Valdībai priekšvēlēšanu "dāsnums": piemetīs pārdesmit eiro pensionāriem un invalīdiem

PABALSTU piešķirs tādā gadījumā, ja pensija nepārsniedz 600 eiro, turklāt lielāku pabalstu saņems cilvēki, kuru pensija ir līdz 300 eiro © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Valdība no valsts budžeta programmas, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi finansējumu – vairāk nekā 23 miljonus eiro, lai līdz gada beigām izmaksātu pabalstus pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Vai šādai valdības rīcībai ir objektīvi iemesli, vai valdības dāsnumu ietekmē drīzās Saeimas vēlēšanas? Uz šo jautājumu vienas pareizās atbildes nav. Skaidrs, ka dzīves dārdzība būtiski augusi, nupat indeksētās pensijas tikai daļēji spēj nosegt inflācijas radīto pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugumu, turklāt tuvojas apkures sezona. No otras puses, ticami, ja nebūtu vēlēšanu, lēmumi par neparedzētiem gadījumiem atlikto naudu nenāktu tik ātri un saskaņoti.

Varbūt nevis jāpiemaksā, bet jāceļ pabalsta apmērs?

Labklājības ministrija lēmuma pieņemšanas paskaidrojumā norāda, ka Latvijā ir zemi vidējie pensiju apmēri. Šā gada jūnijā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu bija 406,07 eiro, bet vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 435,20 eiro. Invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas ir vēl zemāks - 236,33 eiro, bet apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs - 246,96 eiro. Jāpiebilst, ka pēc indeksācijas vidējie pensiju apmēri noteikti ir auguši, taču pagaidām vēl nav pieejami statistikas dati par visām septembrī izmaksātajām pensijām.

Indeksācijas uzdevums ir nodrošināt pensijas pirktspēju, taču ir skaidrs, ka, palielinot pensijas vienu reizi gadā, turklāt izmantojot rādītājus par aizgājušu periodu, pensijas pirktspēja turpinās samazināties, lai arī ir palielināta. Acīmredzot to saprot arī Labklājības ministrija, jo uzsver, ka, ņemot vērā straujo inflāciju, energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenu kāpumu, pie esošajiem pensiju apmēriem ir svarīgi sniegt papildu atbalstu. Valdības sēdē ministrija norādīja arī uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un šī pabalsta apmēru. Tas ir zīmīgi, taču liekulīgi, jo tiesībsargs jau valdībai aizrādījis, ka tā nepilda Satversmes tiesas spriedumu, pieturoties arvien pie superminimāliem pabalstu apmēriem. Un tagad valdības dokumentā mēs lasām, ka šo pabalstu saņēmējiem jāpiešķir papildu atbalsts, jo pabalsts ir mazs… Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vecuma gadījumā ir 109 eiro, cilvēkam ar 3. grupas invaliditāti arī 109 eiro, personām ar invaliditāti no bērnības - 136 eiro, ar 2. grupas invaliditāti - 156,96 eiro un citi. Vislielākais pabalsts ir cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti - 198,38 eiro (strādājošiem - 152,60 eiro), personām ar invaliditāti no bērnības - 247,52 eiro (strādājošiem - 190,40 eiro).

Pabalsts desmit līdz 30 eiro

Valdība šonedēļ nolēma no šā gada novembra līdz decembrim, tātad divus mēnešus, pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām izmaksāt valsts pabalstu. Tā apmērs būs atkarīgs no cilvēka pensijas. Ja pensija, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vai to kopsumma nepārsniedz 300 eiro mēnesī, cilvēkam tiks izmaksāti 30 eiro mēnesī. Ja pensija ir robežās no 301 līdz 509 eiro, pabalsts būs 20 eiro mēnesī, savukārt desmit eiro mēnesī saņems pensionārs, kura pensija ir robežās no 510 līdz 603 eiro.

Labklājības ministrijas speciālisti paskaidro: ja cilvēks saņem nedaudz vairāk, nekā ir noteiktas robežas, cipari aiz komata tiek atmesti. Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Pašlaik valdība pieņēmusi lēmumu par finansējumu diviem atlikušajiem šā gada mēnešiem, bet, kā “Neatkarīgajai” norādīja Labklājības ministrijā, pabalsts tikšot maksāts līdz 2023. gada 31. maijam. Taču nepieciešamais finansējums valsts pabalsta izmaksai 2023. gadam tiks paredzēts likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” sagatavošanas procesā.

Šo pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, kuriem ir valsts piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tajā skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas. Arī tiem, kas ir speciālās valsts pensijas saņēmēji, izdienas pensijas saņēmēji, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalstu saņems arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēji un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. Valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošai personai, kura ir Latvijā piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja. Valsts pabalsta izmaksa tiks uzsākta šā gada novembrī. Šī pabalsta izmaksai šogad nepieciešams 23 086 981 eiro.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais