Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".
Pagājušajā svētdienā, 17. novembrī, ap pulksten 9.00 pēc Polijas laika interneta operatori četrās valstīs konstatēja bojājumus zemūdens maģistrālajām līnijām. Tomēr tas nenozīmēja, ka Vācijā, Somijā, Zviedrijā un Lietuvā internets bija paralizēts - šādas iekārtas tiek aizsargātas. Pietiek pateikt, ka tikai Lietuvu un Zviedriju savieno trīs zemūdens kabeļi. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Aizdomas ir kritušas uz Krievijas un Ķīnas kuģu apkalpēm.
Tūlīt pēc incidenta Somija pieprasīja izlēmīgu NATO iejaukšanos, bet tagad tā runā piesardzīgāk. Pēc Lietuvas aizsardzības ministra Laurīna Kaščūna teiktā, ja izrādīsies, ka kāda valsts ir atbildīga par zemūdens savienojumu bojājumiem, Eiropas Savienībai būs jāpiemēro sankcijas.
Kaitējumu varētu būt izraisījis beramkravu kuģis "YI Peng 3", kas negadījuma brīdī atradies tieši virs divu kabeļu krustojuma. Beramkravu kuģim izdevās izbraukt no Baltijas jūras, taču to, vēl atrodoties Dānijas teritoriālajos ūdeņos, apturēja Dānijas patruļkuģis.
Pašlaik "YI Peng 3" ir noenkurojies un Dānijas patruļkuģis ir apstājies tam blakus. Apkalpēm ir jāveic pārbaudes, kas apstiprinās vai noliegs "YI Peng 3" dalību telekomunikāciju savienojuma traucēšanā. Tomēr problēma ir tā, ka šādai pārbaudei ir nepieciešama Ķīnas iestāžu piekrišana. Somijas premjerministrs ir ierosinājis iespēju uzsākt NATO aizsardzības procedūras.
Lietuvas prokuratūra līdztekus Vācijas, Somijas un Zviedrijas iestādēm ir uzsākusi pati savu izmeklēšanu. Lietuvieši vēlas noteikt, vai kabeļu bojājums bija tīšs sabotāžas vai terora akts. Pēc Lietuvas aizsardzības ministra Laurīna Kaščūna teiktā, ja izrādīsies, ka kāda valsts ir atbildīga par kabeļu bojājumiem, Eiropas Savienībai būs jāpiemēro sankcijas.
Pagaidām izmeklēšanā tiek ņemtas vērā divas versijas: nejaušs notikums un novirzīšanās. Tomēr, tā kā incidents notika ārpus Lietuvas teritoriālajiem ūdeņiem, vietējā prokuratūra gaida, kad precīzu atrašanās vietu noteiks specializētas Zviedrijas un NATO vienības.
Kā “wnp.pl” norāda jūras transporta speciālists profesors Vītauts Paulausks no Klaipēdas universitātes, zemūdens telekomunikāciju kabeļa bojājums varēja rasties, kuģim izmetot enkuru vietā, kur Baltijas jūra ir nepilnus 100 metrus dziļa.
V. Paulausks brīnās, kāpēc kuģis izmetis enkuru tieši šajā vietā, neatkarīgi no tā, vai tā nolūks bija aizsargāties pret augstiem viļņiem vai apzināti rīkoties, lai pārrautu kabeļus. Vēl jo vairāk mulsinoši ir, ka "YI Peng 3" diezgan ilgu laiku kuģoja virs kabeļa, kas iet pa jūras dibenu.
Šis gadījums atgādina pagājušā rudens notikumu - gāzes cauruļvada "Balticconnector", kas savieno Somiju ar Igauniju, bojājumu Somu līča ūdeņos. Šīs lietas izmeklēšana turpinās. Ķīnas konteinerkuģis "Newnew Polar Bear" tiek turēts aizdomās par cauruļvada bojāšanu ar enkuru. Kuģis atstāja Baltijas jūru, pirms Somijas iestādes uzsāka izmeklēšanu, un vēl nav noskaidrots, vai infrastruktūras bojājumi bija nejauši vai tīši.
Kā Polijas medijam pastāstīja Vītauts Paulausks, eksperti jau šajā izmeklēšanas posmā norāda, ka nevar runāt par notikumu, kas saistīts ar vētru vai citu dabas notikumu.
V. Paulausks uzsver, ka prokuratūra var pieņemt, ka abu kabeļu pārraušanu veica viena un tā pati vienība. No tehniskā viedokļa šāda iespēja ir absolūti iespējama.
"Šajā situācijā mēs varētu runāt par Krievijas hibrīdkaru pret Rietumiem. Galu galā Lietuva ir arī to valstu vidū, kuras apdraud Krievijas rīcība, īpaši, ņemot vērā, ka sabotāžas versiju publiski apsvēra arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss," atzīmēja eksperts.
Par šo jautājumu portāls "wnp.pl" runāja arī ar lietuviešu politologu un Viļņas universitātes profesoru Andžeju Pukšto. Viņš nešaubās, ka tas bija acīmredzams piemērs Krievijas hibrīdkaram pret Rietumiem.
Savu viedokli šajā jautājumā jau paudis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Lansberģis. Pēc Lietuvas ārlietu ministra teiktā, tā ir acīmredzama Krievijas provokācija, kas vērsta uz Baltijas valstu drošību. Lietuvas politiķi vēlētos šo jautājumu apspriest Eiropas forumā.
"Ir īpaši svarīgi, lai ar to nodarbotos attiecīgās NATO instances, jo šādi notikumi skar visu alianses dalībvalstu drošību," uzsver politologs.
Pārsteidzoša ir Somijas iestāžu mērenā reakcija. Pēc sākotnējiem skaļajiem paziņojumiem, ka tas ir hibrīdagresijas piemērs pret pakta dalībnieku, Helsinki pēkšņi atteicās no nepārprotamām apsūdzībām. Tika arī konstatēts, ka pagājušā gada bojājumi gāzesvadam "Balticconnector", kas savieno Igauniju ar Somiju, un tagad arī telekomunikāciju kabeļa bojājumi bija "cilvēka darbības rezultāts".
Tomēr Somijā tika konstatēts, ka bija grūti noteikt, vai tas bija sabotāžas akts vai negadījums. Šāda pieeja nepārsteidza Lietuvas politologu. "Somi uzstāj uz "enkura teoriju"," saka Andžejs Pukšto. Viņš piebilst, ka šādi apgalvojumi visbiežāk parādās, analizējot gāzes vada starp Somiju un Igauniju, un pašlaik arī telekomunikāciju kabeļa bojājumu cēloņus.
Oficiāli Helsinki ziņo, ka tas varēja būt kuģa neplānotas apstāšanās vētras dēļ un enkura izmešanas rezultāts. "Tomēr Somu līcī, tieši blakus vietai, kur tika bojāts gāzes vads, ir vismaz dažas ostas, kur būtu drošāk pārlaist vētru. Un pie Ēlandes nebija vētras. Tad varbūt Helsinkos viņi joprojām jūtas kā jauni pakta dalībnieki, kuri dod priekšroku būt piesardzīgākiem, pieņemot spriedumus?" prāto Andžejs Pukšto.
Līdz šim NATO Kiberdrošības centrs šo notikumu nav komentējis. Tas atrodas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Tagad vēl jānogaida, kā Rietumi reaģēs uz šo provokāciju. A. Pukšto uzskata, ka to nevajadzētu novērtēt par zemu. "Jums ir jārunā skaļi un skaidri, norādot savu paziņojumu adresātu, un tas var būt tikai viens - Maskava," viņš sacīja.
Andžejs Pukšto arī pauž cerību, ka veidi, kā reaģēt uz Krievijas provokācijām, tiks apspriesti nākamajā Baltijas valstu, Skandināvijas un Polijas valdību vadītāju sanāksmē. "Es ceru, ka šīs tikšanās laikā tiks izstrādāti kopīgi veidi, kā pretoties hibrīdkaram," sacīja A. Pukšto.
"Es domāju, ka būs veidi, kā veikt visaptverošu Ķīnas kuģa pārbaudi, pat apejot dažas procedūras. NATO ir jāaktivizē sava kontrole pār Baltijas jūru. Ja izrādīsies, ka tas ir krievu darbs, tad šķiet, ka ir nepieciešama izlēmīga rīcība. Turpmākās ekonomiskās sankcijas uz Krieviju lielu iespaidu neatstāj," secina sarunu biedrs.
