Vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa (Jaunā vienotība) sola Neatkarīgajai pirmdien pieņemt lēmumu par Rēzekni parādos novedušā mēra Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) atlaišanu. Lemjot politiķei nāksies balstīties ne tikai uz Rēzeknes domes iesniegtajiem dokumentiem, bet arī uz politisko kontekstu un iespējamiem riskiem valsts drošībai, secina Neatkarīgā iztaujājot ministri un Rēzeknes pašvaldības darba pārzinātājus.
Sarunā ar Neatkarīgo saistībā ar iespējamo lēmumu par A.Bartaševiča atstādināšanu I. Bērziņa norādīja, ka “notiek ļoti intensīvs darbs. Trešdien (11.oktobrī) Finanšu ministrijā notiks sanāksme, kurā skata Rēzeknes valstspilsētas pieteikumu par stabilizācijas plānu un pēc šīs sanāksmes būs detalizētāka informācija par tālāko rīcību. Mēs intensīvi strādājam. Padziļināti pētām dokumentus un pirmdien (16.oktobrī) varētu būt ziņa par gala lēmumu”.
Finanšu ministrija jau ir izplatījusi paziņojumu par notikušo Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēdi. Tajā izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti. Uz sēdi bija aicināti Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki. “Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā. Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023. gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro. Neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu”, teikts Finanšu ministrijas paziņojumā.
I. Bērziņa Neatkarīgajai norādīja, ka VARAM lēmums par Rēzeknes domi tiks pieņemts balstoties pašas ministrijas iegūtajiem materiāliem: “Diemžēl Valsts kontroles materiāli būs pieejami tikai gada beigās. Mēs šobrīd vērtējam no Rēzeknes pašvaldības saņemtos dokumentus”.
Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nāksies ne tikai raudzīties ciparos, secināt, kā un kādos apstākļos pieļauta parādu veidošanās, kādiem mērķiem tērēta nodokļu maksātāju nauda, bet arī to, kādas vērtības, tērējot naudu, A. Bartaševiča vadītā dome aizstāvējusi un uz kādiem sadarbības partneriem tā ir orientējusies.
Iespējams, A. Bartaševičam par labu nenāks viņa aktivitātes padomju pieminekļu aizstāvībai, sadarbība ar bijušo Pleskavas apgabala gubernatoru, tagad Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiskās partijas “Jedinaja Rossija” Ģenerālpadomes sekretāru Andreju Turčaku - dedzīgu Krievijas iebrukuma Ukrainā un okupēto teritoriju inkorporācijas Krievijas Federācijā aizstāvi. Jautājumus var raisīt arī izvēlētais A. Bartaševiča partijas nosaukums “Kopā”. Vārds “Latvija” tam piekabināts brīdī, kad partija tika oficiāli reģistrēta. Krievijā darbojas tāda paša nosaukuma kustība “Vmeste”, kuras mērķis ir neļaut zust vēsturiskajai atmiņai, proti, neļaut izplēnēt apgalvojumam par padomju armijas varoņdarbiem un tās daudzo tautu atbrīvotājas misiju Eiropā. Tāda paša nosaukuma kustību Krievijai izdevies izveidot arī Igaunijā. Igauniski tā saucas “Koos”. Igaunijas Valsts prokuratūra jau paguvusi apsūdzēt “Koos” līderi Aivo Pētersonu valsts nodevībā. Viņš februārī apmeklēja Donecku un, kā ziņo Igaunijas prokuratūra, esot “apzināti piedalījies informatīvās ietekmes pasākumos, Krievijas drošības politiku un propagandas tēzes atbalstošu naratīvu izplatīšanā”.
Sarunā ar “Neatkarīgo” A. Bartaševičs apliecināja gatavību cīnīties par savu taisnību tiesā, ja VARAM pieņems viņam negatīvu lēmumu: “Kad Sprindžuka (iepriekšējais VARAM ministrs Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”)) kungs uzsāka šo atstādināšanas procesu, viņam nebija nekāda pamata šāda lēmuma pieņemšanai. Arī viņš atsaucās uz Valsts kontroles veikto pārbaudi, kura vēl nebija noslēgusies. Bet lēmums par manis atlaišanas procedūras uzsākšanu viņam jau bija sagatavots. Līdzīgi rīkojās Bērziņas kundze, sakot - mēs pagaidīsim atzinumu, bet man šaubu nav, ka Bartaševiču vajag atlaist. Un to viņa saka bez kaut kādiem dokumentiem un apliecinājumiem par to, ka veiktas nelikumīgas darbības. Tāpēc jau es uzskatu, ka tas ir politisks lēmums. Ļoti labi zinu, kā šādas kampaņas tiek gatavotas un kā tās tiek realizētas.”
Vaicāts, kādēļ viņa partija nosaukta tāpat kā Krievijas kustība “Vmeste”, (“Kopā”), A. Bartaševičs norādīja: ““Kopā”, manuprāt, ir ļoti labs un latvisks vārds. Zem šī “Kopā” nesaskatu nekādu zemtekstu. Tā jau ir galvenā Latvijas problēma, ka Latvijā ir sašķelta sabiedrība, sociālās grupas sašķeltas, nacionālās grupas sašķeltas. Tiek veiktas aktivitātes, lai Latvijas cilvēkiem dzīvi apgrūtinātu. Ja mēs būtu vienota tauta, daudzas problēmas tiktu atrisinātas daudz vieglākā ceļā. Kad dibinājām partiju un meklējām nosaukumu, mums nebija informācijas, ka ir kaut kāda partija Igaunijā un citur ar līdzīgu nosaukumu. Es nekādu zemtekstu šeit nesaskatu. Esmu kategoriski pret to, ka mūsu nosaukums tiek saistīts ar kaut kādām ekstrēmistiskām partijām. Jāanalizē mūsu programma un cilvēki, kuri partijā darbojas.”
Runājot par to, ka Latvijas un Krievijas “Kopā” ir kopējas iezīmes, proti, glabāt vēsturisko atmiņu par padomju armiju un tās pieminekļiem, A. Bartaševičs teica: “Joprojām uzskatu, ka pieminekļu nojaušana ir ļoti slikta parādība. Un jo īpaši, ja ir runa par tiem cilvēkiem, kuri arī cīnījās par Latviju, tajā skaitā mans vectēvs. Viņš bija latvietis, viņš bija Latvijas pilsonis, viņš dienēja aizsargos un cīnījās pret fašistiem un par Latviju. To es nevaru mainīt, un tas ir fakts.”
Runājot par sakariem un pazīšanos ar A. Turčaku, Rēzeknes mērs skaidroja: “Bija viena vizīte uz Pleskavu pārrobežu programmas ietvaros. Pēc tam Turčaks braukāja pa visu Latviju, viesojās vairākās pašvaldībās, arī Rīgā un Rēzeknē. Tie bija divi gadījumi kad mēs saskārāmies starptautisko attiecību ietvaros.”
Vaicāts par privātu kontaktu uzturēšanu ar A. Turčaku, A. Bartaševičs norādīja: “Mūsu tikšanās bija oficiālas. Pie viņa mājās pirtī es nebiju. To, ko varam nosaukt par privātām attiecībām, arī nevaru jums teikt, ka man tādas būtu bijušas - nē.”
Partijas “Saskaņa” izveidotājs, ietekmīgais politiķis, ilggadējais Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs A. Bartaševiča neveiksmes segt pilsētas parādus skaidro ar sava bijušā partijas biedra nespēju panākt varas koridoros Rīgā pienācīgu finansiālo atbalstu Rēzeknes vajadzībām: “Tieši Rēzeknei, kad vēl nebija Bartaševičs un domi vadīja citi ļaudis, palīdzēju viņiem un arī visām citām Latgales pašvaldībām ar finansējuma piesaisti. Taču es nevaru uzņemties atbildību par to, kā pēdējos gados notika saimniekošana Rēzeknē. Tā mūsu palīdzēšana, iespējams, radīja ilūziju, ka tā būs mūžīgi. Tas kļuva par pieradumu, ka katrs lūgums vienmēr tiek atbalstīts. Apetīte rodas ēdot. Saimniekošanā ar tādu finansiālo piešprici par prioritāti pamazām izvirzījās papildu piešprices dabūšana un tās ātrāka apgūšana. Kā tur tie līdzekļi tika apgūti, ne man par to spriest. Baumo visu ko. Es baumas neatstāstīšu. Protams, Bartaševičs bija ilgus gadus viens no manas partijas līderiem, un skaidrs, ka politiskais nesmukums, kurš tagad gulstas pār Bartaševiču un viņa kolēģiem, klupinās arī “Saskaņu”.”
J. Urbanovičs atminējās, ka jau sen A. Bartaševicš vēlējies pārņemt varu partijā “Saskaņa”. Lūzuma punkts iestājies Krievijas iebrukuma Ukrainā rītā: “ 2022. gada 24. februāra ceturtdienas agrā rītā es uz Vanšu tilta, stāvot kā vienmēr sastrēgumā, sociālajos tīklos pavēstīju savu attieksmi par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Daudzi klusēja. Ļoti daudzi man to nepiedeva, mani nolādēja, un, kā vēlāk atklājās, Aleksandrs bija starp pēdējiem. Viņš pēc tam piedāvāja partijai iet citu ceļu. Ne jau Ukrainas aizstāvēšanas un Krievijas nosodīšanas ceļu, bet savādāku, nogaidošāku, slēpti Krieviju atbalstošu. Viņš reaģēja uz noskaņojumiem, kādi valdīja Krievijas televīzijas skatītājos, kādu Latgalē ir daudz, un Rēzeknē viņu ir izteikti daudz. Viņš šiem ļaudīm mēģināja izpatikt un turēties pie viņu noskaņojuma. Manā izpratnē tā bija noziedzīga attieksme pret šiem cilvēkiem, jo viņu rīcībā ir mazāk informācijas. Viņam vajadzēja palīdzēt cilvēkiem orientēties notikumos. Es mēģināju notikumos orientēties, un mani par to sodīja. Politiķim tikt sodītam par tādu grēku ir kā ordenis.
Man pietika prasmes un ietekmes, lai neļautu viņam pārņemt partiju, ko viņš dažādos veidos mēģināja darīt. Tad viņš izveidoja savu partiju “Kopā”.”
Rēzeknes domes deputāte no apvienotā saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Zaļā partija, “Jaunā vienotība”, Politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”, Latgales partija” Ināra Groce sarunā ar “Neatkarīgo” ironizēja, ka A. Bartaševiča partija “Kopā”, kuras nosaukums latgaliski skan kā “kapā”, pilsētas finanses ir arī ievedusi kapā. Viņasprāt, no finanšu katastrofas būtu bijis iespējams izvairīties, ja vien pilsētas mēram būtu bijusi vēlme ieklausīties kolēģu priekšlikumos un tajā, ka naudas nepietiek konkrētām mazākām būtiskām lietām, tādēļ jāatturas no lielo projektu realizācijas: “Netika pievērsta uzmanība strauji augošajām aizdevumu procentu likmēm. Palielinājās kredītu izmaksas pirmskara laikā uzsākto objektu apmaksai. Tas viss saistās ar tiem uzņēmumiem, kuri šo būvniecību ir veikuši, un tie pārsvarā ir viņa (A. Bartaševiča) radinieku uzņēmumi. Pie vainas ir neieklausīšanās kolēģos un lielā vēlme būvēt, neanalizējot, kāds tām būvēm ir tehniski ekonomiskais pamatojums un kā tās būves tiks izmantotas. Viens no piemēriem ir SPA un rekreācijas centrs. Rekreācija noteikti nav pašvaldības funkcija. Prioritātei taču jābūt izglītībai un sociālajām lietām, arī kultūras jomai. Taču kādam ir iepaticies, ka tas tiek būvēts un ka tam tiek tērēts liels pašvaldības finansējums, lai gan vēl nav zināms, vai tiks uzbūvēts.”
I. Groce zināja stāstīt, ka īpaši pavirša domes vadības attieksme novērota,tērējot līdzekļus dokumentācijas gatavošanai, kura pēc tam netiek izmantota. Piemēram,esot izstrādāts tehniskais projekts aptuveni pusmiljona eiro vērtībā jaunām daudzstāvu dzīvojamām mājām. Projektu tā arī neīstenoja. Projekta atjaunošana prasīs ievērojamus papildu līdzekļus. “Tiek izdarīts darbs, kurš tiek izmests mēslainē, norakstīts izdevumos, un droši vien arī tam visam tika ņemts kredīts. Pēdējais gadījums - pakalpojums par dīķa izrakšanu piepilsētā, kas izmaksāja 104 tūkstošus. Lēšam, ka arī tā summa ir aizdomīgi nepamatota, daudzi darbi, piemēram, mērījumi, kas tika uzrādīti dokumentos, netika īstenoti. Visus šos 14 gadus, kopš Bartaševičs ir domes vadītājs, domē valdīja cerība uz Krievijas investoriem, cerības piesaistīt Krievijas un Baltkrievijas finansējumu.Arī šajā SPA kompleksā kā vienu no investoriem bija iecerēts piesaistīt pretendentu no austrumu puses. Skats tika vairāk vērsts uz austrumu pusi, nevis uz rietumiem, un tas raksturo to, kādas vērtības kuram vadītājam ir būtiskas,” stāstīja I.Groce.
Opozīcijas deputāti esot vērsuši sabiedrības uzmanību uz domes vadības izteiktajām simpātijām pret Krievijas ideoloģiju: “Jau gada sākumā pieprasījām mēra demisiju. Tam pamatā bija Bartaševiča izteikumi par okupekļu novākšanas kaitīgumu un tas, ka viņa viedoklis pēc tam tika raidīts Krievijas televīzijā. Tādējādi jo īpaši pēc kara sākuma veidojas drauds mūsu valsts drošībai, un tam būt jāpievērš pastiprināta uzmanība.”
Runājot par to, vai iecerētais pašvaldības SPA centrs nav patiesībā paredzēts Krievijas armijas virsniekiem, kur plunčāties pēc veiksmīgas Rēzeknes inkorporācijas kaimiņvalstī, I. Groce teica: “Tieši tā izskatās arī mums. Klīst baumas, ka viņa (Bartaševiča) labs paziņa ir bijušais Pleskavas apgabala gubernators Turčaks, kurš šobrīd aktīvi vada darbības Ukrainā. Tieši tas ir tas apstāklis, par ko ne tikai Rēzeknē, bet arī visā Latvijā būtu jāsatraucas. Turčaka bilde bija viņa (Bartaševiča) kabinetā tad, kad es tur vēl strādāju. Tas bija 2009.-2010. gads, tagad šīs bildes vietā izlikts Svētais Nikolajs.”
