Advokatūra rosina lemt par Stukāna atstādināšanu

© F64

Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosūtījusi Tieslietu padomei ierosinājumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokātei. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sarunā ar "Neatkarīgo" atzīst, ka no advokatūras puses tik ass paziņojums par ģenerālprokuroru izteikts pirmoreiz.

Apkaunojoša rīcība, kas nav savienojama ar amatu

"J. Stukāna interviju žurnālā "Ieva" es nebūtu pamanījis, bet daudzi mediji un portāli to pārtvēra un pārpublicēja," saka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka līdz ar to pēc intervijas publicēšanas "man un citiem kolēģiem bija diezgan karsts telefons no kolēģu zvaniem, un rezultātā vakarpusē mēs sarīkojām neklātienes padomes sēdi un rezultātā vienojāmies, ka to atstāt bez ievērības nebūtu pareizi". Rezultātā tapis Tieslietu padomei nosūtītais dokuments.

Kā iemeslu lēmumam rosināt Tieslietu padomei izvērtēt J. Stukāna pausto J. Rozenbergs min Prokuratūras likumā ierakstīto normu, kurā viens no pamatojumiem, kā atlaist ģenerālprokuroru, ir ģenerālprokurora apkaunojoša rīcība, kas nav savienojama ar amatu. "Mums šķita, ka šis ir tas notikums, kas būtu vērtējams šādā gaismā,'' skaidro J. Rozenbergs.

Prokuratūras likumā rakstīts, ka pārbaudi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Tieslietu padomes ierosinājuma, un attiecīgi Zvērinātu advokātu padome ir aizsūtījusi Tieslietu padomei ierosinājumu izvērtēt, vai ir pamats pieņemt lēmumu uzdot Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam veikt pārbaudi par šiem izteikumiem un to atbilstību vai neatbilstību Prokuratūras likumam. Ja Tieslietu padome izlems, ka šis jautājums ir virzāms tālāk, tad tiks dots attiecīgs uzdevums Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kurš savukārt uzdos kādam senatoram izpētīt šo jautājumu un sastādīt ziņojumu. Tālāk šo ziņojumu apspriedīs Augstākās tiesas plēnums (pilnsapulce), un, ja galīgais lēmums ir, ka šī rīcība ir tāda, kas paģēr ģenerālprokurora atbrīvošanu no amata, tālāk notiek vēršanās Saeimā, kura tad ar savu gala balsojumu pasaka galavārdu, ģenerālprokurora atlaišanas procedūru skaidroja J. Rozenbergs.

"Tālākā procedūra ir saistīta ar dažādiem cilvēkiem un dažādām institūcijām, tā nebūs ļoti ātra. Mēs no savas puses uzmanību uz notikušo Tieslietu padomei esam vērsuši. Kas būs tālāk, tad jau redzēs," piebilda J. Rozenbergs.

Pieteikties uz kafiju pie ģenerālprokurora nav vispārpieņemta prakse

Uz jautājumu, vai nebija tā, ka šī situācija ar neapmierinātību par ģenerālprokurora rīcību brieda ilgāku laiku un tikai tagad vadzis lūza, jo pirms pāris mēnešiem J. Stukāns Zvērinātu advokātu padomes pilnsapulcē veltīja dīvainus izteikumus aizstāvības institūcijai, J. Rozenbergs atbildēja: "Tā bija. Daļa kolēģu bija samulsuši par J. Stukāna viedokli. Bet mēs tomēr mēģinām nošķirt, vai kāda amatpersona vienkārši saka to, kas mums nepatīk, vai to, kā nav. Ne vienmēr nepieciešams asi reaģēt, jo viedokļu atšķirības demokrātiskā valstī ir apsveicamas. Bet šajā situācijā, kad valsts institūcijas neko nav darījušas un nav viena otru pieskatījušas ilgākā laika periodā, kas novedis pie slepkavības, tagad paziņot, ka vainojama varētu būt advokāte, kura nepietiekami rūpīgi pārstāvējusi klienti vai nav piezvanījusi J. Stukānam, lai pieteiktos uz kafiju, satiktos un uz vietas kaut ko atrisinātu... J. Stukāna kungam ir lieliski zināms, kāda ir likumā paredzētā kārtība, kā kriminālprocesos iesniedz pieteikumus un lūgumus, kā pārsūdz. Tāpat man un kolēģiem ir zināms, ka visbiežāk šādas tikšanās nenotiek, pat ja kāds lūdz. Visdrīzāk kolēģi tiek novirzīti pie zemāka līmeņa prokuroriem. Tā nav vispārpieņemta prakse: ja tev ir kāda problēma kriminālprocesā, ej tikai pie ģenerālprokurora, un viss atrisināsies. Zinot to, apzināti sameloties publiskos izteikumos, ka advokāte to nav izdarījusi, un no otras puses - mēģināt šādā neveiklā veidā novelt atbildības fokusu no valsts institūcijām uz advokāti, tas šķiet ģenerālprokurora amata necienīgi. Mēs Tieslietu padomei neko par citām sarunām vai izteikumiem rakstījuši neesam, tikai par šo."

Savukārt jautāts, vai būtu pieņemami, ja ģenerālprokurors tiktu atstādināts no amata, bet atgrieztos pie tiesu varas, J. Rozenbergs norāda: "To lai tālāk vērtē tiesnešu Ētikas komisija. Tiesnešu vērtēšanai un atlaišanai ir cita procedūra."

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais