Bērnu ratiņi nopirkti, gultiņa saklāta, jaunie vecāki dodas uz izšķirošo notikumu – dzemdībām slimnīcas dzemdību nodaļā, kam būtu jābūt kā svētkiem ar nomierinošu situāciju un labvēlīgu auru. Diemžēl šis nebūs stāsts ar laimīgām beigām, bet par jaundzimušā nāvi, kuras, iespējams, varēja nebūt...
"Es gribu dzīvē paveikt kaut ko lielu. Varbūt tagad caur meitiņas upuri varu ko darīt, lai turpmāk no līdzīgām situācijām nebūtu jācieš citām sievietēm," sacīja bojāgājušā bērna māte. Viņa joprojām atrodas šoka stāvoklī. Radinieki ir norūpējušies par sievietes veselību, tāpēc situāciju, vēršoties "Neatkarīgās" redakcijā, izklāstīja mirušā bērniņa vectēvs.
"Mana meita Madlēna (vārds mainīts) gaidīja savu pirmo bērniņu. Viņa bija priecīga un laimīga, labi jutās, burtiski lidoja un pedantiski ievēroja visus norādījumus, ko viņai sniedza zinoša ārste Rīgā, mūsu ģimenes ginekoloģe. Tā bija meitas pirmā grūtniecība, viņa vēl daudz ko nezināja un ļoti uzticējās ārstiem.
Ārste meitai pateica, ka viņai 9. jūnijā jādodas uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļu, lai ierosinātu (stimulētu) dzemdības. Bija pieteiktas ģimenes dzemdības, un ar manu meitu kopā bija viņas vīrs.
Kad meita noteiktajā dienā, kas bija piektdiena, ieradās slimnīcas Dzemdību nodaļā, tur viņai pateica - kāpēc atnākusi, jo priekšā taču brīvdienas - sestdiena un svētdiena, kad lielākā daļa ārstu nestrādājot un dzemdības nepieņemot. Lai nākot pirmdien.
Bet, manuprāt, šādi neuzņemot slimnīcā grūtnieci, Dzemdību nodaļas vadītāja Sandra Vītiņa ir pārkāpusi Pacientu tiesību likumu un Ārstniecības likumu. Uzskatu, ka ir noticis noziegums, nodaļas vadītājai atsakoties pieņemt grūtnieci un aizsūtot viņu mājās, tāpēc esmu vērsies ar iesniegumu policijā, bet policija pagaidām klusē.
Man aizdomīga arī šķita komunikācija ar nodaļas vadītāju, kad vēlāk mēģināju viņu sazvanīt pa dažādiem tālruņa numuriem, bet darbinieki izvairījās viņu aicināt pie tālruņa," "Neatkarīgajai" stāstīja mirušā bērniņa vectēvs.
Pirmdien Madlēna atkal devās uz slimnīcu. Šoreiz grūtniece tika uzņemta, taču rīta pusē nekas nav ticis darīts, nekādas medicīniskas manipulācijas netika veiktas.
"Pa nakti meitu sāka spīdzināt un mocīt - iespējams, tika izmantotas pat dzemdību stangas. Dzemdībās neizvairījās no papildu stresa radīšanas dzemdētājai, bet izteica piezīmes, ka dzims liels bērns. Visbeidzot tika pieņemts lēmums veikt ķeizargriezienu. Operācijā klāt bija arī meitas vīrs - bērniņa tēvs, kurš uzņēma īsu video, kurā redzams, ka bērniņš piedzima dzīvs un elpoja.
Tūlīt pēc dzemdībām jaundzimušajai sāktas meklēt dažādas patoloģijas, bet nakts melnumā, bez mātes un tēva ziņas, bērniņš ļoti grūtā stāvoklī ticis pārvests uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), kur nomiris. Meita par to no rīta informēta palātā. Šokēta par traģisko vēsti, viņa paģībusi un nokritusi.
BKUS patologanatoms savā slēdzienā norādījis uz plaušu patoloģiju jaundzimušajai meitenītei - esot mazas plaušas, lai gan pirms tam grūtnieci uzraugošās ginekoloģes veiktajās ultrasonogrāfijās bērnam nekādas patoloģijas netika konstatētas.
Patologanatoms tika pieķerts viltojam dokumentus, kuros norādīti citi bērniņa piedzimšanas un miršanas laiki, kas vēlāk izlaboti. Es neticu, ka tā bija kļūda. Noziedznieki paši sev taisa slēdzienus. Arī par to paziņoju policijai," savu stāstu turpināja mirušā zīdainīša vectēvs.
"Es uzskatu, ka šeit ir noticis noziegums - dzemdības pārvērstas par kriminālo abortu. Nehumāns, nepareizs un vardarbīgs process, kas beidzās ar bērna nāvi," savu viedokli pauda vectēvs, kurš neveiksmīgo dzemdību izmeklēšanā iesaistījis policiju un prokuratūru un cer, ka tiks ierosināts kriminālprocess.
Mirušā bērniņa vectēvs norādīja uz vēl kādu viņam neizprotamu faktu, Stradiņa slimnīcas personālam piesaucot Eiropas Savienības 2016. gadā izdoto 679. direktīvu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, vilcinoties izsniegt viņa meitai pacienta un slimnīcas līgumu, dzemdību vadīšanas plānu, augļa sirdstoņu pierakstus, NEAM - nepārtrauktas augļa novērošanas monitoringa datus u.c. pieprasītos dokumentus, kas joprojām nav izsniegti.
Tāpat vectēvam izdevies noskaidrot, ka dzemdību laikā tika novērota subakūta augļa hipoksija - traucēta apgāde ar skābekli, kas varēja attīstīties arī 1-2 dienas pirms dzemdībām (iespējams, tad, kad grūtnieci neuzņēma slimnīcā) vai arī varēja attīstīties dzemdību laikā, un kas, viņaprāt, bija tūlīt jārisina, izsludinot trauksmi un pieaicinot speciālistus, nevis ilgstoši jāmoka grūtniece, kas jau izskatās pēc spīdzināšanas un novilcināšanas. Vēl vectēvam zinoši ārsti skaidrojuši, ka pēkšņa hipoksija rodas arī pēc epidurālās anestēzijas ievadīšanas.
"Ārsti negrib pildīt savu darbu, kas izraisa zīdainīša nāvi. Jo es uzskatu, ka 9. jūnijā viņi atteicās veikt savu darbu," savu pārliecību pauda vectēvs, kurš ir apņēmības pilns vērsties visās iespējamās instancēs, lai noskaidrotu patiesību par bērna nāvi.
"Katrs šāds gadījums slimnīcā tiek izvērtēts no pašiem pirmajiem soļiem, jo īpaši šādās traģiskās situācijās. Šis gadījums ir ļoti traģisks ģimenei un ir satriecis slimnīcu. Tā ir liela traģēdija slimnīcai. Līdzjūtība ģimenei par notikušo. Slimnīcā tiks veikta iekšējā pārbaude, un tās rezultāti tiks komentēti pacientei. Diemžēl šādi gadījumi notiek, un nereti traģiski stāsti ir mūsu ikdiena, jo mūsu slimnīcā ir arī patoloģijas grūtniecības nodaļa. Es negribētu vispārināt, bet šie gadījumi nebeidzas simtprocentīgi pozitīvi. Rezultāti dzemdībās ir atkarīgi no izvēlētā ārstniecības plāna, pieejas, pacientes un gaidāmā bērniņa veselības stāvokļa un daudzām citām lietām. Katrā gadījumā, ja iznākums nav tāds, kādu mēs to vēlētos, slimnīcā notiek iekšējā pārbaude, un būs arī Veselības inspekcijas pārbaude," telefonsarunā ar "Neatkarīgo" atzina Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Janita Veinberga, norādot, ka oficiālu atbildi slimnīca nesniegs, jo pacientu dati tiek aizsargāti ar likumu.
Veselības inspekcijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode "Neatkarīgajai" atbild: "Varam apstiprināt, ka 20. jūnijā esam saņēmuši iesniegumu par dzemdībām un jaundzimušā nāvi."
Telefonsarunā ar "Neatkarīgo" I. Balode paskaidroja, ka tas nozīmē, ka tiks pārbaudīta medicīniskā dokumentācija, skatīts, kā noticis process, un pieņemti paskaidrojumi. "Veselības aprūpes jomā no brīža, kad sāk iesnieguma pārbaudi, var paiet viens mēnesis. Ja tiek konstatēts kaitējums, ja inspekcija saskata sakarības, kas ir medicīniskas, iesniegums tiek pārsūtīts uz Ārstniecības riska fondu, kur tā izskatīšana var aizņemt sešus mēnešus, jo situāciju vērtē ārstu - ekspertu komisija," paskaidroja I. Balode.
Vaicāta par sūdzību statistiku dzemdniecībā, Veselības inspekcijas pārstāve atbildēja, ka 2023. gada pirmā pusgada iesniegumu statistikas apkopojums būs zināms augustā.
2022.g. un 2021. g. iesniegumu statistika Ārstniecības riska fondā par ginekoloģiju un grūtniecību redzama zemāk esošajā tabulā.
Kad "Neatkarīgā" vērsās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai noskaidrotu jaundzimušās meitenītes nāves apstākļus, atbildi sagatavoja Bērnu slimnīcas komunikācijas speciāliste Ilze Olšteina. Atbilde ir šāda:
"Atbild Signe Koritko, Bērnu slimnīcas Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāja:
“VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" tiek rūpīgi izvērtēti un izmeklēti visi Bērnu slimnīcā mirušo pacientu gadījumi, bet saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pārstāvjiem nav tiesību izpaust pacienta medicīnisko informāciju trešajām personām.
Arī žurnālistiem atbildes par konkrētiem gadījumiem nedrīkstam sniegt, jo gadījumā iesaistītās personas var tikt identificētas.
Uz bērna likumisko pārstāvju oficiāliem pieprasījumiem, iepriekš pārliecinoties par likumiskā pārstāvja statusu, sniedzam oficiālas atbildes un sagatavojam vajadzīgo dokumentāciju."