Ceļotājus Latvijā uzraudzīs ar QR kodu

JOPROJĀM PAPĪRA. Izmantojot kādu starptautisko pārvadātāju iebraukšanai Latvijā, pasažieriem šobrīd ir jāaizpilda anketa, kurā ir jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis saziņai un faktiskās dzīvesvietas adrese, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis un izbraukšanas datumus, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijas Republikas teritorijā. Šīs anketas pārvadātājs nogādā pēc piederības – vai nu Slimību profilakses un kontroles centrā vai Valsts policijā © Ilze Šteinfelde

Līdzīgi kā vairākās citās valstīs, arī Latvijā tiek veidota elektroniska anketēšanas sistēma ieceļotājiem, kas aizstās pašreizējās papīra anketas. Kad tiks ieviesta jaunā sistēma, elektroniski anketa būs jāizpilda gan ieceļotājiem, gan arī tiem iedzīvotājiem, kas atgriezīsies Latvijā. Pēc digitālās anketas aizpildīšanas katrai personai tiks izveidots un piešķirts personalizēts QR kods. Tas ļaus ātrāk apzināt Covid-19 riska personas, kā arī uzraudzīt pašizolācijā esošās personas.

Šāda elektroniska anketēšanas sistēma ar QR koda piešķiršanu jau darbojas vairākās valstīs, piemēram, Grieķijā. Ceļojot uz šo valsti, anketa ir jāizpilda vēlākais 24 stundas pirms ierašanās valstī. Ja ceļotājs ignorē šo prasību un anketu neizpilda, tad, iebraucot Grieķijā, to liek izpildīt uz vietas un iekasē 500 eiro soda naudu. Tie, kuri ir apzinīgi aizpildījuši anketu, pusnaktī pirms ceļojuma sākuma e-pastā saņem QR kodu. Apstiprinājums ar QR kodu ir vai nu jāizprintē, vai jāsaglabā viedierīcē. Iebraucot Grieķijā, prasa uzrādīt apstiprinājumu ar QR kodu. Saskaņā ar šajā kodā ietverto informāciju pasažieris vai nu tiek ielaists uzreiz valstī, vai arī tam tiek veikts Covid-19 tests.

Latvijā saistībā ar ieceļotāju anketēšanu pagaidām par sodiem un obligātu Covid-19 testēšanu nerunā, bet QR koda piešķiršanas kārtība būs līdzīga. Anketā būs jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, pases numurs vai ID numurs, e-pasta adrese, telefona numurs, ierašanās datums Latvijā un uzturēšanās vietas adrese. Tāpat būs jāatklāj, no kuras valsts un ar kādu transportu ceļotājs grasās ierasties Latvijā. Ja ierasties Latvijā plānots ar sabiedrisko transportu, tad jānorāda reisa numurs, (sēdvieta obligāti nebūs jānorāda), pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis (uzturēšanās laiks tajās, kā arī ieceļošanas un izceļošanas datumi).

Iekšlietu ministrija skaidro, ka ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādes laikā noritēja konsultācijas ar Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvjiem, lai nodrošinātu galveno lietotāju prasību iekļaušanu. Šobrīd ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēmas tehniskā specifikācija paredz darbu veikšanu vismaz divos posmos, otrajā paredzot īstenot prasības, kas attiecināmas uz tādas sekundārās funkcionalitātes izstrādi kā, piemēram, mobilās lietotnes izveidi. Sistēma primāri atvieglos Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Slimību profilakses un kontroles centra darbu, nodrošinot iestādes ar nepieciešamo informāciju par konkrētiem ieceļotājiem, kuriem ir noteikta pašizolācija, sistēma atvieglos arī robežkontroli un nodrošinās apkopoto datu kvalitāti un aprites ātrumu.

Tādējādi tiks efektivizēta arī pašizolācijā esošo personu uzraudzība. Šobrīd personu pašizolācija tikpat kā netiek kontrolēta un tās ievērošana lielākoties ir uz katra sirdsapziņas.

"Lai uzlabotu šī brīža procesu ieceļotāju anketēšanā Covid-19 laikā, kā arī mazinātu birokrātisko slogu uz cilvēkiem, nolēmām ierosināt izveidot inovatīvu digitālo rīku, kas darbotos uz QR kodu pamata un atvieglotu dienestu darbu. Sistēma ļaus ne tikai ietaupīt laiku, bet arī cilvēkresursus un finanšu līdzekļus. Tas būs automatizēts un ērti lietojams instruments gan atbildīgajām iestādēm, gan arī ieceļotājiem, lai operatīvi saņemtu informāciju par epidemioloģiskajām prasībām Latvijā," uzsver iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēma paredz arī izstrādāt apziņošanas funkcionalitāti, lai informētu personu par nepieciešamību mainīt adresi vai par uzraudzības statusa maiņu. Risinājumam ir paredzēta droša piekļuve, datu pārraide, gan nosūtot, gan saņemot datus, kā arī nodrošināts risinājums paredzamās lielās noslodzes dēļ. Šī sistēma dos iespēju sašķirot un uz policijas iecirkņiem nosūtīt kontroles veikšanai nepieciešamo informāciju no anketām par konkrētiem ieceļotājiem, kuriem ir noteikta pašizolācija; dos iespēju Valsts robežsardzei starpvalstu līgumu ietvaros nodot informācija par personām, kuras dodas uz partneru valsti un kuras to dara, šķērsojot Latvijas Republiku. Tāpat tā nodrošinās Slimību profilakses un kontroles centru ar nepieciešamajiem datiem par personām, kas ceļojušas kopā ar kādu konkrētu personu; efektivizēs, pašizolācijā esošo personu uzraudzību, uzticot to policijas iecirkņu inspektoriem; nodrošinās iespēju veikt ieceļotāju apziņošanu gadījumos, kad ir mainījusies epidemioloģiskā situācija.

Sistēmas provizoriskās izstrādes izmaksas tiek prognozētas 36 300 eiro apmērā, taču precīza summa būs atkarīga no iepirkuma rezultātiem. Izstrādei nepieciešamos līdzekļus ir plānots pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (ne vairāk kā 37 000 eiro). Par vienu no informācijas sistēmas pārziņiem ir paredzēts noteikt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.