Ja Saeima līdz gada beigām nepaspēj pieņemt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad pirmajā janvārī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri maksā veselības nodokli. Pašlaik Latvijā ir 858 tūkstoši nodarbināto, kuri ir sociāli apdrošināti veselībai.
Saeima, visticamāk, steidzamības kārtā grozīs likumu un tā sauktā divu grozu sistēma Latvijai nedraud, tomēr Veselības ministrija uzstājīgi virza ideju par valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu pēc deklarētās dzīvesvietas principa. Tiesībsargs Juris Jansons “Neatkarīgajai” jau kritizēja šo pieeju, norādot, ka veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīvesvietas deklarācijas.
Pašlaik Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikts, ka no 2023. gada ir spēkā veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu princips, apstiprināja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins. Šis princips nozīmē to, ka ir pilnais veselības aprūpes grozs, un tā ietvaros visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumu veidi ir pieejami viena procenta veselības nodokļa maksātājiem un sociāli aizsargātām personām (pensionāriem, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un citiem). Savukārt minimālais grozs, kas ir medicīniskās palīdzības minimums, būs pieejams pārējiem iedzīvotājiem, proti, tiem, kuri nemaksā veselības nodokli. Minimālais grozs būtu arī tiem iedzīvotajiem, kuri neveic sociālās iemaksas, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, Latvijā pašlaik ir 457 725 šādi cilvēki.
Saeima jau vairākkārt šo likumu grozījusi, lai attālinātu divu grozu sistēmas stāšanos spēkā, jo politiķiem vairs nebija pārliecības, ka veselības aprūpes pakalpojumus var piešķirt pēc nodokļu nomaksas statusa. Latvijā gandrīz viens miljons iedzīvotāju jau pašlaik maksā šo veselības iemaksu, kas ir viens procents no darba algas, tajā pašā laikā saņemot tieši tādus pašus veselības pakalpojumus kā jebkurš cits cilvēks, arī nodokļa nemaksātājs.
Iepriekšējā sasaukuma Saeima paspēja pirmajā lasījumā apstiprināt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz atteikties no dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijā dzīvojošajiem, papildus balstoties uz deklarētās dzīvesvietas principa. Tagad jaunās Saeimas uzdevums ir vienoties, kādus likuma grozījumus politiķi virzīs vai nevirzīs.
Veselības ministrijas speciālists Boriss Kņigins norādīja, ka gadījumā, ja Saeima likuma grozījumus nepieņems līdz 2022. gada beigām, tad faktiski stāsies spēkā divu grozu sistēma. Taču, kritiski vērtējot Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus, kas jau arī pirmajā lasījumā Saeimā iepriekš guva atsaucību, jāsecina, ka tie būtībā saglabā divu grozu principu jeb ideju. Proti, iedzīvotāji atkal tiek sadalīti divas daļās - tie, kuri varēs saņemt valsts finansētus veselības pakalpojumus, un tie, kuri tos nevarēs saņemt vai arī to varēs darīt, ja nopirks vai samaksās valstij kādu nodevu.
“Kādi vispār ir varianti? Konceptuāli var izšķirties par diviem groziem, var nodrošināt tādu kārtību, kāda tā ir pašlaik - tiek nodrošināts pakalpojums visiem Latvijai piederīgiem,” stāsta B. Kņigins. “Var uzlikt papildu nodokļus, tas ir, uzlikt par pienākumu veikt sociālās iemaksas vai veselības nodokli tiem, kuri to pašlaik nedara, bet tas neiet kopā ar valdības uzstādījumu necelt nodokļus un pēc būtības neatšķiras no divu grozu principa.” Un tad kā vēl viens risinājums ir izslēgt no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma - pēc dzīvesvietas deklarācijas, kas esot viegli administrējams, vai pēc nodokļu nomaksas.
Veselības ministrija kā galveno virza, kā pati uzsver, atteikšanos no visiem groziem, turpmāk nosakot tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros personām, kuras ir sociāli apdrošinātas, personām, kuras valsts ir apdrošinājusi veselībai, un personām, kuras kā savu dzīvesvietu ir deklarējuši Latviju. Pēc Veselības ministrijas datiem, šā gada sešos mēnešos valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā saņēmušas 8692 ārvalstīs deklarētas personas.
Tā kā jaunizveidotā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl nebija gatava simtprocentīgi sniegt atbalstu Veselības ministrijas priekšlikumam un uzreiz virzīt jau Saeimas iepriekš pieņemtos grozījumus tālāk, deputāti pieņēma un nobalsoja par Veselības ministrijas alternatīvo ierosinājumu - steidzami virzīt jaunus grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz atlikt uz diviem gadiem likumā noteikto divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu spēkā stāšanos, lai visas iesaistītās ministrijas spētu vienoties par esošā piedāvātā deklarētās dzīvesvietas principa atbalstīšanu vai arī izstrādāt citu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Tajā pašā laikā komisija arī neatteicās pilnībā no idejas par deklarācijas principu un to turpinās izskatīt nākamajā gadā. Jāņem vērā, ka ir virkne diskutablu punktu saistībā ar šo ideju - jau minētie tiesībsarga iebildumi, administrēšanas un kontroles jautājumi (kura iestāde uzraudzīs, vai cilvēks var saņemt pakalpojumus), bezpajumtniecība un citi cilvēki bez deklarētas dzīvesvietas (apmēram 140 000 Latvijas iedzīvotāju), kā arī jautājums par attieksmi pret ārzemēs strādājošiem tautiešiem.
