Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošai seniorei Latvija atteikusi piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz uzkrāto darba stāžu un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Šī lieta pēc izskatīšanas Augstākajā tiesā tagad nonāks Satversmes tiesā, jo Augstākās tiesas Senāts uzskata, ka tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru cilvēkam piešķir vai nepiešķir pensiju šādās situācijās, atbilst Satversmei.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību personas strīdā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju. Senāts konstatēja, ka pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs, ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju tikai tādēļ, ka viņas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija.
Šajā lietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra personai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs, bet kura dzīvo ASV, atteica piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā.
No tiesas lēmuma par lietas apturēšanu izriet, ka Senāts pēc noteiktiem kritērijiem salīdzinājis personas, kuras vispārīgi kvalificējas vecuma pensijai, bet kuru pastāvīgā dzīvesvieta pensijas
pieprasīšanas brīdī ir ārvalstīs, un personas, kuras vispārīgi kvalificējas vecuma pensijai, bet kuras pēc pensijas pieprasīšanas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Senāts norāda, ka personām, kuras pensiju pieprasa, pastāvīgi dzīvojot ārvalstī, uz kuru neattiecas ne Eiropas Savienības tiesību normas, ne Latvijas noslēgtie starptautiskie līgumi sociālās drošības jomā, ar apstrīdēto normu radītais tiesību ierobežojums ir būtisks - tām pilnībā liegtas tiesības uz Latvijas vecuma pensiju tikai tādēļ, ka tās pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvo Latvijā.
“Turklāt jāņem arī vērā, ka, liedzot šādām personām tiesības uz valsts vecuma pensiju, tiek ierobežotas to tiesības saņemt sociālo nodrošinājumu, kas saistīts ar personu veiktajām sociālajām iemaksām,” teikts tiesas lēmumā par lietas apturēšanu. Pieteicēja izskatāmajā lietā ir ilgstoši piedalījusies sociālās apdrošināšanas sistēmā - saskaņā ar lietā esošo informāciju, pieteicējas apdrošināšanas stāžs ir 33 gadus ilgs, uzkrāts laikā no 1967. līdz 2007. gadam, veicot arī iemaksas pensiju apdrošināšanai. Taču tikai tāpēc, ka viņa ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pirms likumā noteikto kritēriju pensijas pieprasīšanai iestāšanās, sieviete nevar saņemt izmaksu no sociālā budžeta. Tajā pašā laikā personas, kuras, piemēram, pieprasa pensiju un tad izbrauc no Latvijas, un faktiski ir tieši tādā pašā situācijā, var saņemt izmaksas.
Senāts uzskata, ka lietā piemērojamais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas dzīvesvietas pensijas pieprasīšanas brīdī, neatbilst Satversmei, “Neatkarīgajai” pastāstīja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja.
Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo ir bez objektīva un saprātīga pamata pieņēmis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, uzskata Senāts. Proti, tiesiskās vienlīdzības principam neatbilst situācija, kurā personai, kura citādi kvalificējas valsts vecuma pensijas saņemšanai, uz to tiek liegtas tiesības tikai tāpēc, ka persona pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvo Latvijas teritorijā. Savukārt attiecībā uz personām, kuras pensiju pieprasa, atrodoties Latvijā, bet pēc tam izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, nekādi ierobežojumi pensijas saņemšanai nav paredzēti.
Tiesnešu ieskatā apstrīdētā norma rada atšķirīgu attieksmi pret noteiktu personu grupu atkarībā no tā, kurā valstī pensijas pieprasīšanas brīdī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta. Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, un tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums.
Jāatgādina, ka pensiju piešķiršanu un izmaksu saistībā ar Latviju un ASV regulē arī divpusējais līgums starp abām valstīm, kas noslēgts jau 1992. gadā un kas bija viens no pirmajiem šādiem līgumiem sociālās drošības jomā. Ar valstīm, kuras ir Eiropas Savienībā, Latvijas pensionāru situāciju regulē Eiropas likumi.
UZZIŅA
Divpusējais līgums starp ASV un Latviju par savstarpēju pensiju izmaksu noslēgts diplomātisko notu apmaiņas ceļā 1992. gadā
“Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība apliecina savu cieņu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un tai ir tas gods ierosināt jautājumu par savstarpēju pensiju izmaksu, ko veic Amerikas Savienoto Valstu Veselības un sociālās drošības ministrija un Latvijas Republikas Labklājības ministrija. Šī diplomātisko notu apmaiņa tiek piedāvāta, lai garantētu to, ka attiecīgās Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas paredz pensiju izmaksu citas valsts pilsoņiem, kas ir tiesīgi tās saņemt, taču neatrodas maksājošās valsts teritorijā. Ar šo tiek apliecināts, ka pensiju pieprasījumus var iesniegt no citas valsts, kas nav maksātāja valsts, un ka tiks veikta vecuma pensiju, kā arī apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksa, un ka pensijas tiks aprēķinātas pēc tās pašas formulas, kas tiek izmantota, aprēķinot maksājošās valsts pilsoņu pensijas. Tiek apliecināts arī tas, ka personas, kas ir tiesīgas saņemt pensiju pēc kādas no divu valstu sistēmām, saņems tādu pašu pensiju, kādu tās saņemtu, atrodoties savas valsts teritorijā. [..]”
Avots: Līguma teksta neoficiāls tulkojums tīmekļa vietnē “likumi.lv”, publicēts lietas materiālos
