Skolotāji nav vienīgie, kuri gatavojas streikam. Nepanākot atbalstu savām prasībām, kuras mediķi izvirzīja jau vasarā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau šodien lemj par streiku septembra beigās.
Veselības ministrija nākamgad plāno mediķu atalgojumu palielināt par trīs līdz deviņiem procentiem, tomēr to izšķirs sarunas par nākamā gada budžetu. Šāds algas palielinājums, īpaši zemāk atalgotajiem mediķiem, neapmierina ne mediķus, ne arodbiedrību. Kā argumentu, kāpēc nevajadzētu streikot, bet priecāties, veselības ministrs Daniels Pavļuts min pēdējos gados būtiski palielinātās mediķu algas un to, ka tāds algu kāpums nav bijis nevienā citā nozarē, kuru finansē valsts budžets. Tajā pašā laikā daļai medicīnā strādājošo alga uz papīra ir vien ap 700 eiro.
Pedagogu streiks ir atcelts panākta kompromisa dēļ, taču jau vairākus mēnešus ar streiku biedē arī mediķu arodbiedrība. Vai tās prasības ir pamatotas?
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris “Neatkarīgajai” norāda, ka valdība jau pirms četriem pieciem gadiem apstiprināja konceptuālu ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu. Atbilstoši šim ziņojumam sagatavotajā rīkojumā tika noteikts, ka 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas (bruto) bija jāsasniedz 2455 eiro ārstiem, 1473 eiro māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem, 982 eiro māsu palīgiem.
“Mūs uztrauc tas, ka Veselības ministrija cenšas panākt tādu ārstniecības personu jaunā darba samaksas modeļa apstiprināšanu, kas, mūsuprāt, būtiski pasliktinātu darba samaksas nosacījumus nozarē gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā,” saka Valdis Keris. Viņš savu viedokli pamato ar citiem skaitļiem - jau no jaunākā ministrijas dokumenta. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem - 2147 eiro, māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem - 1289 eiro un māsu palīgiem - 770 eiro.
“Te jūs redzat, kas ir solīts un ko patiesībā piedāvā. Un piedāvā ārstiem par 308 eiro mazāk, māsām par 184 eiro mazāk un zemāk atalgotajiem darbiniekiem - vēl lielāku mīnusu - 212 eiro,” stāsta V. Keris. Tāpat arodbiedrība ir nepatīkami pārsteigta, ka jaunais mediķu darba algas modelis nemaz neparedz nopietnu atalgojuma pieaugumu ilgtermiņā, tāpēc to sauc par fikciju.
Ziņojumā par mediķu algu reformu ir divas būtiskas lietas - vēlamais mērķa atalgojums katrai mediķu grupai, tam nepieciešamais finansējums, kā arī reforma, kas paredz sakārtot atalgojuma sistēmu mediķiem, stāsta veselības ministrs D. Pavļuts (“Attīstībai/Par”). “Nevienam nevajadzētu būt jautājumam un bažām, ka mediķu algas nekāps, drīzāk otrādi - ziņojumā ir noteikta algu kāpuma paredzamība. Viens no reformas punktiem savukārt ir caurskatāmība. Mums jāpanāk situācija, lai dažādās ārstniecības iestādēs būtu salīdzināmas algas, to aprēķinā tiktu ņemti vērā slimnīcu līmeņi, jo nevar būt tā, ka zemāka līmeņa slimnīcās ir augstākas algas.”
Pagaidām šis ziņojums vēl nav valdībā apspriests, jo nav saņēmis Finanšu ministrijas akceptu. Tas paredzot pārāk dāsnus solījumus un pārāk lielu papildus nepieciešamo budžeta finansējumu. Tādus solījumus valdība nevarot uzņemties. Ja arodbiedrība saka: nav paredzēts pietiekami liels algu kāpums, bet valdībai tas šķiet neizpildāms, neapsolāms, cik tad naudas ir vajadzīgs? No Veselības ministrijas datiem izriet, ka 2023. gadā papildus vajadzīgi 56 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējos gados mediķu algām piešķirto finansējumu ir trīs reizes mazāk. Veselības ministrijā apstiprināja, ka tieši šādu summu tā ir norādījusi savās budžeta prioritātēs. Atalgojuma kāpums nākamgad ir paredzēts neliels - ārstiem un māsām ap desmit procentiem, savukārt pārējiem medicīnā nodarbinātajiem - vien trīs procenti.
Iespējams, lai nomierinātu mediķus, veselības ministrs sacīja, ka “medmāsa saņem vairāk nekā skolotājs par valsts finansētu likmi”, tā vēlreiz uzsverot būtisko algas pielikumu mediķiem pēdējos gados.
Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) atgādināja, ka jau 2018. gadā Saeima vienojās, ka mediķu atalgojumam būtu jākāpj par 20 procentiem katru gadu, un tas, kas pašlaik notiek, parāda Veselības ministrijas mazspēju un neizdarību. “Tas, ko veselības ministrs saka, ka mediķi strādā vairākos darbos, jūs domājat, ka tas ir lielās cilvēku mīlestības dēļ? Tas ir tāpēc, ka, strādājot vienā darbavietā, mediķis nevar savilkt galus kopā,” sacīja deputāts.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzskata, ka jaunajam mediķu algu modelim ir virkne trūkumu. Pirmkārt, nepamatoti ir paredzēts pasliktināt darba samaksas noteikumus viszemāk atalgotajiem nozares darbiniekiem, piemēram, sanitāru palīgiem, “ātrās palīdzības” autovadītājiem. Ja līdz šim viņu darba samaksa bija plānota no 40% no darba samaksas ārstam, tagad tas ir plānots - 29% no ārsta darba algas.
“Sanitāra palīgs nav cilvēks ar spaini un lupatu, šiem cilvēkiem ir nepieciešama medicīniska izglītība,” uzsver Valdis Keris. Darba samaksas pieaugums, kas plānots līdz 2027. gadam, ir vērsts uz mērķa algas sasniegšanu 2027. gadā. Šai mērķa algai būtu jāsasniedz 2,7 reizes lielāks apmērs nekā vidēji tautsaimniecībā, un konkrētos skaitļos tā ir minēta - 3086 eiro. “Taču šāda alga, ņemot pašreizējos rādītājus, ir jau pašlaik,” sašutis ir arodbiedrības vadītājs. 2020. gadā mēneša vidējā darba samaksa (bruto) Latvijā bija 1143 eiro, liecina statistikas dati. Ja atalgojums netiek palielināts, pasliktināsies veselības pakalpojumu kvalitāte, V. Keris citēja veselības nozares pamatdokumentus, kurus sakās ievērojam Veselības ministrija.
Veselības ministrs D. Pavļuts gan uzsvēra, ka jaunais modelis, kas izstrādāts, esot tapis pašas nozares rokām un tikai mediķu arodbiedrība to neatbalsta. “Es neesmu tas, kas šo jautājumu var izlemt, jo neesmu nozares speciālists, taču man nav pamata apšaubīt speciālistu viedokli, kas izstrādāja šo reformas modeli,” taisnojās D. Pavļuts. Viņš arī sacīja, ka pēdējos gados atalgojums esot palielināts visām mediķu grupām un turklāt tieši mediķi ir visdāsnāk saņēmuši algas pielikumus salīdzinājumā ar visām citām nodarbināto grupām.
