Saeimas prezidijā iesniegts likumprojekts, kas ļaus vienkāršākā ceļā likvidēt Latvijas valstij un demokrātiskai sabiedrībai naidīgas politiskās partijas. Šobrīd kā galvenā šādam aprakstam kvalificējas prokremliskā partija Latvijas Krievu savienība.
Politiskā organizācija jau ir saņēmusi Valsts drošības dienesta brīdinājumu saistībā ar aktivitātēm, kas “vērstas uz Krievijas Federācijas īstenotās ārpolitikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu”. “Neatkarīgā” par to jau vēstīja pirms pāris nedēļām, un nule Valsts drošības dienests šo brīdinājumu atkārtoti aktualizējis ar nacionālās ziņu aģentūras LETA starpniecību: “Valsts drošības dienests aicinājis partiju novērst turpmākas nelikumīgas darbības, brīdinot, ka pretējā gadījumā dienests pret to izmantos likumā noteiktos instrumentus.” Taču šobrīd instrumenti ir par vājiem. Rit jau trešais kara mēnesis, bet Latvijas Krievu savienība savu prokremlisko retoriku nav mainījusi. Tādēļ Politisko partiju likumā tiek rosināti attiecīgi grozījumi.
Latvijas Krievu savienība pašlaik balansē uz ļoti plāna asmens. Krievijas iebrukumu Ukrainā partija savā publiskajā komunikācijā nav nosodījusi. Eiropas Parlamenta rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā partija nav atbalstījusi. Vienlaikus partijas līdere Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā ir izplatījusi Krievijas safabricējumus par tautiešu ciešanām Donbasā, kā arī turpina virzīt iniciatīvas divvalodības atbalstam Latvijas izglītībā. Līdztekus dažādas nepārprotami pret Latvijas interesēm vērstas aktivitātes īsteno arī citi prokremliskās partijas biedri. Laikā, kad citās valstīs Krievijas uzbrukuma dēļ tiek demontēti pieminekļi sarkanajai okupantu armijai, Latvijā partija ir organizējusi kustību šo pieminekļu apsardzei. Turklāt pretrunā oficiālajiem aicinājumiem nepulcēties sarkanās armijas svinībām Ukrainas kara upuru piemiņas dienā 9. maijā partijas biedri sociālajos tīklos aģitē savus atbalstītājus ierasties gan uz tradicionālo ziedu likšanas pasākumu pie “Pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”, gan sekojošo mītiņošanu naktssardzes formātā krievu pasaules vienotības demonstrēšanai. Visnotaļ draudīgi skan partijas vadošo biedru nesen izplatītais vēstījums, ka
“mēģinājums pārvietot pieminekli kaut par milimetru būs līdzvērtīgs kara pieteikumam, kurā mēs gūstekņus neņemsim”.
Otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs saistībā ar diskusijām par pieminekļa iespējamo nojaukšanu nupat sniedzis interviju Krievijas telekanālam “Первый канал” - rutīnas sižetam par nacisma atdzimšanu Latvijā. Blakus Latvijas Mitrofanovam citos šī kanāla sižetos tiek stāstīts par to kā “Krievijas karavīri katru dienu izrāda vīrišķību un varonību specoperācijā Ukrainā”. Sarkanās armijas mantinieki atkal kādu “atbrīvo”, kā “atbrīvoja” reiz Latviju. Ar nāvi, izvarošanām un represijām.
Faktiski visas Latvijas Krievu savienības politiskās un publiskās izpausmes šobrīd ir klajā pretrunā Latvijas Republikas definētajām interesēm. Pretrunā demokrātiskās pasaules interesēm dzīvot mierā un saticībā. Neraugoties uz to, Latvijas Republika šai prokremliskaijai partijai sniedz nozīmīgu finansējumu, ļaujot audzēt prokremlisko atbalstītāju skaitu. 2020. gadā - 155 516 eiro, 2021. gadā - 136 336 eiro. 2022. gadam atvēlamā summa - 143 809 eiro. No tiem gandrīz 72 tūkstoši jau izmaksāti. Un zīmīgi, ka, pēc kompānijas SKDS datiem, tieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā prokremliskās Latvijas Krievu savienības atbalstītāju skaits būtiski pieaudzis. No 2,4% februārī uz 3,2% martā. Protams, kontekstā ar karu nozīmīga loma atbalstītāju piesaistē ir partijas programmai, kas aicina atcelt Krievijai un Baltkrievijai noteiktās politiskās sankcijas, sola aktīvāk sadarboties ar Krievijas Federācijas valdības un NVO institūcijām, atbalsta krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību īpašu aizsardzība visās valstīs un rosina veidot vienotu politiski ekonomisko telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai. Tā būtu jauna Padomju Savienība. To, ka šīs idejas, īpaši jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tur notiekošās “tautiešu atbrīvošanai”, ir bīstamas, apzinās ne tikai Valsts drošības dienests.
Arī Saeimas kuluāros jau ir spriests par nepieciešamību ierobežot Latvijas Krievu savienības darbību, taču līdz šim trūcis attiecīga formāla pamatojuma normatīvajos aktos. Politisko partiju likumu Latvijas Krievu savienība nepārkāpj. Savas bruņotas vai militarizētas vienības neveido, KNAB apskatēm netraucē, partijas biedru skaits ir pietiekams, bankrots ne tuvu nedraud. To vienu Valsts drošības dienesta brīdinājumu par prokremlisku mutes palaišanu partija gan ir dabūjusi, bet tas arī viss. Taču drīzumā situācija var mainīties. Koalīcijā esošie Nacionālās apvienības deputāti iesnieguši likumprojektu, kas paredz papildināt Politisko partiju likumu ar šādu pantu:
“Partijām savā darbībā aizliegts publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, kā arī veikt vai atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu.” Deputāts Jānis Iesalnieks spriež, ka tam vajadzētu paātrināt pretvalstisku partiju likvidēšanas procedūru, kas šobrīd ir gana smagnēja. Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, “tādas politiskās partijas, kas atbalsta Krievijas agresīvo politiku un attaisno tās noziegumus, apdraud Latvijas drošību un ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm”.
Līdztekus partijas atbildībai, protams, vērtējama ir atsevišķu tās biedru, jo īpaši - vadītāju, atbildība par Krievijas politikas attaisnošanu. Publiskajā telpā vairākkārt jau runāts par nepieciešamību atņemt pilsonību Tatjanai Ždanokai, kura, pārstāvot Latviju Eiropas Parlamentā, praksē pilda Krievijas Federācijas ietekmes aģenta funkcijas. (Ne velti Krievijas opozīcijas kustība “Brīvās Krievijas forums” viņu iekļāvusi “Putina sarakstā” , kur apkopotas personas, kas līdzatbildīgas par varas uzurpācijas sistēmas radīšanu un funkcionēšanu, kā arī pilsonisko brīvību apspiešanu Krievijā.)
Nule Pilsonības likumā pieņemti grozījumi, kas kara atbalstītājiem ļaus atņemt Latvijas pilsonību, taču šī norma būs attiecināma tikai uz dubultpilsoņiem, piemēram, sankcionēto Krievijas oligarhu Pjotru Avenu, kas Latviju izvēlējies par vienu no savām rezidēšanas vietām ārpus Krievijas un savulaik pat taisījies par Latvijas premjeru. Viņam piešķirto Latvijas pilsonību var atņemt. Bet Ždanokai nevar, jo tā viņai vienīgā. Turklāt jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu īpatnība, ka deputātiem nemaz nav obligāti jābūt pārstāvēto valstu pilsoņiem. Tas nozīmē, ka vienīgais ceļš Tatjanas Ždanokas aizvākšanai no politiskās skatuves un vispār jebkādas skatuves ir krimināltiesiskas metodes, pierādot viņas sadarbību ar Kremli un Latvijas Republikai naidīgo rīcību. Soli pa solim.
