Latvijas valdība piedāvā jaunu veidu un pamatojumu, ar kādu nelegālie migranti var iekļūt Eiropas Savienībā. Tā ir veselības stāvokļa pasliktināšana. Viens saslimst ar kovidu, savaino sevi vai kā citādi noved sevi līdz mediķu apstiprinātam veselības izsīkumam, un vesela grupa tiek iekšā, jo robežsargiem pavēlēts nešķirt ģimenes. Tomēr plašāk raugoties, robežpārkāpēju iekļūšana valstī iespējama, jo nav žoga. Precīzāk žogs ir – vismaz daļa, taču tas atrodas nevis uz robežas, bet būvnieka sētmalē.
SIA “Igate” ir tas būvniecības uzņēmums, kam ar Valsts robežsardzi noslēgta ekskluzīva vienošanās par būvdarbu veikšanu uz valsts robežas. Lai arī Iekšlietu ministrija tagad cenšas izdomāt visādus traktējumus un atrunas, būtībā vienošanās būvniekam apsola darbus uz valsts robežas, atkarībā no pasūtītāja finansiālajām iespējām. Ja nauda ir - būvējam, naudas nav nebūvējam. Šobrīd nauda ir. Bija arī pirms tam. Taču jau divu gadu garumā, kopš sācies robežbūves skandāls, jauni darbi netiek pasūtīti un izdarītie darbi netiek pieņemti.
Uz Latvijas-Krievijas robežas uzbūvēts žogs un infrastruktūra 250 kilometru garumā. Tā tiek aktīvi lietota, taču robežsargi faktiski strādā ekspluatācijā nenodotā būvobjektā. Darbi vienkārši netiek pieņemti. Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kas šobrīd piedzīvo noziedznieku uzbrukumu, padarīto darbu apjoms ir apaļa nulle. Tikmēr uzņēmuma noliktavā stāv materiāli žoga uzstādīšanai 30 kilometru garumā. Leišu starpnieki jau piedāvājuši pārpirkt, taču Latvijai pašai žogs jābūvē. Teorētiski spēkā esošās vienošanās ietvaros valdība varētu nekavējoties pasūtīt darbu atsākšanu, līdz novembrim šādu posmu varētu pabeigt. Taču tā vietā Iekšlietu ministrija piedāvā valdībai taisīt pagaidu žogu. Precīzāk - sabērt zemē dzeloņdrāšu rituļus, kas kopā ar vēlāk tāpat būvējamo stacionāro žogu izmaksās dārgāk. Par šo situāciju vakar preses konferencē stāstīja “Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns un viņa kolēģis Jurģis Kijoneks.
Protams, uzņēmums grib turpināt darbu, jo grib pelnīt un arī savu reputāciju atgūt. Ir arī skaidrs, kāpēc Iekšlietu ministrija pirms pāris gadiem paņēma pauzi robežas būvniecībā. Bija jāsaprot, kā rīkoties tālāk, ja pret būvnieku un robežsardzes amatpersonām saistībā ar austrumu robežas izbūvi sākts kriminālprocess. Taču ministrija neko neizdomāja un neko nedarīja. Pat robežas izbūvei nepieciešamais zemes iegādes process, kam ar būvnieku nav nekādas saistības, tika apturēts.
Jāatgādina, ierosinātās krimināllietas pamatā bija it kā notikusi 17 miljonu izkrāpšana un pieļautas atkāpes no būvprojekta uz Latvijas-Krievijas robežas. Ciktāl Peilāns drīkst runāt par kriminālprocesu, viņš apgalvo, ka inkriminētā nodarījuma summa šo divu gadu laikā esot ievērojami sarukusi. Savukārt Saeima nule normatīvajos aktos izdarījusi grozījumus, kas pēc būtības legalizē atkāpes no projekta un robežbūvju faktisko atrašanās vietu. Neatkarīgā jau skaidroja, kādēļ robežsardze pieprasīja būvniekam izdarīt atkāpes projektā. Ne visur patruļtakas un žogu iespējams uzbūvēt precīzi uz robežas līnijas. Citur traucē ūdeņi, citur nepieciešama labāka redzamība. Tagad robežas infrastruktūra drīkstēs nekopēt precīzi valsts robežlīniju. Cita lieta, ka šīs izmaiņas projektā nav korekti iegrāmatotas. Valsts kontrole atzinusi, ka var iegrāmatot labāk. Plašāk par austrumu skandāla izcelsmi Neatkarīgā rakstīja: “Austrumu robeža. Būvēja cūkām, neuzbūvēja migrantiem” https://neatkariga.nra.lv/izpete/355748-austrumu-robeza-buveja-cukam-neuzbuveja-migrantiem
Dabā uz Krievijas robežas uzbūvētais žogs ir garāks, nekā minēts ministrijas ziņojumā valdībai. Nevis 93, bet 250 kilometri. Tas tādēļ, ka objekts nav pieņemts ekspluatācijā. Un ministrija arī nesaka, kādēļ nav pieņemts, kad pieņems. Ministrija ar uzņēmumu vienkārši nekomunicē. Un arī sabiedrībai plašāks skaidrojums netiek sniegts. Ministrija vienīgi apstiprina, ka vienošanās ar “Igati” joprojām ir spēkā, bet, kas no tā izriet, nav skaidrs.
Protams, situācija ir visai kutelīga. Ministres Marijas Golubevas tiešā pakļautībā esošais Iekšējās drošības birojs it kā virza kriminālprocesu, bet jau divus gadus nekas lāgā nevirzās. Buksē. Aizturēja robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu. Tiesa lika atbrīvot, un arī aizdomas tik šķidras, ka pat no amata viņus atbrīvot nav pamata. Ar “Igates” valdes priekšsēdētāju Peilānu līdzīgi. Lai arī neoficiāli ielikts iekšlietu resora melnajos sarakstos - pārējos valsts un pašvaldību pasūtījumos viņa uzņēmums turpina startēt - būvē ceļus, būvē ielas. Un, starp citu, citā vērienīgā skandālā, proti, būvnieku karteļa lietā, “Igates” vārds nefigurē. Līdz ar to pamatojuma, kādēļ robeža netiek būvēta, nav nekāda. Ja uz robežas ar Baltkrieviju būtu žogs, Iekšlietu ministrijai nebūtu jāizdomā arvien jauni veidi, kā legalizēt migrantu iekļūšanu Latvijā.
Jā, arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas un migrantu atturēšanas pasākumu ieviešanas, Latvijā tiek ielaisti robežpārkāpēji. Turklāt nevis tikai bērni, viņu mātes un slimnieki, bet arī kaujasspējīgi vīrieši. Ministrija to skaidro ar humāniem apsvērumiem. Ja migrantam nepieciešama medicīniskā palīdzība, viņš tiek nogādāts iekšzemē, nešķirot ģimeni.
Tātad grupā, kas uzdodas par radiniekiem vai tādi patiešām ir, atliek vienam saslimt, lai visi pārējie radinieki tiktu iekšā.
Iespējams, tieši tādēļ bīstamajā ceļā noziedznieki sev līdzi ņem zināmu skaitu bērnu, sieviešu un invalīdu. Viņu misija ir iedarbināt Eiropas Savienības žēlsirdības mehānismu. Iekšlietu ministres padomniece Linda Curika atzīst, ka teorētiski šāda shēma ar apzinātu slikta veselības stāvokļa izmantošanu iekļūšanai Latvijā ir iespējama. Apzināts paškaitējums kā caurlaide:
“Teorētiski, protams, iespējams. Bet jāņem vērā, ka tas, ka viņi nonāk Latvijā, nenozīmē, ka viņiem tiks dots patvērums.” Taču iekšā Eiropas Savienībā viņi jau ir tikuši. Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas tās ir jau 25 personas, bet kopējais šogad valstī ielaisto nelegāļu skaits ir pie 400. Un nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņi nebūs gatavi nākamajiem noziegumiem. Te vēlreiz jāatgādina Valsts drošības dienesta brīdinājums, ka šo personu vidū var būt arī radikāli noskaņotas un bīstamas personas. Šie cilvēki savu mērķu sasniegšanai izmanto pat mazgadīgus bērnus, pakļaujot viņus dzīvības briesmām.