Ledus sakustējies, pali ir tuvu

Lejpus autoceļam A3 Braslas upe plūst pa Gaujas nacionālā parka teritoriju. Tur starp Braslas ūdenskrātuvi un Kurmupītes ieteku izveidojies ģeoloģiskais dabas piemineklis «Braslas ieži». Šai alā ledus saglabāsies vēl ilgi pēc ziemas beigām © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Straujā temperatūras maiņa no dziļiem mīnusiem uz lieliem plusiem nodrošinājusi fantastisku iespēju atvadīties no ziemas – teju visā līča piekrastē brīvdienās slidoja, spēlēja hokeju, staigāja pa jūras virsu un brīnījās. Lieli un mazi. Cilvēki un suņi. Bet nu ar skubu jāgatavojas pavasara paliem un dažviet arī plūdiem.

Šobrīd hidroloģiskās prognozes lielus plūdus neuzrāda. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos pie pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma palu process varētu ritēt bez straujām ūdenslīmeņu izmaiņām, kas izraisītu plūdus. Tomēr pavasara palu periodā zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai. Ledus sablīvēšanās ir grūti prognozējama, ne agrāk kā divas trīs dienas uz priekšu. Turklāt Latvijas upju ielokos ir tādas vietas, kas applūst teju katru gadu, un tad ūdens apdraud gan vientuļas viensētas, gan lielākas apdzīvotas vietas.

Valsts meteodienesta Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna informē, ka šīs nedēļas nogalē palu laiks sāksies Kurzemē - Ventā, Bārtā un mazajās upēs. Līdz 2. - 4. martam. No 1. līdz 10. martam palu maksimums tiek prognozēts Lielupes baseinā. Savukārt Gauja un Daugava palos marta otrā pusē un aprīļa sākumā.

Iespējamās plūdu vietas - Ogres lejtece, Lielupe pie Staļģenes, Gauja pie Ādažiem un Carnikavas. Un, protams, Daugava pie Jēkabpils un Pļaviņām. Zem ledus uzkrājas vižņi, kas var kavēt ledus iziešanu.

Kas izraisa sastrēgumu

Lielākais sastrēgums Daugavā tradicionāli veidojas līkumā pie dzelzceļa tilta lejpus Zeļķiem. Sliktā vietā iebūvēts sašaurinājums. Ūdens tur netiek cauri vižņiem, ledus kraujas milzu kaudzē un augšup pa upi ūdens spiežas uz krastiem. Papildu apstāklis, kas šeit ietekmē Daugavas līmeņa svārstības ir Pļaviņu HES, kas primāri regulē ūdenslīmeni krātuvē atbilstoši elektroenerģijas ražošanas vajadzībām. Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe skaidro, ka uzņēmums “Latvenergo” pirms ledus iešanas pazemina ūdenslīmeni krātuvē, ledus nosēžas uz vižņu kārtas un grunts. Nekas neiet prom. Toties Pļaviņas ir salīdzinošā drošībā.

“Diemžēl tā saregulēt līmeņus, lai labi būtu i Pļaviņām, i mums, lielais HES nemāk. Ledus stumjas iekšā Sakas upē,” skaidro Salas pašvaldības vadītāja.

Kādi būs šī gada pali, pagaidām droši nevar prognozēt. Ja pa dienu saule spīdēs, bet naktīs piesals, ir cerības, ka ledi savā gaitā izirs. Taču sniega bijis daudz un noteikti ietekme būs arī no Baltkrievijas nākošajiem sniegūdeņiem un ledum. Jāatgādina ir bijuši arī tādi gadi, kad ledu pie Zeļķiem nācās spridzināt, un atbildīgajiem dienestiem ir jābūt gataviem, ja cilvēkiem būs nepieciešama palīdzība.

Izveidota plūdu vadības grupa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vakar uz kopīgu sanāksmi pulcējās par palu apsaimniekošanu atbildīgo iestāžu darbinieki. Ministrs Artūrs Toms Plešs ir izveidojis operatīvo vadības grupu. Šodien tiek apkopota pašvaldību informācija par plūdu draudiem, bet ceturtdien valdībā tiks skatīts ziņojums par valsts kopējo gatavību ikgadējiem paliem. Saziņa tiek uzturēta arī ar uzņēmumu “Latvenergo”. Lai arī šogad prognozes neliecina, ka tiks sasniegti plūdu rekordi, reālā situācija būs atkarīga no ledus uzvedības. Kas attiecas uz ilgtermiņa pasākumiem plūdu seku novēršanā, pēdējos gados daudzi miljoni ir ieguldīti dažādu hidrotehnisko aizsargbūvju celtniecībā. To lietderība praksē vēl nav tā pa īstam pārbaudīta, jo pēdējos gados pali nav bijuši īpaši spēcīgi. Taču, kā apstiprina vides ministrs Artūrs Toms Plešs, ūdens aizsargbūves tiks būvētas un uzlabotas arī turpmāk. Tādēļ, ka klimata pārmaiņu dēļ ekstrēmas laikapstākļu parādības nākotnē kļūs arvien biežākas. Tai skaitā arī pali gaidāmi spēcīgāki.

Tuvākās hidroloģiskās prognozes

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka detalizēta pavasara palu prognoze Vidzemes un Latgales upju baseinu upēm tiks gatavota marta pirmajā dekādē. Taču hidrologi ikdienā operatīvi seko hidroloģisko apstākļu izmaiņām un gadījumā, ja pastāvēs plūdu draudi, atbildīgie dienesti un sabiedrība nekavējoties tiks brīdināta.

Vakar meteodienests vēstīja par sekojošām aktualitātēm Latvijas upēs.

* Palu prognoze Kurzemes un Zemgales upēm

Ledus uzlūšana lielākoties gaidāma laika periodā no 23. līdz 28. februārim. Agrāk ledus uzlūzīs un ies mazajās upēs un straujākajos upju posmos. Lielupē ledus uzlūšana gaidāma laika periodā no 26. februāra līdz 4. martam. Gaidāmo pavasara palu ūdenslīmeņu maksimumi, kā arī maksimālie caurplūdumi lielākoties ir sagaidāmi zemāki nekā ilggadēji vidējie, tomēr gaidāma palieņu applūšana.

Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās. Kurzemē nozīmīgu ledus sastrēgumu veidošanās varbūtība ir maza.

* Pavasara palu attīstības tendences Vidzemes un Latgales upēs

Pavasara pali Latvijas austrumu daļas upju baseinos sāksies marta otrajā pusē, savu maksimumu sasniedzot marta beigās, Daugavā pat aprīļa pirmajā pusē. Zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanas gaitai pavasarī. Ledus iešanas laikā upēs iespējami ledus sastrēgumi, kas var izraisīt krasas ūdenslīmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu. Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā. Arī Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.

Tā šobrīd prognozē LVĢMC.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais