Latvijas eksperti atbalsta riska grupu bērnu vakcināciju

VAKCINĒ. Līdz šim vakcinējušies 43 procenti Latvijas pusaudžu. Arī attiecībā uz bērniem no pieciem gadiem vakcinācija ir ieteikuma formā, ne obligāti, bet īpaši eksperti iesaka vakcinēt bērnus ar dažādām slimībām, kuru dēļ inficēšanās ar Covid-19 var būt bīstama © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai arī kopumā Imunizācijas valsts padome atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19, taču īpaši to rekomendē uzsākt visiem tiem bērniem vecumā no pieciem līdz vienpadsmit gadiem, kas ietilpst kādā no riska grupām. Tie ir bērni, kuriem Covid-19 inficēšanās gadījumā slimība noritētu vidēji smagi vai smagi.

Bērniem paredzētās vakcīnas Latvijā varētu būt decembra beigās vai janvāra sākumā. Padome, vērtējot pusaudžu vakcinēšanās rādītājus Latvijā, secinājusi, ka vakcinēto bērnu īpatsvars līdz šim nav bijis slikts - gandrīz puse, tomēr eksperti norāda uz problēmu - daudzi vecāki atsakās no viņu bērnu vakcinēšanas.

Eksperti saka jā bērnu vakcinācijai

Imunizācijas valsts padomes vadītāja, profesore Dace Zavadska pastāstīja par lēmumu, kādu pieņēmusi padome. Tā kopumā atbalsta bērnu vakcinēšanu vecuma grupā no pieciem līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana. Šīs grupas ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā. “Ņemot vērā pašlaik pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, padome kopumā atbalsta bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē uzsākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām,” norādīja Dace Zavadska.

No padomes protokola izriet, ka eksperti praktiski bijuši vienisprātis savā lēmumā. Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja Dace Gardovska norādīja, ka pašlaik pirmā deva tiek rekomendēta primāri visiem tiem bērniem, kuri ietilpst riska grupā, piemēram, ir kādas hroniskas slimības, un pirms otrās devas tiek rekomendēts ievērot lielāku intervālu, kad būs pieejama arī detalizētāka informācija par Covid-19 jauno omikrona paveidu. Arī Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis piekrīt bērnu vakcinācijai, savukārt padomē ģimenes ārstus pārstāvošais Ainis Dzalbs uzskata, ka rekomendācijā vakcinēt bērnus nevajadzētu īpaši izdalīt bērnus riska grupā.

Eiropas Zāļu aģentūra ir reģistrējusi “Pfizer-BioNTech” Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem. Eiropas Zāļu aģentūras Pediatrijas komitejas locekle Dina Apele-Freimane atgādināja par diskusijām Eiropā saistībā ar vakcināciju bērniem. Lai arī ir skaidrs, ka smagāks saslimšanas risks šajā vecuma grupā ir mazāks nekā lielākiem bērniem un pieaugušajiem, tomēr pastāv smagāks saslimšanas risks tieši riska grupu bērniem ar jau esošām blakusslimībām, kā arī pastāv multisistēmu iekaisuma sindroma risks, kas ir ļoti nopietna Covid-19 komplikācija, ko var novērst ar šo vakcīnu.

Eiropas eksperti arī norādījuši, ka, vakcinējot bērnus, tiktu mazināta plaša un nekontrolēta vīrusa izplatīšanās. Vienlaikus jāuzsver, ka Eiropas Zāļu aģentūras Pediatru komitejā tika nolemts, ka

bērnu vakcinācijas jautājums tiek atstāts katras valsts veselības aprūpes sistēmas pārziņā, katra valsts izstrādā savas rekomendācijas un moduļus bērnu vakcinēšanā.

Prognozējams, ka bērnu devas vakcīnas Latvijā varētu būt pieejamas decembra beigās, līdz ar to decembra beigās vai janvāra sākumā būtu iespējams uzsākt vakcināciju ar pirmo devu. Otro devu Imunizācijas valsts padome rekomendē bērniem saņemt trīs mēnešus pēc pirmās devas.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pašlaik Latvijā pilnībā vakcinēti ir 43 procenti pusaudžu vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem. Eksperti norāda: lai gan procents ir salīdzinoši labs, esot identificēta problēma - ir vecāki, kuri atsakās no viņu bērnu vakcinēšanas. Vismaz vienu devu saņēmuši 56 procenti pusaudžu.

Vai vakcīna palīdzēs bērniem pret omikronu?

Pašlaik ir nepilnīga informācija par jauno Covid-19 omikrona paveidu, tāpēc viens no Imunizācijas valsts padomes ieteikumiem ir bērniem starp pirmo un otro vakcīnas devu noteikt garāku termiņu - trīs mēnešus. “Pēc trim mēnešiem jau būs pieejama detalizētāka informācija par Covid-19 omikrona paveidu, kā arī tam pielāgotas vakcīnas, ko, iespējams, jau varēs izmantot kā otro devu bērniem. Bet, ja kādu iemeslu dēļ bērnam jau tuvākajā laikā ir nepieciešams saņemt arī otro devu, tas ir pieļaujams saskaņā ar vakcīnas reģistrācijā noteikto informāciju,” skaidro infektologs profesors Uga Dumpis.

Ja būs nepieciešamība vai jau būs uzsākta vakcīnas ar vīrusa variantiem pielāgotu sastāvu ražošana, tad otrā deva bērniem būs rekomendēta ar pielāgoto vakcīnu. Savukārt ja vakcīnu sastāvu nebūs nepieciešams mainīt, tiks noteikts intervāls otrai devai ar jau reģistrēto vakcīnu.

Profesore Dace Zavadska norāda, ka bērniem jāsaņem vecumam atbilstoša vakcīnas forma, neatkarīgi no to lieluma vai svara. Bērniem tā ir trīs reizes mazāka nekā pieaugušajiem un fasēta speciālos flakonos, lai izvairītos no riska kļūdīties un bērnam iedot lielāku devu nekā paredzēts. Imunizācijas valsts padome iebilst pret pieaugušo devas formas izmantošanu bērniem, paņemot no tās vajadzīgo ievadāmo tilpumu.

Vakcīnu varēs saņemt ikviens, bet īpaši iesaka riska grupām

Covid-19 primāro vakcināciju ar reģistrēto vakcīnu var saņemt ikviens bērns, kurš ir piecus gadus vecs un vecāks, taču īpaši tā rekomendēta bērniem ar jau pamatā esošiem veselības traucējumiem, piemēram, onkoloģisku slimību. Bērni, kam ir šī un citas veselības problēmas, tāpat kā pieaugušie, ir riska grupa, un vakcīna var palīdzēt novērst saslimšanu un būtiski samazināt iespējamu smagu Covid-19 slimības gaitu.

Eksperti arī norāda, ka gaidāmās vakcinācijas reakcijas bērniem ir ļoti līdzīgas kā pusaudžu vai pieaugušo vidū un tādas, kā tās ir norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā. Tā var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, reakcija vakcīnas injekcijas vietā, drebuļi, nogurums. Nopietni veselības notikumi pēc Covid-19 vakcinācijas ir reti. Pusaudžiem un jauniem cilvēkiem pēc “Pfizer-BioNTech” Covid-19 vakcinācijas kā rets risks ir minēts miokardīts (sirds muskuļa iekaisums) un perikardīts (sirds ārējā apvalka iekaisums), taču klīniskajā pētījumā netika ziņots par miokardīta vai perikardīta gadījumiem bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem.

Dace Zavadska arī norāda: ja bērnam jebkad agrāk ir notikusi inficēšanās ar Covid-19 un ir bijis pozitīvs vīrusa tests, tad šī informācija ir saglabāta arī Nacionālās veselības dienestā, un pēc vienas vakcīnas devas saņemšanas arī bērnam izveidosies derīgs sertifikāts. Zināms, ka bērni varēs vakcinēties pie ģimenes ārstiem, tomēr jau tuvākajā laikā precīza kārtība attiecībā uz bērnu vakcināciju jāpieņem Nacionālajam veselības dienestam.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais