Migrantu krīzē aktualizē pretterorisma plānus

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pēc smaga nozieguma pastrādāšanas – Latvijas valsts robežas prettiesiskas šķērsošanas Mucenieku centrā izvietotie migranti nepakļaujas rīkojumiem, dumpojas, pārkāpj kovida protokolu un protestē pret karantīnu. Armija ir gatavībā doties palīgā policijai apsargāt objektu. Valstī iekļuvušie musulmaņi rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai, tāpēc Valsts drošības dienests aktualizējis reaģēšanas plānus teroristiska apdraudējuma gadījumiem.

Šobrīd katru nakti Latvijas robežu no Baltkrievijas puses mēģina šķērsot ap 20 migranti, un Valsts robežsardze ar armijas atbalstu viņus attur no šīs rīcības. Tā kā robeža Iekšlietu ministrijas ilgstošas nolaidības dēļ nav izbūvēta, tā arī netiek pilnībā kontrolēta, un pastāv iespēja, ka daļai noziedznieku valstī tomēr izdodas iekļūt. Par šo cilvēku mērķiem un nolūkiem lielākoties nekas nav zināms. Arī par tiem 260 migrantiem, kuri pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pierobežā paguva pieprasīt patvērumu un laipni tika uzņemti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, bet tagad tur rīko nekārtības un atsakās ievērot karantīnu. Migrantu vidū izplatās Covid-19. Dumpis Muceniekos sākās otrdien. Atsevišķas personas centās izprovocēt kautiņu. Tāpēc centra apsardzē tagad iesaistītas vairākas policijas vienības, un nepieciešamības gadījumā atbalstu sniegs arī armija.

No patvēruma - ieslodzījumā

Kad karantīna beigsies, visiem migrantiem, tai skaitā arī agresīvi noskaņotajiem provokatoriem, būs tiesības brīvi izklīst, kur viņi vēlas. Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kuras apsaimniekošanā ir Mucenieku centrs: “Patvēruma meklētājiem, kuri uzturas PMIC “Mucenieki”, ir tiesības brīvi pārvietoties gan centrā, gan brīvi doties savās gaitās ārpus centra teritorijas.” Mucenieku ciemā atrodas arī Valsts robežsardzes ieslodzījuma vieta aizturētajiem ārzemniekiem - tur ievieto tos migrantus, kuri aizturēti par citiem noziegumiem vai kuri nav samācīti pieprasīt patvērumu. Taču tādu esot maz. Kā saka robežsardzē - uz vienas rokas pirkstiem. Daudz vairāk ir otrā ielas pusē - patvēruma centrā uzņemto, kā arī nekontrolēti apkārt klīstošo, par kuriem vispār nekas nav zināms. Neoficiāli gan vēstīts, ka pēc Valsts drošības dienesta iesaistīšanās daži migranti no patvēruma centra Mucenieku ciemā tomēr pārvesti pāri ielai uz ieslodzījuma vietu, un patvērums Latvijā viņiem tiks liegts. Neatkarīgā jau vēstīja, ka migrantu vidū pārsvarā ir vīrieši spēka gados. Tā kā viņi ieradušies no Irākas, tas nozīmē, ka, visticamākais, Irākas kara laikā piedalījušies aktīvajā karadarbībā, vienā vai otrā pusē. Tātad ir ar militāru pieredzi.

Tapis pretterorisma plāns “Pūlis”

Būtiski pieaugot nelegāli valstī iekļuvušo personu skaitam, Valsts drošības dienests Ministru kabinetā aktualizējis jau esošos reaģēšanas plānus teroristiska apdraudējuma gadījumiem, un vienu apstiprinājis pilnīgi no jauna. Pretterorisma plāni “Objekts”, “Kuģis” un “Lidmašīna” pirmo reizi izstrādāti un apstiprināti 2008. gadā. Kā jau tas noprotams no šiem atslēgas vārdiem, tipveida plāni noteic drošības un citu valsts institūciju rīcību, notiekot teroristiska rakstura uzbrukumiem konkrētiem mērķiem. Pretterorisma plāns “Objekts” paredz rīcību gadījumā, kad apdraudējums vērsts pret sauszemes objektiem; “Kuģis” nosaka reaģēšanu kuģu, ostu un ostas iekārtu apdraudējuma gadījumos; “Lidmašīna” - civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējumu gadījumā. Savukārt pretterorisma plāns “Pūlis” ir jauns un pirmo reizi apstiprināts šogad. Valsts drošības dienests skaidro, ka identificēja nepieciešamību izstrādāt šo plānu, vērtējot pēdējo gadu terorisma draudu tendences Eiropā un pasaulē: “Teroristi par savu uzbrukumu mērķiem pārsvarā izvēlas viegli pieejamas publiskas vietas, kur pulcējas liels skaits cilvēku, vai masu pasākumus, veicot ātrus un tiešus uzbrukumus cilvēkiem un tādējādi mēģinot radīt iespējami lielāku upuru skaitu. Plāns nosaka atbildīgo dienestu rīcību pēc publiskā vietā notikuša teroristiska uzbrukuma, kas veikts, izmantojot transportlīdzekli, aukstos ieročus, šaujamieročus, improvizētas spridzināmās ietaises vai šo darbības veidu kombinācijas.”

Valsts drošības dienests turpina uzraudzīt situāciju un izvērtēt valstī ielaisto migrantu personības, lai valstī neiekļūtu radikāli un ekstrēmi noskaņotas personas. Vakar Valsts drošības dienests vēstīja: “Terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems.”

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.