Putina palikšana amatā tūrismu Latvijā neietekmēšot

PAGAIDĀM NELIDO. Krievijas aviokompānija “Aeroflot” vēl nepārdod lidojumu biļetes uz Rīgu tuvākajam laikam © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Lai gan ik gadu Latvijā ierodas aptuveni 600 līdz 900 tūkstoši tūristu no Krievijas, pērn – pat teju miljons, visbiežākie viesi Latvijā ir tūristi no Lietuvas. Taču tieši Krievijas tūristi ir visdāsnākie. Viņi pērn Latvijā viena brauciena laikā iztērēja vidēji 300 eiro, tas ir divas reizes vairāk nekā tūristi no Lietuvas un teju trīs reizes vairāk nekā tūristi no Igaunijas. Neatkarīgās aptaujātie tūrisma industrijas pārstāvji pieļauj, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā, par kurām, pēc provizoriskiem datiem, nobalsoja 78 procenti Krievijas pilsoņu, nekādu ietekmi uz Latvijas tūrisma industriju neatstās un tūristi no Krievijas turpinās braukt uz Latviju.

Krievijā nedēļu ilgušajā tautas nobalsošanā vairākums dalībnieku atbalstījuši konstitūcijas grozījumus. Saskaitot balsis no 98,01% vēlēšanu iecirkņu, konstatēts, ka par grozījumiem nobalsojuši 78,05%, paziņojusi Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija. Pret tiem nobalsojuši 21,14%. Pēc komisijas publiskotajiem provizoriskajiem datiem, nobalsošanā piedalījušies 65% balsstiesīgo. Konstitūcijas grozījumi ļaus prezidentam Vladimiram Putinam kandidēt vēl uz diviem termiņiem valsts galvas amatā un palikt pie varas vismaz līdz 2036. gadam.

“Domājams, ka tas [izmaiņas Krievijas konstitūcijā] tūrisma nozari Latvijā neietekmēs,” Neatkarīgajai uzsvēra Rīgas tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Latvija vienmēr it bijis iecienīts Krievijas tūristu galamērķis gan piedāvājuma, gan cenu, gan arī valodas dēļ. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu šķērsojuši 8,3 miljonu reižu, tai skaitā 924 tūkstošu reižu to darījuši tūristi no Krievijas. Salīdzinot ar 2018. gadu, tūristu skaits no Krievijas pērn pieaudzis par 31 procentu. Tāpat CSP dati liecina, ka 2019. gadā tūristi atstājuši Latvijā rekordlielu summu - 806 miljonus eiro, no kuriem 162 miljonus eiro ‒ tūristi no Lietuvas, bet 112 miljonus eiro ‒ tūristi Krievijas. Viena vairākdienu brauciena laikā Krievijas tūristi vidēji iztērēja 301 eiro, Lietuvas tūristi ‒ vidēji 136,3 eiro, bet Igaunijas ceļotāji - 123,9 eiro.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.