Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, un samazinās arī latviešu skaits. Taču citu tautību iedzīvotāju skaits samazinās straujāk, līdz ar to procentuāli latviešu kļūst vairāk. Atsevišķos novados tendences gan ir pretējas.
Piemēram, Saulkrastos pēdējo desmit gadu laikā latviešu īpatsvars nokrities no 82,1% uz 75,7%, savukārt krievu skaits ir audzis no 12% uz 16,2%. Tas ir lielākais latviešu īpatsvara kritums, ka vērojams Centrālās statistikas pārvaldes datos. 6,4% samazinājums, un tāds pats saglabājas arī 20 gadu griezumā.
Visticamāk, tā ir lokāla īpatnība, kas saistīta ar Saulkrastu kūrortpilsētas statusu, iepriekšējos gados aktīvo termiņuzturēšanās atļauju programmu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi un arī aktīvo tirgošanos daudzajos dārzkopības kooperatīvos. Novada mērs Normunds Līcis stāsta, ka Saulkrastos ir 25 dārzkopības ciemati, blakus Skultē vēl 13. Cilvēki rosās, būvējas, un tur patiešām esot visai raibs etniskais sastāvs. Nekustamā īpašuma tirgus kopumā Saulkrastos pēdējos pāris gados ir atkal aktivizējies. Tomēr fakts, ka latviešu īpatsvars samazinās, novada mēru nedaudz izbrīna, jo subjektīvi šķiet, ka Saulkrasti ir ļoti latvisks novads. Pašvaldībai izskatot nekustamo īpašumu darījumu pirmpirkuma iespējas, tajos lielākoties dominējot latviski uzvārdi. Uz Saulkrastiem kā brīnišķīgu dzīvesvietu pārvācas jaunas latviešu ģimenes. Protams, tūrisma sezonā esot arī daudz citu tautību iebraucēju, bet kūrortpilsētai tas ir pašsaprotami.
Līdzīgi kā Saulkrastos, statistika latviešu īpatsvara kritumu uzrāda vēl dažās Latvijas pašvaldībās. 20 gadu termiņā Kurzemē latviešu kļuvis mazāk abpus Liepājai - Nīcas un Pāvilostas novados. Vidzemē latviešu īpatsvars sarucis Engurē, Babītē, Carnikavā un Garkalnē. Vēl viens novads ar nelielu kritumu ir Rūjiena. Bet pārējos Latvijas novados latviešu īpatsvars palicis nemainīgs vai pat būtiski pieaudzis. Par 8-10% pieaugums ir Viļakā, Valkā, Ādažos, Inčukalnā, Mārupē, Ozolniekos, Rundālē, bet no valstspilsētām - Ventspilī un Liepājā. Tas tātad raugoties 20 gadu periodā. Savukārt raugoties pēdējo desmit gadu termiņā, latviešu īpatsvars samazinājies vēl vairākos novados - Baltinavā, Ciblā, Aknīstē, Neretā, Amatā, Cesvainē, Aucē, Kandavā, Durbē un Ventspils novadā. Savukārt būtiski - par 4-5% - pieaudzis Naukšēnos, Rūjienā, Valkā, Aglonas novadā, Inčukalna novadā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī.
Kas attiecas uz kopējo latviešu īpatsvaru valstī, tas tomēr pieaug, vienlaikus samazinoties visu tautību iedzīvotāju skaitam absolūtos skaitļos. Un tas notiek katru gadu. Lūk, Centrālās statistikas pārvaldes skaidrojums par pērnā gada dinamiku:
“2020. gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi - par 2,4%, poļi - par 2,0%, krievi - par 1,6%. Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7%.”
Interesanti ir salīdzināt pašreizējo valsts etniskā sastāva statistiku ar demogrāfisko procesu prognozēm, kas pēc valdības pasūtījuma tika taisītas deviņdesmito gadu beigās. Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra materiālā “Latvijas demogrāfiskās prognozes: 1998.-2025. gads” pētnieki prognozēja lēnāku iedzīvotāju skaita kritumu un arī mērenāku latviešu īpatsvara pieaugumu. Lūk, citāts no šī 20 gadus vecā dokumenta:
“Prognozes liecina, ka perspektīvā samazināsies gan latviešu skaits, gan arī visu skaitliski lielāko etnosu iedzīvotāju skaits. Latviešiem šis samazinājums gan būs gausāks nekā cittautiešiem. Tas izskaidrojams ar nedaudz augstāku latviešu dzimstību un dzīvotspēju, pozitīvu asimilācijas ievirzi un augstākiem migrācijas saldo raksturojumiem (..) Saskaņā ar prognožu nosacīti reālo variantu latviešu skaits samazināsies no 1,37 miljoniem 1998. gadā līdz 1,33 miljoniem 2010. gadā un 1,29 miljoniem 2025. gadā. Tātad sagaidāms, ka šajā laikposmā latviešu skaits nokritīsies par vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku. Prognozes apstiprina plaši izplatītos uzskatus, ka latviešu tautas pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Tomēr sakarā ar cittautiešu skaita straujāku samazināšanos latviešu īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā palielināsies no 55,9% 1998. gadā līdz 59,9% 2025. gadā.”
Kādi tad šobrīd ir reālie rādītāji? Kopējais iedzīvotāju skaits šī gada sākumā valstī ir 1,89 miljoni. No tiem - 1,18 miljoni latviešu. Tas nozīmē, ka latviešu skaitliskais samazinājums noticis straujāk, nekā tika prognozēts. Nevis 100 tūkstoši 27 gados, bet mīnus 190 tūkstoši 23 gados. Taču arī latviešu procentuālais īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū ir audzis ievērojami straujāk, nekā pirms 20 gadiem tika prognozēts. Nevis par 4% līdz 2025. gadam, bet par 6,8% jau 23 gadu laikā.
Te gan vietā atgādinājums, ka statistika ir interpretējama lieta. Tautības uzrādīšana nav obligāta, un tiklab respondenti, piedaloties iedzīvotāju apsekojumos, var uzrādīt citu tautību kādu privātu vai politisku apsvērumu dēļ. Lai gan latviešiem vārds latvietis tradicionāli nozīmē tautību, pēdējos gados publiskajā retorikā par latviešiem pat valsts televīzijā tiek saukti arī krievi, ebreji un citu tautību pārstāvji. Piemēram, kad runa ir par Latvijas sportistu vai mūziķu sniegumu ārzemēs. Un novērots, ka krievi statistikas apsekojumos ir pasākuši uzdot sevi par latviešiem, uzskatot, ka “latiš” tas pats “latvijec” vien ir. Arī tādēļ krievu īpatsvars Latvijā samazinās, bet latviešu pieaug. Vismaz statistikas tabulās.
