Pensiju indeksāciju apdraud tehniskais budžets

© Depositphotos.com

Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecina, ka papildu nepieciešamais finansējums pensiju indeksācijai, neraugoties ne uz ko, esot ieplānots. Tomēr jāatceras: pastāv riski valdības solījumu īstenošanai - šo gadu valdība uzsākusi ar tā saukto tehnisko budžetu un tas neparedz papildu naudu būtiskiem pabalstu vai pensiju palielinājumiem.

Tiesa, uz jautājumu, kāda ir nepieciešamā summa šā gada indeksācijai, Labklājības ministrija neatbild. Daļēji to var pamatot ar to, ka izdevumi vēl tiek prognozēti, jo pensiju palielināšanā izmantojamie indeksi būs zināmi vien vasaras beigās. Pašlaik likumā noteikts, ka pensiju indeksācija šogad notiek oktobrī, un, ja vien politiķi neuzskatīs par vajadzīgu mainīt pensiju likumu, kā tas notika pagājušajā gadā, tad indeksācija notiks vien gada otrajā pusē.

Pagaidu budžets arī sociālajā jomā

Protams, tehniskais budžets nenozīmē, ka varētu neizmaksāt pensijas vai pabalstus. To “Neatkarīgajai” apliecina arī Labklājības ministrijā. “Pagaidu budžets pensiju un pabalstu izmaksu neietekmē, un visi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktie pakalpojumi tiks izmaksāti piešķirtajā apmērā un noteiktajā termiņā,” norāda Labklājības ministrijas speciāliste Aiga Ozoliņa. Tomēr “Neatkarīgā” centās noskaidrot, kas notiek ar tādiem finanšu ietilpīgiem pasākumiem kā pensiju indeksācija - kad un kāda, solītā bāzes pensijas ieviešana, pensiju piemaksu atjaunošana daļai senioru, kuri tās nesaņem?

Pensiju indeksācijai nauda esot ieplānota

Labklājības ministrijā paskaidroja, ka valsts budžeta līdzekļi pensiju indeksācijai atbilstoši vispārējiem budžeta sagatavošanas principiem ik gadu tiek ieplānoti ikgadējā valsts budžeta likumā. “Arī 2023. gadā, lai arī gads ir sācies ar pagaidu budžetu, izdevumi pensiju indeksācijai budžetā ir ieplānoti,” sacīja Aiga Ozoliņa.

Plānojot budžetu, izdevumi pensiju indeksācijai tiek prognozēti atbilstoši makroekonomisko rādītāju un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu prognozēm. Tomēr Labklājības ministrijā neatbildēja uz jautājumu - ja valsts budžeta līdzekļi ir ieplānoti pensiju indeksācijai, pat ja tikai kā prognozes - cik liels ir šis ieplānotais vai nepieciešamais finansējums?

Pagaidām pensijas plāno indeksēt oktobrī

Pensiju likums nosaka: valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Atšķirīga bija pagājušā gada indeksācija, kad saskaņā ar grozījumiem, kurus veica Saeima, pensiju indeksācija notika 1. augustā. Taču šāda norma tika pieņemta un izpildīta tikai kā vienreizējs pasākums, lai pensionāriem divus mēnešus agrāk kompensētu augošo dzīves dārdzību.

“Par pensiju indeksāciju šāgada oktobrī varēs sniegt konkrētāku informāciju, kad būs zināmi indeksācijā piemērojamie indeksi, tas ir, šā gada augustā,” par šā gada plānoto pensiju indeksāciju saka Labklājības ministrijas pārstāve.

Vai pietiks naudas prioritātēm?

Kādas ir Labklājības ministrijas prioritātes, kurām ir nepieciešams papildu finansējums? Daļa no tām jau tika noformulēta vēl iepriekšējā labklājības ministra Gata Eglīša laikā. Labklājības ministrijā norāda, ka būtiskākie pasākumi ir minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošana un bāzes pensijas ieviešana, plānojot tiem attiecīgi 22,9 miljonus eiro un 52,5 miljonus eiro 2023. gadā. Labklājības ministrijas iesniegtie priekšlikumi paredz valsts budžeta līdzfinansējumu 50 procentu apmērā pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai, minimālo ienākumu sliekšņus noteikt, balstoties uz relatīvo metodi, nodrošinot ikgadēju šo sliekšņu pārskatīšanu.

Bāzes pensijas ieviešana paredz regulāru ikmēneša maksājumu, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildus no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai, izmaksājot to visiem vecuma pensijas saņēmējiem vienādu vai piemērojot noteiktus kritērijus, piemēram, novērtējot katra individuālo iesaisti valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais