Valstī galvenajam atbildīgajam ierēdnim par sabiedrības vakcināciju Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoram Svenam Henkuzenam nav farmaceitiskās vai medicīniskās izglītības, secināja Neatkarīgā, pētot haosa iemeslus pandēmijas apkarošanā.
Pērnā gada novembrī veselības ministre Ilze Viņķele izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru par sabiedrības vakcinācijas darba grupas vadītāju iecelts ZVA direktors S. Henkuzens. Darba grupas uzdevums bija “izstrādāt visu potenciālo vakcīnu pret Covid-19 loģistikas plānošanas procedūru no vakcīnu pasūtīšanas brīža pie vakcīnas ražotāja līdz vakcinācijas procesa veikšanai vakcinācijas iestādē, paredzot vakcīnu plānošanas procesu un atskaitīšanos par vakcīnu izlietojumu”.
Tāpat ministres rīkojumā bija noteikts “izstrādāt procedūru vakcinācijas fakta reģistrācijai un ziņošanai par nevēlamiem notikumiem pēc vakcinācijas”.
Tādējādi kopš 2020. gada novembra tieši S. Henkuzens bija nozīmēts par valstī atbildīgo amatpersonu Covid-19 vakcīnu iepirkšanā, procesu koordinēšanā un plānošanā. Minētais norāda, ka S. Henkuzenam jāuzņemas daļa no atbildības par traģisko kļūdu, atsakoties no papildu “Pfizer” vakcīnām 2020. gada decembrī un sekojošajām haotiskajām valsts darbībām vakcīnu pasūtīšanā, kas būtiski aizkavēja un joprojām bremzē sabiedrības vakcinēšanu. Ierēdņu haotisko lēmumu dēļ zuda iespējas izglābt daudzu cilvēku dzīvības, tai skaitā dot cerību aprūpes centros mītošiem senioriem.
Brīdī, kad notika Daniela Pavļuta apstiprināšana ministra amatā, diskusijās Saeimā un sociālajos tīklos augstu vilni sita strīdi par kandidatūras profesionālo atbilstību veselības ministra krēslam, jo D. Pavļuts ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalaura grāda īpašnieks klavierspēlē. Ar klavierēm Covid-19 neapsitīsi - vīpsnāja skeptiķi. D. Pavļuta kritizētāji argumentēja, ka smagajā pandēmijas laikā veselības ministram jābūt ar medicīnisko vai farmaceitisko izglītību.
Pētot haosa iemeslu sabiedrības vakcinēšanā, atklājās, ka arī par sabiedrības vakcinēšanas darba grupas vadītāju un ZVA direktoru iecelts ierēdnis, kurš nav speciālists nedz farmācijā, nedz medicīnā. S. Henkuzens ieguvis maģistra grādu Veselības aprūpes politikā, inovācijās un vadībā Māstrihtas universitātē Nīderlandē.
Pirms S. Henkuzena ZVA vadīja Rīgas Medicīnas institūta absolvente, no 1987. līdz 1992. gadam ārste Paula Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā un sociālo zinātņu maģistra grāda īpašniece sabiedrības vadībā Inguna Adoviča.
To, ka ZVA būtu jāvada nozares profesionāļiem, liecina Farmācijas likumā uzskaitītās iestādes funkcijas - piemēram, izsniegt medikamentu izplatīšanas atļaujas ārvalstīs reģistrētām zālēm infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumā, veidot un regulāri aktualizēt Latvijas zāļu reģistru, piešķirt zāļu reģistrācijas numurus un zāļu kodus, veidot un uzturēt datu bāzi par zāļu patēriņa statistiku, kā arī par zāļu klīnisko izpēti un zāļu lietošanas novērojumiem, novērtēt un reģistrēt zāles, veikt zāļu kvalitātes ekspertīzi, nodrošināt sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām, citu valstu kompetentajām institūcijām zāļu novērtēšanas, reģistrēšanas, kvalitātes ekspertīzes, klīnisko pētījumu, farmaceitiskās darbības licencēšanas un atbilstības vērtēšanas jomā, zāļu ievešanas, izvešanas, tranzīta un izplatīšanas jautājumos, medicīnisko ierīču reģistrācijas, klīniskās izpētes un lietošanas drošības uzraudzības jomā, kā arī cilvēka asiņu, audu, šūnu un orgānu lietošanas drošības uzraudzības un atbilstības vērtēšanas jomā, veidot sadarbību ar ārstu un farmaceitu sabiedriskajām organizācijām utt. Arī minētajā I. Viņķeles rīkojumā par darba grupas izveidi lasāmie darba uzdevumi pieprasa tās vadītājam nepieciešamību būt speciālistam tieši farmācijā vai medicīnā.
ZVA vadības deprofesionalizācija aizsākās 2015. gada vasarā, kad tā laika veselības ministrs Guntis Belēvičs izlēma nepagarināt darba līgumu ar I. Adoviču. Aptaujātie nozares speciālisti Neatkarīgajai apliecināja, ka ZVA direktora amatā ministrs vēlējies redzēt tieši nozares neprofesionāli S. Henkuzenu. Bija jāpārvar viens šķērslis. Jāgroza ZVA nolikums, kurā iestādes direktoram bija noteiktas prasības pēc farmaceitiskās vai medicīniskās izglītības. 2015. gada oktobrī ministrs izdeva iekšējo rīkojumu par izmaiņām nolikumā. Prasības pēc profesionālās izglītības direktora amata kandidātam tika svītrotas.
Līdz ar jaunā ZVA vadītāja stāšanos amatā vietējie farmācijas biznesa pārstāvji pamanījuši jaunas vēsmas. ZVA, salīdzinot ar iepriekšējo divu direktoru vadības laikiem, sākusi pasīvāk attiekties pret vietējo zāļu ražotāju jauno produktu sertifikāciju. ZVA lēni atbildējusi uz ražotāju pieprasījumiem. Saskaņošanas procedūras vilkušās garumā, kavējot vietējās produkcijas ienākšanu tirgū, tādējādi aizsargājot ārvalstu produktu izplatītāju intereses.
Vadošās zāļu ražotājas akciju sabiedrības “Grindeks” padomes priekšsēdētājs, tās lielākais akcionārs, akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” bijušais prezidents un padomes loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Kirovs Lipmans sarunā ar Neatkarīgo atturējās komentēt ZVA darbu un tās vadītāju, taču uzsvēra, ka kompetence par darāmo trūkst arī augstākajā politiskajā varā: “Ko gan mēs varam sasniegt medicīnā, ja veselības ministrs ir pianists? Tā var būt tikai Latvijā. Mēs atrodamies izcilās pozīcijās, kuras prātīgi liekot lietā mums būtu jādzīvo desmit reizes labāk nekā Šveicē. Mums ir meži, ostas, no vienas puses - Krievija, no otras - Eiropa. No visām pusēm varam smelt naudu. Tagad, izrādās, kravu nav. Izrādās, nekā nav! Viss iet uz nulli! Kad es atnācu stādāt uz “Grindeks”, tā apgrozījums bija tikai 20 miljoni. Iepriekšējā gada atskaitē jau bija redzams apgrozījums 190 miljoni. Katrā jomā jāstrādā profesionāļiem. No gruvešiem pacēlu arī “Liepājas metalurgu”. Nesaprotu, kā var būt tā, ka mūsu valsti vada diletanti. Bija mums ekonomikas ministrs Ašeradens. Aizgāju pie viņa parunāties par “Grindeks” attīstību. Pietika ar divdesmit minūtēm, un sapratu, ka viņš no ekonomikas vispār neko nejēdz, ka viņš ekonomikā ir muļķis. Izrādās, viņš joprojām ir varas augšgalā. Tad ko gan mēs no šādas valsts vadības varam sagaidīt? No veselības ministra ir atkarīga nozare, kura atbild par cilvēku veselību un dzīvību, bet to vada kaut kāds pianists. Tur bija jābūt medicīnas darbiniekam, profesoram, cilvēkam, kurš saprot, kā jāvirza veselības aprūpe.”
Cita starpā ZVA dibināta 1998. gadā. Tās dibinātājs un pirmais vadītājs bija Farmācijas fakultātes absolvents, Organiskās sintēzes institūta kvalitātes kontroles un standartizācijas laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks, standartizācijas grupas vadītājs, no 1993. gada Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktora vietnieks Jānis Ozoliņš. Viņš ZVA vadīja līdz traģiskās autokatastrofas brīdim 2005. gada 25 aprīlī. Viņa amatu pārņēma nozares profesionāle I. Adoviča.
Belēviča ministrēšanas laikā Latvija tika pie ZVA vadītāja, kurš izglītības ziņā bija tālu no statusa - nozares profesionālis. Kamēr viņu pieskatīja ministri, kam bija farmaceita vai medicīniskā izglītība - G. Belēvičs un Anda Čakša, tikmēr no S. Henkuzena rīcības pārsvarā cieta tikai farmācijas nozare. Brīdī, kad satikās divi farmācijas nozares nespeciālisti - S. Henkuzens un I. Viņķele, sākās problēmas. Covid-19 izplatības laikā vajadzēja ātri pieņemt izšķirošus un profesionāli izsvērtus lēmumus. Pateicoties līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, valsts nekādi nespēj uzsākt strauju vakcinācijas procesu, kas ik dienas rezultējas ar daudzu cilvēku nāvi.
Īsi pēc stāšanās amatā D. Pavļuts paziņoja, ka veiks iekšējo izmeklēšanu par valdošo haosu vakcīnu iegādē, tai skaitā par lēmumu atteikties no “Pfizer” vakcīnām, kad tās Latvijai tika piedāvātas. Izrādās uzdevums nav sarežģīts - jāatrod, kurš ierēdnis pēc amata apraksta vai cita dokumenta bija atbildīgais par vakcinācijas procesu. I. Viņķeles rīkojumā tas ir skaidri izlasāms. Taču, tā kā pats ministrs ir bez farmaceita vai mediķa izglītības, viņam varētu būt problemātiski saskatīt vainu nekompetencē. To apliecina arī ministra darbi - par vakcinācijas biroja vadītāju izvēlēta persona tās sasniegumu dēļ dziesmu svētkos, nevis panākumu vai kompetences dēļ farmācijā vai medicīnā.
Zāļu valsts aģentūras atbilde uz nra.lv rakstu par paveiktā profesionalitāti
