Piecās Eiropas valstīs visaugstākā mirstība no Covid-19, arī Latvijā

IEMESLI. Vai augstā Covid-19 mirstība Latvijā ir saistīta ar veselības sistēmas pārslodzi vai arī ar visiem zināmu faktu, ka Latvija faktiski pēc visiem veselības rādītājiem (arī nozares finansējums) vienmēr ir bijusi Eiropas lejasdaļā līdzīgi kā Rumānija un Bulgārija, kur arī ir visaugstākā mirstība pašlaik © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvija ierindota starp valstīm, kurās Eiropas Savienībā ir visaugstākā mirstība no Covid-19. Nāves gadījumu skaits mūsu valstī, Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā un Rumānijā būtiski pārsniedz citu valstu rādītājus un ir virs 100 nāves gadījumiem uz miljonu iedzīvotāju.

Infektologs Uga Dumpis to saista ar pārāk lēnu ierobežojumu ieviešanu slimības izplatības bremzēšanai, tomēr nevar nepamanīt, ka valstis, kurās ir visaugstākā saslimstība, cieš no nepietiekami finansētas veselības aprūpes.

Islandē - 0, Francijā - 4, Somijā - 5, Latvijā - 139!

Pēdējo 14 dienu mirstības rādītāji Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs bija 35,5 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) dati. Savukārt vienas nedēļas jeb septiņu dienu mirstības rādītājs pēdējā nedēļā vidēji Eiropas Savienībā bija 27. Salīdzinājumā ar iepriekšējām nedēļām mirstība ar Covid-19 ir pieaugusi. Nāves gadījumu skaits zem 20 uz miljonu iedzīvotāju bija 16 valstīs, zemākie rādītāji ir Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Islandē, Itālijā, Norvēģijā un citās valstīs, savukārt augstākie - virs 100 nāves gadījumu uz miljonu iedzīvotāju - ir piecās valstīs: Bulgārijā, Horvātijā, Rumānijā, Latvijā un Igaunijā. Bēdīgajā pirmajā vietā ir Bulgārija (176 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju), kam seko Rumānija (143) un Latvija (139). Latvijā mirstība pēdējās nedēļās nav pieaugusi, taču nav arī samazinājusies. Piecnieku noslēdz Igaunija, tomēr kaimiņzemē mirstības rādītājs ir būtiski zemāks - 80 gadījumu uz miljonu, tiesa, pēdējās divās nedēļās šis rādītājs ir pieaudzis. Savukārt Bulgārijā un Rumānijā - tikai pieaudzis.

Dati rāda, ka Latvija vairs nav pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc mirstības rādītāja, tomēr tas noticis tāpēc, ka Bulgārijā un Rumānijā nāves gadījumu skaits būtiski pieaudzis un šīs valstis šajā negatīvajā statistikā apsteigušas Latviju. ECDC dati arī rāda, ka Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā slimnīcu noslodzes ziņā. Laikā no 1. līdz 7. novembrim Latvijā hospitalizēto pacientu ar Covid-19 skaits bija 70 uz 100 000 iedzīvotāju. Augstāks stacionēto pacientu līmenis ir vien Bulgārijā. Šīm abām valstīm seko Igaunija.

Stradiņa slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis norādījis, ka “milzu saslimstības viļņa savlaicīga nenobremzēšana ir galvenais paaugstinātās mirstības iemesls Latvijā”. “Tas jau iepriekš ir novērots Itālijā, Spānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Lielbritānijā un daudzās citās valstīs. Veselības aprūpes sistēma vienkārši netiek galā ar pacientu plūsmu,” uzskata infektologs.

Saslimstība mazinās, bet - joprojām pirmajās rindās

ECDC pārskats liecina, ka attiecībā uz Baltijas valstīm tomēr ir arī kāda pozitīva ziņa - pēdējās divās nedēļās izdevies mazināt kopējo saslimstības līmeni. Augstākā saslimstība reģistrēta Slovēnijā - 1747,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tai seko Igaunija - 1697,8, Latvija - 1533,3 un Lietuva - 1401,6 inficēšanās gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 383,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Latvija gan joprojām ir pirmajā vietā pēc senioru saslimstības ar Covid-19 - 1101,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju vecumā 65 gadi un vairāk. Tik augsts rādītājs ir vēl tikai Slovēnijā.

Ap 80 procentiem saslimušo - nevakcinētie

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 76,2 procenti no jauna atklāto Covid-19 gadījumu bija nevakcinētiem cilvēkiem. Jā, 23 procentos gadījumu ar Covid-19 saslimuši arī vakcinēti iedzīvotāji, taču epidemiologi vēlreiz atgādina, ka ne visiem cilvēkiem vakcīnas izraisa vienādi augstu aizsardzību. Turpinoties Covid-19 izplatībai pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, infekcija biežāk skar arī vakcinētos cilvēkus. Pieaugot vakcinēto skaitam, kopējā saslimstībā matemātiski pieaug arī infekcijas gadījumu īpatsvars vakcinētajiem cilvēkiem. Tomēr saslimšanas risks nevakcinētajiem cilvēkiem joprojām ir ievērojami lielāks, salīdzinot infekcijas biežumu vakcinēto un nevakcinēto cilvēku grupā. Piemēram, oktobrī Latvijā nevakcinētiem cilvēkiem Covid-19 infekcija konstatēta 2,9 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem.

Slimību profilakses un kontroles centrs izanalizējis mirstības rādītājus par oktobri. No oktobrī 533 mirušajiem cilvēkiem, kas bija inficējušies ar Covid-19, 88 procenti nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vēl nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 67 jeb 12 procenti bija pabeiguši vakcinācijas kursu, visiem bija viena vai vairākas blakus slimības. Secinājums: nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā ir bijis 6,1 reizi augstāks nekā pilnībā vakcinētiem cilvēkiem.

“No pieredzes Rīgas Austrumu slimnīcā novērojam, ka pacientiem, kas mirst no Covid-19 kā pamatdiagnozes, pamatā ir plaušu bojājumi vai komplikācijas, ko radījusi Covid-19 infekcija, bet pacientiem, kuru nāves pamatcēlonis nav Covid-19, primārais nāves cēlonis ir blakusslimības, kas ir hroniskas vai pasliktinās uz Covid-19 fona - cukura diabēts, insults, hroniskās plaušu slimības, dominē pacienti ar lieko svaru,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas sepses klīnikas vadītājs, ārsts anesteziologs, reanimatologs Oļegs Šuba.

Latvijā par 17% augstāki kopējie mirstības rādītāji

Mirstības datus šogad analizē arī Centrālā statistikas pārvalde. Šogad līdz septembrim Latvijā reģistrēti 24 103 mirušie, kas ir par 3500 jeb 17 procentiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina pārvaldes apkopotie provizoriskie dati. Speciālisti skaidro: Covid-19 pandēmija izraisīja mirstības pieaugumu, un šogad mirušo skaits katru mēnesi pārsniedza pagājušā gada attiecīgo mēnešu rādītājus.

Lielākais mirušo skaits bija pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā, kā arī pēdējās nedēļās mirušo skaits strauji pieaug. Mirušo skaita pieaugums vērojams gandrīz visās vecuma grupās, tomēr vecumā virs 60 gadiem tas šogad ir par 20 procentiem lielāks nekā pagājušajā gadā.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais