieta studentu ideju attīstībai un pētniecībai mentoru vadībā. Kā mentori tiek piesaistīti ne tikai TSI pārstāvji, bet arī uzņēmumu eksperti.
Viens no izstrādātajiem studentu projektiem ir aplikācija fotodokumentācijas pārvaldībai kravu pārvadājumu uzņēmumiem, nodrošinot drošu un efektīvu attēlu glabāšanu ilgtermiņā, izvairoties no neorganizētas uzkrāšanas viedtālruņos. Tāpat citu studentu komanda ir strādājusi pie aplikācijas, kas ļautu kartē redzēt, kur tieši Rīgā atrodas konkrētais autobuss vai trolejbuss, ar kuru esi ieplānojis kaut kur doties.
Maģistrantūras un doktorantūras līmenī tiek veikti dažādi pētījumi, kas nepieciešami uzņēmējiem un pašvaldībām.
Bakalauru līmenī vismaz reizi gadā studenti dodas vizītēs uz uzņēmumiem, kur ne tikai iepazīstas ar uzņēmumu, bet vēlāk ir jāveic darbs, kurā tiek analizēts konkrētajā uzņēmumā redzētais. Tāpat katru semestri kādam profesionālajam kursam piesaistām vieslektorus, kuri ir tiešā veidā saistīti ar aktualitātēm nozarē.
Ļoti bieži tieši uzņēmumu pārstāvji kļūst par bakalaura vai maģistra darba konsultantiem jeb darba vadītājiem.
Regulāri organizējam pasākumus, kuros aicinām nozares pārstāvju un studentus. Tādējādi veidojas aktīva diskusija starp nozares ekspertiem, augstskolas akadēmisko sastāvu un studentiem. Studentiem ir iespēja uzdot konkrētus jautājumus ne tikai vietējiem, bet arī starptautisko uzņēmumu ekspertiem.
Vai Latvija var kļūt par spēcīgu loģistikas kompetences centru Eiropā?
Jā, tāpēc mēs te esam un piedāvājam studiju programmas, kas jau šodien ir nepieciešamas darba tirgū Latvijas teritorijā. Latvijai ir augsts potenciāls kļūt par ievērojamu loģistikas kompetences centru Eiropā. Mēs jau tagad redzam, ka loģistikas speciālisti no Latvijas strādā ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiskā līmenī. Loģistikas uzņēmumi Latvijā veido servisa jeb atbalsta centrus, kas apkalpo ne tikai Baltijas un Eiropas tirgus, bet sniedz atbalstu visā pasaulē.
Par labu Latvijai runā ne tikai ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet cilvēki, kuri ir labi izglītoti, kuri prot un vēlas strādāt.
