Latvija tūrismam apgriež spārnus

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šodien kā ikkatru piektdienu atjaunos valstu sarakstu, uz kurām netiek rekomendēts doties, un tas faktiski nozīmē avioreisu, prāmju un pasažieru autobusu reisu atcelšanu uz šīm valstīm. Tāpat tiks atjaunots saraksts ar valstīm, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Sekojot www.ecdc.europa.eu ik dienu atjaunotajiem datiem par 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju katrā valstī, iespējams, sarkano valstu sarakstā varētu nonākt arī Grieķija, un tas nozīmē, ka tiks pārtraukti lidojumi arī uz Krētu, lai gan šajās salās Covid-19 gadījumu skaits ir ļoti mazs.

Tas, ka lidojumi no Latvijas uz konkrētām valstīm ir aizliegti vai tiks aizliegti, nenozīmē, ka cilvēki neceļos. Lai dotos komandējumā vai atpūstos ārpus Latvijas, tiks izmantoti apkārtceļi, piemēram, lidojums ar vairākkārtēju pārsēšanos, kas Covid-19 izplatīšanās risku palielina. Taču Latvija zaudēs arī ienākošo tūrismu.

Covid-19 perēkļi ārpus saraksta

Latvija 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju rēķina uz katru valsti, neizdalot atsevišķi bīstamākus un drošākus apgabalus, lai gan arī šādu informāciju Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs apkopo. Tā liecina, ka, piemēram, Grieķijā Covid-19 visvairāk izplatās cietzemē, bet Krētā un Rodā pēdējās divās nedēļās Covid-19 izplatība ir bijusi visai maza. Turklāt, tā kā tās ir salas, tad ieceļot tajās bez kontroles nav iespējams. Visi ceļotāji tiek anketēti un daļai tiek veikti arī Covid-19 testi.

Pārlūkojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākos datus pa reģioniem, šķiet dīvaini, ka, piemēram, atbraucot no Krētas ir jāievēro 14 dienu pašizolācija, bet, atgriežoties no Trevizo apkārtnes Itālijā, tas nav jādara, lai gan Krētā pēdējās 14 dienās ar Covid-19 saslimušo skaits bijis mazāks nekā 20 gadījumi uz 100 000, bet Trevizo tas bijis robežās no 20 līdz 49 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, liecina www.ecdc.europa.eu dati. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, kas joprojām skaitās droša valsts, ar kumulatīvo 14 dienu Covid-19 gadījumu skaitu 12,5 uz 100 000 iedzīvotāju. Taču Kauņas apkārtnē šis rādītājs vakar bija pārsniedzis jau 20 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Vācija atšķirībā no Latvijas nosaka ne tikai Covid-19 bīstamās valstis, bet arī atsevišķu valstu reģionus. Piemēram, vakar Vācija šajā sarakstā iekļāva Horvātijas Šibenikas-Kninas and Splitas-Dalmācijas reģionu, kā arī Rumānijas Vilčas apgabalu.

Covid-19 šķirotava

Lai gan ar katru nedēļu palielinās to valstu loks, no kurām atgriežoties vai dodoties tām cauri tranzītā, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija, daļa noteiktu profesiju pārstāvju no tās tiek atbrīvota, it kā šīs profesijas cilvēki nevarētu pārnēsāt koronavīrusu.

Proti, kopš vakardienas paplašināts ārvalstnieku loks, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama kultūras un publisko pasākumu rīkošanai un kuriem pie konkrētiem nosacījumiem nav jāievēro pašizolācija. Pašizolācijas prasība līdz ar to vairs neattiecas uz ārvalstu režisoriem, scenogrāfiem, tērpu māksliniekiem, aktieriem, solistiem, mūziķiem, diriģentiem, baleta māksliniekiem, koncertmeistariem, horeogrāfiem un vizuālās mākslas speciālistiem, filmēšanas grupu un māksliniekus apkalpojošajiem darbiniekiem, cirka māksliniekiem un mākslas kritiķiem, ja personai nav novērojamas akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes un pēc ierašanās Latvijā tiek veikts Covid-19 tests, kurš ir negatīvs, liecina kultūras ministra Naura Puntuļa rīkojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Piektajā līdz septītajā dienā pēc izbraukšanas no valsts, uz kuru ir attiecināmi piesardzības pasākumi, tests būs jāatkārto otru reizi, jo Covid-19 infekcija var atklāties arī vēlāk. Attiecībā uz māksliniekus apkalpojošajiem darbiniekiem tiek noteikts, ka kopskaitā tie nedrīkstēs būt vairāk kā divi darbinieki.

Kaimiņvalstis mīkstina noteikumus

Covid-19 testu kā alternatīvu pašizolācijai, sākot ar septembri, sāks piemērot Igaunija. Kaimiņvalsts valdība nolēmusi no septembra atļaut cilvēkiem, kuri iebrauc no augsta Covid-19 inficēšanās riska valstīm, kā alternatīvu 14 dienu pašizolācijai izvēlēties koronavīrusa testa veikšanu, paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu. Cilvēkiem, kuri izvēlēsies testu, būs tiesības doties uz darbu, vienlaikus izvairoties no plašākiem sociālajiem kontaktiem, bet pēc divām nedēļām viņiem būs jāveic atkārtotas analīzes. Urmasa Reinsalu vērtējumā tā būs pietiekami droša alternatīva, kas ļaus doties svarīgākajos ārvalstu braucienos, vienlaikus rūpējoties par sabiedrības veselību. Pašlaik līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā ir spēkā prasība par pašizolāciju, ieceļojot no Eiropas valstīm, kurās jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedzis 16, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju.

Arī Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atcelt līdzšinējo iebraukšanas aizliegumu cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu ir augsts, bet pieprasīs iebraucējiem veikt Covid-19 testus. Kā norādījusi iekšlietu ministre Rita Tamašuniene, iebraucējiem no tādām valstīm, kur pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti vairāk nekā 25 Covid-19 gadījumi, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, būs jāuzrāda ne vēlāk kā 72 stundas pirms ierašanās Lietuvā veikta testa rezultāti, kas bijuši negatīvi. Savukārt Lietuvas pilsoņiem, kas gribēs atgriezties no šādām valstīm, būs noteikta obligāta pašizolācija un analīzes jāveic Lietuvā diennakts laikā pēc atgriešanās, ziņo LETA. "Lietuviešiem pēc ierašanās testi būs jāveic Lietuvā, bet iebraucošajiem ārvalstniekiem mēs pieprasīsim [tos veikt] savā valstī," paskaidrojis veselības ministrs Aurēlijs Verīga.

Pēc R. Tamašunienes teiktā, līdzšinējie riska valstu saraksti, kas tika atjaunināti reizi nedēļā un noteica, no kurām valstīm iebraukšana Lietuvā aizliegta, faktiski zaudējuši jēgu, jo situācija visur nemitīgi mainās, tādēļ nolemts izlīdzināt iebraukšanas noteikumus.

Saskaņā ar līdzšinējo kārtību no tādām valstīm, kur pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti vairāk nekā 25 Covid-19 gadījumi, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, tika atļauta tikai Lietuvas pilsoņu atgriešanās dzimtenē, bet ārvalstniekiem no turienes ieceļot Lietuvā bija aizliegts.

Pašizolācijas prasība arī turpmāk būs obligāta visiem, kas Lietuvā ieradīsies no valstīm, kur pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti vairāk nekā 16 inficēšanās gadījumi, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju.

Latvijas amatpersonām ceļošana nepatīk

Latvijā pagaidām netiek piedāvāta nekāda alternatīva pašizolācijai, izņemot jau pieminētos atsevišķu profesiju pārstāvjus no citām valstīm, vai arī, nosakot Covid-19 bīstamās valstis, ņemt vērā saslimšanas rādītājus konkrētā reģionā.

Latvijas amatpersonas gan nevienu reizi vien ir deklarējušas, ka tās neatbalsta ceļošanu Covid-19 laikā. Piemēram, vakar ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā TV3 uzsvēra, ka cilvēkiem, kuri izceļojuši no valsts uz trešajām valstīm, mainoties drošības situācijai, nevajadzētu cerēt, ka Latvijas Ārlietu ministrija spēs palīdzēt "atvilkt" viņus atpakaļ pāris dienu laikā, jo iespējas palīdzēt esot kļuvušas vēl mazākas nekā pandēmijas sākumā pavasarī. Pēc viņa teiktā, ārpus ES izbraukušie Latvijas iedzīvotāji Covid-19 pandēmijas dēļ var "iesprūst" uz ļoti ilgu laiku. Viņš atkārtoti aicināja Latvijas iedzīvotājus ļoti rūpīgi izvērtēt ārvalstu braucienu nepieciešamību, tostarp atpūtai izvēlētos braucienus Baltijas valstu robežās. Ministrs atzīmēja, ka Covid-19 situācija ir ļoti mainīga, un valsts, kas vēl vakar bija "zaļajā sarakstā", šodien var būt nonākusi "sarkanajā sarakstā", kas prasa ievērot pašizolāciju.

Tas gan nenozīmē, ka E. Rinkēvičs Covid-19 laikā pats uzturētos tikai Latvijā. Viņš no 12. jūlija līdz 13. jūlijam devās komandējumā uz Beļģiju, bet no 2020. gada 29. jūlija līdz 30. jūlijam - uz Čehiju - valsti, uz kuru SPKC minētajā laikā rekomendēja nedoties.

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, savukārt, pirms pāris dienām LTV raidījumā "Rīta panorāma" pauda savas bažas par cilvēku vēlmi doties ārpus Latvijas, jo tas arvien esot viens no galvenajiem faktoriem infekcijas izplatībai. "Es esmu nelaimīgs par to, ka cilvēki arvien vairāk izmanto iespēju doties ārpus Latvijas. Tas man liekas dīvaini un savā ziņā bezatbildīgi, jo arguments, ka esmu jauns un nesaslimšu, ir nepareizs. Jāsaprot, ka šāda rīcība var radīt sekas un tās ietekmēs daudzus faktorus, tāpēc uz šo jautājumu ir jāskatās kompleksi," sacīja U. Dumpis.

Latvijā zemākais rādītājs

Latvijā starp Eiropas valstīm vakar bija viszemākais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju - 3,9 gadījumi, liecina www.ecdc.europa.eu apkopotā informācija.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šodien, kā ikkatru piektdienu, atjaunos valstu sarakstu, uz kurām netiek rekomendēts doties un, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Līdz ar to pagaidām joprojām ir spēkā pagājušajā piektdienā apstiprinātais saraksts, kurā divu nedēļu pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 21 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsti, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno. Pagājušajā piektdienā Latvijā bija trešais zemākais pacientu skaits relatīvi pret iedzīvotāju skaitu ‒ 4,1 pacients uz 100 000 iedzīvotāju. Vēl zemāks šis rādītājs bija tikai Ungārijā, kur reģistrēti 3,2 gadījumi, un Vatikānā, kur nebija neviena Covid-19 pacienta.

Informāciju par 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju www.ecdc.europa.eu atjauno ik dienas (tajā gan nav ietverts Vatikāns). Sekojot izmaiņām, iespējams apsvērt, kāds varētu izskatīties SPKC šodien publiskotais saraksts. Vairāk nekā 25 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (Latvijā šādas valstis tiek ierindotas sarkanajā sarakstā) vakar bija 18 ES un EEZ valstīs, ieskaitot Grieķiju un Poliju, kas vēl pagājušās nedēļas piektdienā bija dzelteno valstu sarakstā. Savukārt Kiprā vakar Covid-19 gadījumu skaits pēdējās 14 dienās vairs nepārsniedza 25. Taču šis rādītājs mainās ik dienas, tāpēc precīza informācija par to, no kurām valstīm atgriežoties nākamās divas nedēļas būs jāievēro pašizolācija, būs tikai šodien, kad to izplatīs SPKC.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.