Nojaukt pieminekli okupācijai jāgrib vairāk

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas iedzīvotāju griba nojaukt “Pieminekli Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir nepietiekama. Līdzšinējās publiskās iniciatīvas, kas saistītas ar šī padomju varas artefakta ietekmēšanu, ir vāji atbalstītas. Tautas nobalsošanas gadījumā būtu nepieciešama daudz plašāka sabiedrības mobilizācija.

Līdzšinējiem priekšlikumiem sabiedrības iniciatīvu platformā “Mana balss” ietekme nav bijusi lielāka par individuālām gribas izpausmēm - pieminekļa iezīmēšanai Ukrainas karoga krāsās un neliela roba izdauzīšanai ar āmuru. Drīzāk pat otrādi, jo šīs privātās rīcības izraisījušas Krievijas agresijas atbalstītāju pastiprinātu rosīšanos. Prokremliskā partija “Latvijas Krievu savienība” pēc notikušā organizējusi padomju pieminekļu apsargāšanas kustību “Nočnoj dozor”, un, “Ja aiztiks pieminekli, LKS biedri draud ar karu”. Pat ja pieminekli mēģinās pārvietot “kaut par milimetru”. Bet tieši nojaukšana vai pārvietošana ir viens no valdības koalīcijā piedāvātajiem risinājumiem, lai atbrīvotu galvaspilsētu no šī viltus atbrīvotāju simbola.

Četri juridiski risinājumi

Jāatgādina, kopumā Tieslietu ministrijā izstrādāti četri varianti, lai leģitimizētu pieminekļa nojaukšanu.

* Pirmais variants - pārbaudīt, vai Krievijas puse ir pildījusi līgumsaistības attiecībā uz 110 Latvijas piemiņas vietām Krievijā. Ja nav, tad savulaik uzņemtās saistības aprūpēt “Pieminekli Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” varētu traktēt kā nesaistošas Latvijai.

* Otrs variants - izbeigt vienošanos, jo Krievija, būdama viena no līgumslēdzējām pusēm, pati izraisījusi karu.

* Trešais variants ir pārskatīt pieminekļa atbilstību Latvijas valsts piešķirtās aizsardzības tiesiskajam tvērumam. Jāatgādina, prasība par memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu 1994. gadā iestrādāta dokumentā ar nosaukumu “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”. Diskutablais 13. pants te tika iekļauts, lai Latvija neliktu šķēršļus Krievijas militāro pensionāru apbedīšanai un viņu kapu izdaiļošanai padomju garā. Bet Krievija šobrīd to tulko kā aizsardzību ikvienam padomju varas artefaktam un pirmām kārtām jau piemineklim Uzvaras parkā.

* Ceturtais variants rīcībai ar pieminekli ir tā pārvietošana kaut kur citur Latvijas teritorijā. Savulaik tika apspriesta ideja pārvietot to pie Ķīšezera. Šobrīd skaidrs, ka tas būtu daudz par tuvu, lai mazinātu okupācijas svinētāju un Kremļa pielūdzēju pulcēšanos. Bet, ja pieminekli pārvietotu uz kādu attālāku vietu no Rīgas, tad neatbildēts jautājums - par kādiem grēkiem Nida, Kolka, Ainaži, Ape vai Zilupe būtu pelnījušas šī bīstākļa uzņemšanu pie sevis.

Iniciatīva ar Ulmaņa vērienu

Latvijas sabiedrība līdz šim nav pietiekami skaidri formulējusi savu attieksmi pret ietekmīgāko padomju varas artefaktu. Sabiedrības iniciatīvu platformā “Mana balss” atrodamas četras iniciatīvas, kas attiecas uz “Pieminekli Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Senākā no tām, “RĪGAS ĪSTĀ UZVARAS LAUKUMA ATJAUNOŠANA”, savākusi 12 518 balsis. Šī mēroga ziņā būtu dižākā iniciatīva, jo rosina Uzvaras parkā īstenot pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu ieceri - uzbūvēt tur svētku laukumu vairāk nekā 200 tūkstošiem apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt divdesmit piecus tūkstošus skatītāju, Sanāksmju pili ar desmit tūkstošiem vietu, sešdesmit metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, Uzvaras aleju. Attiecīgi šādai apbūvei priekšnoteikums būtu esošā padomju memoriāla demontāža. 2012. gadā šī iniciatīva iesniegta Saeimā un noraidīta jau pieminētā Krievijas militāro pensionāru aizsardzības līguma dēļ.

Vismaz plakātiņi būs

2016. gadā, tātad jau divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, paraksti vākti nākamajai, bet vēriena ziņā krietni pieticīgākai iniciatīvai: “PAR UZVARAS PARKA PĀRVEIDOŠANU, PIEVIENOJOT IZGLĪTOJOŠUS UZ VĒSTURISKIEM FAKTIEM BALSTĪTUS PLAKĀTUS”. Plakātos būtu atspoguļota informācija par Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupāciju sekām, padomju un “Waffen SS” latviešu divīzijām, karadarbības sekām Latvijā un holokausta norisi Latvijā. Plakāti būtu jāizveido latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Neko daudz šī iniciatīva nesavāca - vien 1634 parakstus - un attiecīgi tālāku virzību nav guvusi.

Salīdzinoši vislielāko atbalstu ir savākusi 2017. gada iniciatīva ar labi saprotamu nosaukumu un mērķi: “UZVARAS PIEMINEKĻA DEMONTĀŽA” - 19 615 balsis. Iniciatīva ir iesniegta Saeimā un tur joprojām tiek marinēta. Pēdējo reizi skatīta Saeimas Ārlietu komisijas sēdē 30. martā, tātad jau pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā. Komisija konstatēja, ka “Uzvaras pieminekļa Rīgā demontāža nav iespējama no starptautisko tiesību viedokļa, tomēr atstāt to pašreizējā veidā arī nav pieņemami. Tuvākajā laikā īstenojams risinājums būtu pastāvīgu informatīvo stendu uzstādīšana pie pieminekļa par Latvijas okupāciju un par šā pieminekļa vēsturisko kontekstu”.

Vizualizācija

Tādējādi tiktu apmierināta nevis nojaukšanas iniciatīva, bet tā iepriekšējā - plakātu licēju vēlmes. Un tāpat pieminekļa pakājē tiks izvietotas lielas fotogrāfijas ar kara ainām no Ukrainas, kā to vēlas svaigākās, 4. marta iniciatīvas iesniedzēji: “IZVEIDOT FOTOIZSTĀDI UZVARAS PARKĀ PAR KRIEVIJAS VEIKTĀ KARA POSTĪJUMIEM UKRAINĀ”. Līdz vakardienai savākti 5892 paraksti, un Rīgas mērija jau pasolījusi, ka uz 9. maiju izstāde būs.

Mūsu karogi aprūsējušos mastos

Kopumā līdzšinējie panākumi Krievijas Federācijas pieminekļa jebkādā ietekmēšanā vērtējami kā niecīgi - saskaitot kopā atbalstu radniecīgām iniciatīvām, okupācijas simbola nojaukšanu atbalstījuši 32 133 balsotāji (turklāt, iespējams, daļa balsu pārklājas). Savukārt ar plakātiskām metodēm okupācijas sekas un Krievijas agresiju vēlas apkarot 7526 balsotāji. Turpinot šādā garā, nekāds dižais referendums par pieminekļa nojaukšanu nesanāks.

Vienīgie līdzšinējie panākumi cīņā ar ietekmīgo padomju okupācijas mantojumu ir aprūsējušajos mastos uzvilktie Latvijas un Ukrainas karogi, kā arī pieminekļa daļēja iežogošana, lai vismaz simboliski traucētu 9. maija puķu festivālu ar tam sekojošo nelegālo mītiņu naktssardzes formā, uz ko aicina prokremliskā partija “Latvijas Krievu savienība”, un nesaskaņotu “krievu pasaules” varenības gājienu.

Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais