Atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders:
- Covid-19 ierobežošanas stratēģija, ko piedāvāja Veselības ministrija jūlija sākuma, tika izskatīta Ministru kabineta sēdē. Tā paredz, ka rudenī jebkādas aktivitātes varēs notikt trīs darbības režīmos, un stratēģijā ir precizēts arī “luksofora” princips.
Mērķis ir pēc iespējas vairāk aktivitāšu īstenot drošajā (zaļajā) režīmā (visi klātesošie ir vakcinēti vai pārslimojuši), jo tas ir režīms, kas visvairāk pietuvināts periodam pirms Covid-19 ar vismazākajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kā arī būtiskas Covid-19 izplatības gadījumā norises klātienē šajā režīmā netiek pārtrauktas. Cik iespējams, šādā režīmā organizējamas izglītības norises, kultūras, sporta pasākumi, darbs u.c.
Ja nevar nodrošināt drošā režīma prasības, tad aktivitātes notiek vidēji drošajā (dzeltenajā) režīmā (paredzot testēšanu cilvēkiem, kuri nav vakcinēti vai pārslimojuši), ievērojot drošības prasības. Šādā režīmā strādās skolas (kuras nestrādās drošajā režīmā), dažādi pakalpojumi. Regulārs tests būs jāveic mazumtirdzniecības, ēdināšanas, pakalpojumu sniegšanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas darbiniekiem (kas nav vakcinēti vai pārslimojuši).
Savukārt, trešajā - nedrošajā (sarkanajā) režīmā (nav iespējams noskaidrot personas statusu) -pieļaujami tikai ļoti būtiski pakalpojumi, kurus nav iespējams ierobežot, piemēram, sabiedriskais transports, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādes veikali, aptiekas u.tml. Tajos būs stingras drošības prasības un iespējami ierobežojumi.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ka pakāpenisku, nelielu, mērķētu ierobežojumu ieviešana nav efektīva un nepanāk sabiedrības mobilizāciju ierobežojumu ievērošanai, Veselības ministrijas ieskatā epidemioloģiskajam regulējumam jāveido pieeja “ātri ciet, ātri vaļā”, kas paredz savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu. Sagaidot saslimšanas kritumu, tāpat visaptveroši atcelt ierobežojumus, ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.
Šobrīd ļoti būtiski ir maksimāli veicināt iedzīvotāju vakcinācijas apjomu pret Covid-19, lai maksimāli lielāks cilvēku skaits būtu pasargāts pret infekciju. Īpaši būtiski ir veicināt lielāku vakcināciju risku grupu iedzīvotāju vidū, jo viņi ir vairāk pakļauti smagai slimības norisei, kas pie augstiem saslimstības rādītājiem var būtiski ietekmēt slimnīcu iespējas nodrošināt nepieciešamo ārstniecību.
Konteksts
2020. gada 6. novembrī Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā spēkā bija virkne ierobežojumu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros drīkstēja strādāt tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.
2020. gada 21. decembrī ierobežojumi tika pastiprināti, atļaujot darboties tikai tām tirdzniecības vietām, kurās drīkst tirgot pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, alkoholu, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, kā arī ziedus un Ziemassvētku eglītes.
Higiēnas preču sarakstā bija iekļauti zobu, matu un ķermeņa kopšanas līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, tualetes papīrs, kabatlakatiņi, roku dvieļi un galda salvetes, bērnu autiņbiksītes un citi.
Savukārt saimniecības preču sarakstā bija iekļautas apkurei nepieciešamās preces, apkures ierīces, telefonu aparāti, sērkociņi, šķiltavas, baterijas, spuldzes, sveces, bremžu šķidrumi un pretaizsalšanas līdzekļi, slēdzenes, ortopēdiskie piederumi, priekšmeti apbedīšanai, grāmatvedības vešanai nepieciešamās veidlapas, plastmasas un papīra maisiņi iepakojumam un citi.
