Krētas ceļojuma piezīmes Covid-19 krīzes laikā

Šī ir viena no nirēju un snorkelētāju iecienītākajām pludmalēm Krētā, kurā iepriekšējos gados bija grūti atrast brīvu vietu, lai noklātu savu dvieli. Šobrīd, kā redzams, tajā ir pietiekami daudz brīvu vietu © Ilze Šteinfelde

Covid-19 ienesis korekcijas arī Grieķijas tūrisma industrijā. Krētas kūrorti un tūristu iecienītākās apskates vietas šobrīd ir tukšākas nekā iepriekšējās vasarās. Darbu atsākušas vien tās viesnīcas, kas spēj izpildīt stingrās drošības prasības un kurām dota atļauja darboties. Vienīgais, kas ir palicis nemainīgs, ir Grieķijas klimats un viesmīlība.

Kad kolēģi un paziņas uzzināja, ka gatavojos doties uz Krētu, lielākā daļa jautāja, vai tiešām nebaidos šobrīd ceļot. Atzīšos, bažas bija, taču reizē tā bija iespēja uzzināt, kā tas ir ‒ ceļot Covid-19 krīzes laikā. Grieķijā drošības pasākumi ir daudz stingrāki nekā Latvijā, un, cik redzēju Krētā, tie tiešām tiek ievēroti. Tas ceļotājiem dod drošības sajūtu, ka tūrisma industrijā strādājošie dara visu iespējamo, lai pasargātu tūristus un savus darbiniekus no Covid-19 izplatīšanās.

Ar sejas masku ceļasomā

Kārtojot somu ceļojumam uz Krētu, tajā noteikti ir jāieliek sejas aizsargmaska. Tā būs vajadzīga gan lidmašīnā, gan ieejot lidostā. Pagājušajā otrdienā, brīdī, kad vēl biju Krētā, Grieķijas valdība pastiprināja aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātos pret iespējamu Covid-19 atkārtotu uzliesmojumu. Un tā kopš otrdienas sejas maskas iedzīvotājiem un viesiem ir jānēsā ne tikai sabiedriskajā transportā un lielveikalos, bet arī bankās, iestādēs un visa veida veikalos.

Taču svaigā gaisā, peldoties jūrā vai baseinā, kāpjot kalnos vai vienkārši klīstot pa Hēraklijas vai Krētas ciematiņu ielām, sejas maskas nav jānēsā. Arī kafejnīcās, restorānos vai tavernās neviens ar lineālu nemērī attālumu starp viesiem. Krētas viesmīlība nav zaudējusi neko no sava šarma.

Taču sejas aizsargmaskas viesu drošībai valkā viss tūrisma industrijā iesaistītais apkalpojošais personāls - taksometru šoferi, viesmīļi, apkopēji. Un tiešām valkā, nevis tikai izliekas, ka valkā.

TŪRISTU DROŠĪBAI. Anijas ciematiņā mītošais Jānis Kefalojānis tūristus cienā ar pašgatavotu kazas piena sieru. Kā visur Grieķijā šādā nodarbē janēsā sejas maska un cimdi / Ilze Šteinfelde

Bez reģistrēšanās Grieķijā iebraukt nevar

Ieceļojot Grieķijā līdzīgi kā vairākas citās valstīs, ir jāizpilda anketa. Grieķijā anketēšana notiek elektroniski, un tas ir jāizdara, vēlākais, 24 stundas pirms ierašanās valstī. Ja ceļotājs ignorē šo prasību un anketu neizpilda, tad, iebraucot Grieķijā, to liek izpildīt uz vietas un iekasē 500 eiro soda naudu. Tie, kuri ir apzinīgi aizpildījuši anketu, pusnaktī pirms ceļojuma sākuma e-pastā saņem QR kodu.

Saskaņā ar šajā kodā ietverto informāciju pasažieris vai nu tiek ielaists uzreiz valstī, vai arī tam tiek veikts Covid-19 tests. Tos, kuri baidās no Covid-19 testa, varu nomierināt ‒ testu neveic visiem ielidojušajiem pasažieriem, bet tikai tiem, kuriem varētu būt bijusi lielāka saskarsme ar Covid-19. Tā kā Latvijā saslimšana ar Covid-19 ir zema, tad ceļotājiem no Latvijas lielākoties netiek veikts Covid-19 tests, taču izslēgt šo iespēju nevar, jo testi tiek veikti arī izlases kārtībā. Gandrīz pilnīgi droši tests būs jāveic tiem ceļotājiem, kas nebūs aizpildījuši anketu iepriekš un kas nebūs saņēmuši QR kodu.

Ja pasažierim tiek veikts tests, tad visu nākamo diennakti viņam ir jāizolējas. Tūristiem tas nozīmē atrašanos viesnīcas numuriņā. Ja gadījumā tests ir bijis pozitīvs, tad karantīnā būs jāpavada 14 dienas. Par pašizolācijas pārkāpumu Grieķijā draud 5000 eiro sods.

ANKETĒŠANA ARĪ UZ KUĢĪŠIEM. Tāpat anketa, kurā ir jautājumi, kas ir saistīti ar Covid-19, ir jāizpilda, arī reģistrējoties viesnīcās un pārvietojoties, piemēram, ar kuģīti starp salām / Ilze Šteinfelde

Trenažieri zem klajas debess

Lai saņemtu atļauju darboties, viesnīcām, tāpat kā citiem tūrisma industrijā iesaistītajiem uzņēmumiem, ir jāīsteno virkne drošības pasākumu, un tā nav tikai pastiprināta telpu un teritorijas dezinfekcija un apkalpojošā personāla sejas aizsargmasku nēsāšana. Piemēram, daudzās viesnīcās ierastā zviedru galda koncepcijas vietā, kad viesi paši izvēlējās ēdienu, lika to uz šķīvjiem un pēc patikas papildināja, tagad ēdiens atrodas aiz stikla aizsargsienas un to uz šķīvja uzliek apkalpojošais personāls. Tā nav viesnīcu kaprīze, bet gan vispārēji Grieķijas ieviestie drošības pasākumi, un tie ir spēkā ne tikai Krētā, bet visā Grieķijā, Neatkarīgajai atklāj “OTS Globe” komercmenedžeris Mihalis Kontopirakis.

SVAIGĀ GAISĀ. Šāda trenažieru zāle tagad izskatās Krētas viesnīcā "Sea Side Resort & Spa" / Ilze Šteinfelde

Drošības pasākumi attiecas arī uz trenažieru zālēm. Arī tās vairs nevar darboties kā agrāk. Viesnīca “Sea Side Resort & Spa”, kas atrodas netālu no Agia Pelagia ciematiņa, šo problēmu atrisinājusi radoši, proti, trenažieru zāle izvietota svaigā gaisā, nojumē, kas sargā no saules stariem, bet reizē paver burvīgu skatu uz Krētas jūru. Īstenībā šis krīzes risinājums viesiem patīk. “Sea Side Resort & Spa” menedžeris Andreas Kriaras atzīst, ka, iespējams, nākotnē, kad drošības apstākļi ļaus atgriezties pie iepriekšējās dzīves, šo risinājumu varētu saglabāt kā alternatīvu iekštelpu trenažieru zālei.

Tāpat Grieķijā šobrīd liegts darboties iekštelpu baseiniem. Taču ūdens temperatūra Grieķijas krastus apskalojošajās jūrās vasarā sasilst no +25 līdz +27 grādiem, tā ka tā nav liela bēda. Tāpat daudzās viesnīcās ir āra baseini, kuros var peldēties bez ierobežojumiem. Pirmajā atpūtas dienā pamodos neticami agri - ap pulksten 6 no rīta. Palūkojos laukā pa logu un sapratu, ka drīzumā jālec saulei. Nevar taču palaist garām tik skaistu mirkli! Pēc godam sagaidīta saullēkta, dodoties atpakaļ uz istabiņu, pa ceļam paraudzīju, cik silts ūdens ir baseinā. Silts kā vannā! Pie sevis nodomāju, re, kā viesnīca rūpējas par tūristiem, sildot ūdeni āra baseinā. Viesnīcas “Sea Side Resort & Spa” galvenais menedžeris Janis Lionakis par maniem prātojumiem smaida. Āra baseini ir pildīti ar jūras ūdeni un to neviens nesilda. To paveic karstā dienvidu saule un gaiss, kas naktīs neatdziest. Šajā viesnīcā ir divi baseini, ko var izmantot visi viesi, un neskaitāmi privātie baseini, kuri izmantojami tikai konkrētā viesnīcas numuriņā dzīvojošiem.

GAIDA APMEKLĒTĀJUS. Viesnīcas "Sea Side Resort & Spa" parasti tik populārajā SPA baseinā šobrīd atpūtnieku nav. Iekštelpu baseini ir slēgti visā Grieķijā. Tas ir viens no Grieķijas valdības īstenotajiem COVID-19 drošības pasākumie / Ilze Šteinfelde

Latvija Grieķiju novērtē kā drošu galamērķi

Grieķija savas sauszemes robežas atvēra jūnija vidū, bet aviosatiksmi ar 40 valstīm, tajā skaitā ar Latviju, 1. jūlijā. Tūroperators “Novatours” bija viens no pirmajiem, kas šogad pēc krīzes sāka piedāvāt ceļojumus uz Krētas salu Grieķijā.

“Izvērtējot ceļojumu atsākšanu, galvenā prioritāte bija mūsu klientu drošība. Mēs nemitīgi sekojam līdzi valsts atbildīgo iestāžu ieteikumiem un ierobežojumiem par ceļošanu ārpus Latvijas, kā arī esam pastāvīgā saziņā ar saviem ārvalstu partneriem. Grieķija ir viens no galamērķiem, uz kuru šobrīd ir droši ceļot un kas ir gatava uzņemt viesus un nodrošināt viņiem drošus atpūtas nosacījumus/apstākļus,” Neatkarīgajai uzsvēra tūroperatora “Novatours” vadītājs Leonīds Močeņovs. Pēc viņa teiktā, Grieķija jau sen ir iemīļots un pieprasīts ceļojumu galamērķis, jo šajā valstī vienmēr ir garantēti lieliski laika apstākļi īstenas vasaras baudīšanai, kas atvaļinājumu laikā ir būtisks nosacījums ceļotājiem no Latvijas. Un, pat neskatoties uz Covid-19 krīzi, cilvēki joprojām ilgojas ceļot.

“Raugoties uz situāciju pasaulē, mēs ļoti uzmanīgi pievienojam jaunus reisus un paplašinām programmu. Augusta vidū tiks paplašināta programma uz Krētu kā galamērķi, sākot no septembra būs pieejami vēl divi Grieķijas galamērķi ‒ Rodas un Korfu salas,” sola Leonīds Močeņovs.

AUTOBUSOS VAIRĀK VIETAS. Tūristu drošībai ekskurisijas tiek organizētas mazākam cilvēku skaitam. Ja kādreiz ekskurijās ar lielajiem autobusiem devās ap 50 cilvēkiem, tad tagad tikai aptuveni 25 / Ilze Šteinfelde

Tukšākas ielas un pludmales

Iepriekšējo reizi Krētā biju pirms 10 gadiem septembra beigās. Un, lai gan tobrīd tūrisma sezona gāja uz beigām, Krētā atpūtnieku netrūka - pilnas pludmales, kafejnīcas, tūristu iecienītākās vietas.

Šobrīd tūristu allaž iecienītā Krēta ir ļoti piemērota ceļošanai un atpūtai ‒ pludmales ir brīvi pieejamas, kafejnīcās vienmēr var atrast vietu, apskates objektos tikpat kā nav rindu. Tiesa, dažās vietās ir nedaudz jāuzkavējas pirms iekļūšanas, bet tas ir tikai tāpēc, ka iekštelpu apskates objektos tiek nodrošināta cilvēku distancēšanās. Atsevišķās vietās visiem apmeklētājiem tiek mērīta arī temperatūra.

Viesojoties šajā salā septiņas dienas, secināju, ka Krētas iedzīvotāji drošības pasākumus respektē daudz vairāk nekā Latvijā. Iespējams, tas ir sodu dēļ (piemēram, sods par maskas nevalkāšanu ir 150 eiro), bet varbūt arī bažas par nākotnē iespējamo Covid-19 otro vilni. Visi krētieši, ar kuriem runāju, atzinās, ka otrreiz ārkārtējo stāvokli pārdzīvot negribētu. Grieķijā tas ilga 51 dienu un šajā laikā viss apstājās - skolēni, tāpat kā Latvijā, mācījās attālināti, iedzīvotāji varēja iziet no mājas tikai 500 metru attālumā, vieglajās automašīnās drīkstēja braukt tikai četri cilvēki.

ARĪ TIRGŪ AR MASKU. Pārdevējs ar masku - tā ir Grieķijas šī brīža ikdiena / Ilze Šteinfelde

Kopumā neviens no drošības pasākumiem, ko ievēroja tūrisma industrijā strādājošie vai kas ir jāievēro ikvienam iedzīvotājam vai viesim, uzturoties Grieķijā, neradīja diskomfortu. Tieši otrādi, tie liecināja, ka valsts pret Covid-19 drošības pasākumiem izturas ļoti nopietni.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.