Tautsaimniecībai nodarīti zaudējumi, radīts kaitējums valsts prestižam – atbildīgās amatpersonas valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par lēmumu pilnībā apturēt kravu tranzītu ar Baltkrieviju jāsauc pie atbildības, šādu viedokli sarunā ar “Neatkarīgo” pauda bijušais LDz valdes loceklis Aivars Strakšas.
2023. gada 23. jūnijā stājās spēkā 11. Eiropas Savienības sankciju pakete, kurā tika iekļauts arī Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs. Balstoties uz esošo sankciju interpretāciju Latvijā, kā arī uz ārējo konsultantu sagatavotu slēdzienu, LDz apturēja sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu. Tika apturēta jebkāda tālākā preču plūsma arī no un uz Centrālāzijas un Āzijas valstīm. Lietuvas, Polijas, Vācijas, Austrijas valstu dzelzceļi turpināja kravu tranzītu, šķērsojot Baltkrievijas teritoriju, tajā skaitā sadarbojoties ar Baltkrievijas dzelzceļu. Arī no Eiropas Komisijas Latvijas valdība ir saņēmusi atzinumu, ka nav šķēršļu kravu tranzītam caur Baltkrieviju. Aplami interpretētā sankciju procedūras piemērošana Latvijas valsts budžetam tiešā veidā 2023. gadā var nodarīt miljonos eiro mērāmus zaudējumus.
Ko par mani padomās
Ldz bijušais valdes loceklis A. Strakšas uzskata: notikušais skaidrojams ar to, ka Latvijā ierēdņi skatās ne tikai uz normatīvo aktu prasībām, bet arī uz to, kā tas izskatīsies no malas, ja es rīkošos tā vai citādi: “Acīmredzot LDz padome padomājusi, ka varētu izskatīties slikti, ja uzņēmums sadarbosies ar kādu citu uzņēmumu un tā vadītāju, kam piemērotas sankcijas, lai gan sankcijas nav pašam uzņēmumam, bet tikai tā vadītājam. LDz vadības lēmums ir negatīvs signāls tranzīta jomai kopumā, un tā ir ārkārtīgi plaša. Tas ir arī ļoti nopietns signāls investoriem, proti, Latvija nav tā labākā vieta, kur investēt, jo nekad nezini, ko šeit izdomās, šīs valsts un tās padotības struktūru lēmumus ir grūti prognozēt. Un tā mums ir liela problēma”.
A. Strakšas atgādināja, ka Latvijas zemā 51. vieta konkurētspējā arī ir apliecinājums tam, ka valdības kontrolē esošo struktūru rīcība nav atbilstoša starptautiskā biznesā pieņemtajām normām.
Jāatsauc Ldz padome
Vaicāts, vai, lemjot par tranzīta apturēšanu, Ldz vadība nav rīkojusies nevis kā gādīgs sava uzņēmuma saimnieks, kura uzdevums ir rūpēties par peļņas gūšanu, bet gan kā sulainīgs un starptautiskām institūcijām pārlieku iztapīgs politiķis, A. Strakšas skaidroja: “Politiku nedrīkst jaukt ar biznesu. Bizness darbojas pēc principa - atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Pēc šāda principa darbojas uzņēmumi visā pasaulē, bet mūsējie sāk kaut ko papildus domāt un filozofēt, kas būs, ja par mani kāds kaut ko sliktu padomās. Aizliegts jau tas nav, bet tā nav biznesa pieeja.”
A. Strakšas piezīmēja, ka LDz padome regulāri rīkojas kā politiķi, nevis kā uzņēmēji: “Uzņēmuma vadība strādā uz kārtējā satiksmes ministra elektorātu, nevis valsts budžetu. Turpretim vienīgais LDz uzdevums taču ir peļņas gūšana, un tas attiecas uz visiem valsts un privātajiem uzņēmumiem. Šobrīd LDz izvairās no peļņas gūšanas, un būtībā būtu jāizskata jautājums par padomes atsaukšanu, jo tā ar savu bezdarbību ir radījusi zaudējumus, izrādījusi klaju nekompetenci. Sankciju likumā viss ir pateikts, un tur fiziskās un juridiskās personas ir nodalītas.”
Skaitļi ilustrē sekas
Lai ilustrētu zaudējumus, A. Strakšas atsaucās uz skaitļiem. Pēc viņa teiktā, tautsaimniecībai viens miljons tonnu kravu 2018. gada cenās un tarifos izmaksāja 14 miljonus eiro. Vērtība šādā izteiksmē caur tranzītu ienāca Latvijā. Tika nodrošināta viena miljona tonnu kravu pārkraušana, ieskaitot stividorkompāniju pakalpojumus. Tika iegūti 14 eiro no vienas tonnas. LDz infrastruktūras uzturēšanai no tā paliktu 3-4 eiro. Pārtraucot sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu, LDz zaudē šos miljonus, un to visu tagad vajadzēs segt valsts budžetam. Tādi ir likuma nosacījumi. Tātad zaudējumi radīti ne tikai LDz, bet arī valsts budžetam. Katra tranzītā nepārvestā tonna radījusi 3-4 eiro zaudējumus, bet, ja ir 100 tūkstoši tonnu, tad tie jau ir 300-400 tūkstoši eiro.
Tiešie zaudējumi ir aprēķināmi, taču netiešie, pēc A. Strakšas teiktā, ir daudz ievērojamāki: “Ir radīti zaudējumi valsts prestižam. Ar nepamatoto lēmumu apturēt tranzītu pasaulei ir nodota kārtējā ziņa - ja jūs esat investējuši Latvijā, tad esat investējuši nepareizajā vietā, jo nekad nevar zināt, kas varai ienāks prātā. Izskatās, īstā vieta, kur investēt, ir Klaipēda, jo tur investoriem viss ir saprotams, un investori šajā gadījumā ir Šveices un Vācijas firmas. Šī valsts ir neprognozējama. Tās politika nav prognozējama, bet biznesam pieeja vienmēr ir pragmatiska, saprotama un prognozējama. Tāpēc jau Lietuvā un Igaunijā ārvalstu uzņēmumi grib investēt, bet Latvijā šobrīd nē. Mūsu politiskā elite nav uz biznesu orientēta, un tāpēc labāk turēties tālāk. Tāpēc "Ericsson" būvē rūpnīcu Igaunijā, bet tranzīta bizness raugās uz Klaipēdu. Kāpēc mūsu ostas stāv tukšas, bet visi raujas pie viņiem? Tāpēc, ka viņu politiskā elite ir orientēta uz biznesu un viņi politika arī ir pakārtota biznesam.”
Kriminālprocess un zaudējumu piedziņa?
Vaicāts, vai situācijā, kad valsts uzņēmuma vadība pieņēmusi tautsaimniecībai zaudējumus nesošu lēmumu, rīkojusies pretēji uzņēmuma statūtiem un Komerclikumam, rūpējusies par politikas veidošanu, nevis par peļņas gūšanu, bet gan atteikusies no tās, tiesībsargājošām iestādēm nebūtu jāuzsāk kriminālprocess un zaudējumi jāpiedzen no vainīgajiem, A. Strakšas atzina: “Tranzīta apturēšanas gadījumā ar Baltkrievijas dzelzceļu konstatējama klaja neprofesionalitāte. Šeit politikai nebija vietas, likums uzrakstīts saprotami. Šeit Eiropai nebija ko prasīt. Var jau būt, ka skaidrojuma prasīšana Eiropai bija saistīta ar cerību, ka Eiropas Savienība noliks pie vietas igauņus, lietuviešus un poļus, pasakot viņiem, ka tranzīts ar Baltkrieviju nav iespējams. Ir jāuzdod jautājums, vai LDz padomes locekļiem nepietrūkst kompetences uzņēmējdarbībā un uzņēmumu vadīšanā.”
