Divus gadus ilgušajā krīzē premjers kļuvis turīgāks

© Romāns Kokšarovs/F64

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam krīze nav likusi savilkt jostas. Viņš 2021. gadā algā no Valsts kancelejas saņēmis 77 869,50 eiro. Tas ir par 4711 eiro vairāk nekā premjera gada alga 2020. gadā, kad viņam bija aprēķināti 73 158 eiro, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Premjera algas lielums ir noteikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tas paredz, ka amatpersonu algu aprēķinam tiek izmantota bāzes mēnešalga, ko aprēķina Valsts kanceleja, un katram amatam noteikts koeficients (ministru prezidenta algas koeficients ir 4,93). Saskaņā ar šo aprēķinu, pērn premjera alga uz papīra bija - 4950 eiro mēnesī, bet šogad - 5216 eiro mēnesī.

Kopumā trīs gadu laikā - no 2019. gada līdz 2022. gadam - premjera gada alga ir pieaugusi par 7812 eiro (uz papīra). Papildus tam amatpersonas saņem arī piemaksas reprezentācijas izdevumu segšanai - premjeram pie algas šogad ik mēnesi pieskaita 1189 eiro.

K. Kariņa uzkrājumi dažādās finanšu iestādēs 2021. gada izskaņā bija sasnieguši 132 900 eiro un 296 686 ASV dolārus. Salīdzināšanai - 2020. gada izskaņā premjera noguldījumi bankā bija 109 350 eiro un 297 035 ASV dolāri. Savukārt 2019. gadā viņa uzkrājumi bija aptuveni 103 000 eiro un 203 000 ASV dolāru lieli.

K. Kariņa īpašumā ir astoņu ASV uzņēmumu (“Caterpillar Inc.”, “First Solar Inc.”, “General Electric Co.”, “Lilly Eli&Co”, “Wabtec Corporation”, “Dow Inc.”, “Corteva Inc.” un “Dupont de Nemours Inc.) akcijas, kuru vērtība 2021. gada beigās bija aptuveni 22 tūkstoši ASV dolāru.

Tāpat viņam pieder īpašums Rīgā un daļa īpašuma Ainažos, kā arī 2013. gadā ražota automašīna "Toyota Yaris Hybrid", 2015.gadā ražots mopēds "Aprilia" un airu laiva.

Premjers nav nevienam parādā un arī naudu nevienam aizdevis nav. Tāpat viņš nav veicis darījumus, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas.



Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais