Saeimas atbildīgā komisija vakar pilnīgi un galīgi izmeta laukā no netīrās naudas likuma grozījumu projekta blēņas par katram patiesā labuma guvējam pieprasīto kristālskaidro reputāciju, un pie reizes arī novērsa Finanšu ministrijas ieceri ar papildu darbiem un satraukumiem apkraut grāmatvežus un auditorus. Savukārt jautājums par klientu izpētes rīka jeb izspiegošanas sistēmas privatizāciju atlikts uz nākamo sēdi.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums grozīšanas gaitā sarunvalodā jau ir ticis pie jēdzīgāka nosaukuma, kas atspoguļo tā būtību: Netīrās naudas likums. Profesionāļu aprindās biežāk lieto saīsinājumu no angļu valodas - AML (Anti money laundering) likums. Bet vakar, skatot grozījumus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, likums tika saukts arī par paranojas un mazohisma likumu. Tas tādēļ, ka likums jau pašlaik satur normas, kas likuma subjektiem - uzņēmējiem - liek dzīvot nemitīgā stresā. Bet valsts institūcijas tikmēr ar mazohistisku lepnumu turpina sludināt, ka visi te Latvijā ir netīrās naudas atmazgātāji. Tā konstatēja deputāte Ļubova Švecova. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs gan centās kolēģus mācīt, ka saistībā ar šo likumprojektu nevajadzētu runāt par braukšanu grāvī, mazohismu un paranoju. Ka grozījumi nepieciešami, lai darījumi atstātu “pēdas sniegā” un anonimitāte nebūtu tā, ar ko bankas tirgojas. Taču Zakatistova analoģija kolēģu vidū atbalstu neguva, un viņi turpina ravēt laukā aplamības, ko likumprojektā iestrādājusi Finanšu ministrija kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu.
10. pantu, kas ietvēra reputācijas soda konceptu, deputāti izmeta laukā. Ne kāds var izmērīt reputāciju, ne arī taisnīgi ir atņemt cilvēkiem uzņēmumu kapitāldaļas un mantu, ja nekas krimināls nav nodarīts. Turklāt patiesā labuma guvēju reputācijas vērtēšana galu galā varētu izrādīties nekrietns reiderisma rīks, kura mērķis ir kapitāldaļu vērtības samazināšana.
Līdztekus mantas atņemšanas pantam komisijas deputāti atvadījās arī no Finanšu ministrijas priekšlikuma uzlikt likuma subjektiem par obligātu ziņošanu gadījumos, ka klienta izpēte kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevusies. Līdzšinējā redakcijā, piemēram, grāmatvedis “apsver iespēju” ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam. Ministrijas piedāvājumā tas būtu jādara obligāti. Deputāts Gatis Eglītis rosināja šo grozījumu svītrot, un tas arī tika izdarīts. Pretējā gadījumā, baidoties no iespējamām sankcijām, cilvēki sāktu sūtīt par klientiem tādus ziņojumus, kam nav nekādas saistības ar risku novērtēšanu - grāmatveži, revidenti, uzņēmēji. Lai tikai finanšu uzraudzības kantori nepateiktu - tu izvērtēji, tev vajadzēja rasties aizdomām.
Te arī jāatceras likuma atvēršanas oficiālais mērķis. Ne tas, kas tik svarīgs Finanšu ministrijai - pēc iespējas ātrāk atskaitīties starptautisko aizdevēju auditoriem FATF un “Moneyval”. Likums tiek grozīts, lai novērstu tajā esošās pārmērības, kas šobrīd traucē strādāt bankām, traucē uzņēmējiem un traucē viņu klientiem. Šādā kontekstā likt klāt atkal jaunas prasības ir pilnīgi nepieņemami.
Netīrās naudas likuma grozījumos priekšā ir vēl kāda ļoti liela un svarīga izšķiršanās. Lai uzņēmumiem, bankām, grāmatvedības kantoriem, veikaliem un visiem pārējiem likuma subjektiem nenāktos vienu un to pašu klientu pētīt desmitiem un simtu reižu pēc kārtas, iecerēts veidot kopīgi lietojamu klientu izpētes rīku.
Komercsektors vēlas panākt šī rīka privatizāciju.
Taču no informācijas drošības viedokļa nebūtu pieļaujams atdot apstrādei ārpakalpojumā un vēl, nedod, dievs, ārzemēm milzīgu sensitīvas informācijas daudzumu teju par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Konceptuāla izšķiršanās atbildīgajā komisijā gaidāma jaunnedēļ.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
