Krīze viesmīlības nozarē šī gada jūnijā vēl vairāk padziļinājās, tāpēc atbalsts ir nepieciešams

© Neatkarīgā

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, 2021. gada jūnijā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs tika apkalpoti 122,3 tūkstoši viesu, no kuriem tikai 20,9 tūkstoši bija ārzemnieki. Līdz ar to, vērtējot viesu skaitu, Latvijas iedzīvotāju īpatsvars visās Latvijas tūristu mītnēs bija 83%. Līdzīgi rezultāti ir, vērtējot tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitu. 2021. gada jūnijā Latvijas tūristu mītnēs visi viesi kopā pavadīja 213,7 tūkstošus nakšu, no tiem ārzemnieki samaksāja par 40,4 tūkstošiem nakšu. Līdz ar to arī pēc kopējā pirkumu daudzuma vietējo ceļotāju īpatsvars Latvijas tūrisma mītnēs bija 81%.

Lai gan apkalpoto ārzemnieku skaits Latvijas tūristu mītnēs šī gada jūnijā bija par 50% lielāks nekā maijā, tomēr tas ir par 60% mazāks nekā 2020. gada jūnijā. Savukārt kopējais apkalpoto tūristu skaits šī gada jūnijā bija par 4% mazāks nekā pagājušā gada jūnijā. Taču, ja salīdzina ar 2019. gada jūniju, tad apkalpoto viesu skaits ir krities dramatiski - 2,6 reizes.

Turklāt, 2019. gadā vietējo viesu īpatsvars visās Latvijas viesnīcās un tūrisma mītnēs bija mazāks par trešo daļu (30,5%), bet vairāk nekā divas trešdaļas no visiem viesnīcu un tūrisma mītņu viesiem bija ārzemnieki. Līdz ar to divu gadu laikā viesmīlības nozare no ārzemniekus apkalpojošas un tūrisma pakalpojumus eksportējošās nozares ir pārveidojusies par nozari, kura pamatā balstās tikai uz vietējo iedzīvotāju pakalpojumu pirkumiem.

2021. gadā Latvijas tūrisma mītnes uztur tikai vietējie ceļotāji. Ņemot vērā, ka šī gada vasarā nozarei klājās vēl sliktāk nekā pagājušā gada vasarā, ir pilnīgi pamatotas prasības, ka, pārtraucot tiešo Covid laika krīzes atbalstu, nozarei ir nepieciešams atbalsts, bet jau citā formā. Viena no netiešām atbalsta formām varētu būt iespēja uz diviem gadiem samazināt pievienotās vērtības nodokli (līdz 5%) krīzē visvairāk cietušajām nozarēm - gan viesnīcu un tūrisma mītņu nozarei, gan arī ēdināšanas un iekštelpu sporta pakalpojumu nozarei. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šādu priekšlikumu jau ir izteicis, bet diemžēl citi koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu šādam priekšlikumam. Cerēsim, ka ekonomikas ministra aicinājums tiks ņemts vērā, apspriežot nākamā gada valsts budžetu, un koalīcija no solījumiem atbalstīt krīzē visvairāk cietušos pāries arī pie reāliem darbiem.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais