Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas veselības aprūpei paredzēti vairāk nekā 180 miljoni eiro. Naudu saņems vairākas ārstniecības iestādes Latvijā, taču – vai visas?
Reģionālo attīstības centru apvienība aicina nepieļaut veselības pakalpojuma pieejamības samazināšanu reģionos, jo, kā secina apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, pirmā, otrā un pat trešā līmeņa slimnīcas nesaņems nekāda veida atbalstu.
Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānismā ir atsevišķa komponente “Veselība”, kurai arī Latvija gatavo savu pieteikumu, lai saņemtu finansējumu. Eiropas Komisijai pašlaik iesniegtajā Atjaunošanas un noturības mehānisma Latvijas nacionālā plāna projekta veselības sadaļā kopumā paredzētais investīciju apjoms ir 11 procenti no 4,4 miljardiem eiro jeb 181,5 miljoni eiro. Pēc Eiropas Komisijas komentāru saņemšanas un sarunām ar sociālajiem un sadarbības partneriem plāna gala versija tiks iesniegta komisijai un Eiropas Savienības Padomē līdz šā gada 30. aprīlim.
No Veselības ministrijas ziņojuma izriet, ka 181,5 miljoni eiro varētu tikt atvēlēti kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un gatavībai epidemioloģiskajām krīzēm. Veselības ministrija norādījusi arī to, kādi rezultāti par šo finansējumu būtu jāsasniedz Latvijā. Pacientu apmierinātība pieaugtu no 76 uz 80 procentiem, te ir domāts ar veselības pakalpojumiem apmierināto pacientu īpatsvars. Praktizējošo ārstu skaits uz 100 000 iedzīvotāju arī palielinātos - no 337 uz 345 ārstiem. Saņemot papildu finansējumu, mazinātos arī veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība - ja pašlaik neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem ir 6,2 procenti, tad, īstenojot reformas, neapmierinātās vajadzības saruktu līdz četriem procentiem.
Dokumentā arī noteikta stratēģiskā prioritāte, proti, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība un gatavība epidemioloģiskajām krīzēm. Tātad valsts vienlaikus vēlas gan uzlabot pakalpojumu pieejamību kvalitatīviem ambulatoriem un stacionāriem veselības aprūpes pakalpojumiem visos līmeņos, gan nodrošināt tādu veselības sistēmu, kas ir gatava reaģēt uz Covid-19 un citām krīzēm. Vēl ir pievienots arī mērķis mazināt sociālo atstumtību, uzlabojot piekļuvi veselības aprūpei.
Reģionālo attīstības centru apvienība aicina Ministru kabinetu pārskatīt šo Atjaunošanas un noturības mehānisma Latvijas nacionāla plāna veselības sadaļu atbilstoši visas Latvijas iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, nepieļaujot veselības pakalpojuma pieejamības samazināšanu reģionos. Apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda, ka
dokumenta veselības sadaļā piedāvātais modelis nākotnē paredz attīstīt un ieguldīt investīcijas tikai trīs lielajās universitāšu slimnīcās, kā arī sekundārajos ambulatoros veselības aprūpes centros septiņās reģionālajās slimnīcās.
“No tā izriet, ka tiks attīstītas tikai līdzšinējās piektā un ceturtā līmeņa slimnīcas, savukārt pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcas nesaņems nekāda veida atbalstu, bet 18 pašvaldību iedzīvotājiem pēc administratīvi teritoriālās reformas nebūs pieejami modernizēti sekundārie ambulatorie pakalpojumi,” norāda V. A. Krauklis.
Vents Armands Krauklis uzsver, ka šāda veida pieeja ir tiešā pretrunā ar sekundāro medicīnas pakalpojumu sniegšanas būtību - nodrošināt pakalpojumus iespējami tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Interesanti, ka pašā dokumentā minēts, ka mērķis ir “uzlabot pakalpojumu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem visos līmeņos”, tostarp arī reģionos.
Turklāt, norāda V. A. Krauklis, piedāvājums koncentrēt ambulatoros ārstniecības pakalpojumus 3+7 ārstniecības iestādēs (universitāšu klīnikas un reģionālās slimnīcas) ir pretrunā ar veselības aprūpes sistēmas attīstības dokumentiem, kuros tiek uzsvērts, ka sarežģītie, finanšu ietilpīgie pakalpojumi ir jākoncentrē, bet pakalpojumiem, kuri ir relatīvi vienkāršāki - konsultācijas, izmeklējumi, rehabilitācija - ir jābūt pieejamiem pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.
“Latvijas sagatavotais piedāvājums ir pretrunā ar administratīvi teritoriālās reformas principiem, jo, ja valsts papildu finanšu līdzekļus ieguldīs ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanā septiņos novados, bet pārējos tas jānodrošina pašvaldībām, tas vēl vairāk veicinās jau tā atšķirīgo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un kopumā tas neveicinās vienlīdzīgu attieksmi pret dažādu novadu iedzīvotājiem,” teikts apvienības vēstulē premjerministram Krišjānim Kariņam, veselības ministram Danielam Pavļutam un Eiropas Savienības pārstāvniecības Latvijā pienākumu izpildītājam Andrim Kuižniekam.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
