Ir pagājuši gandrīz 20 gadi pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, taču dzīves līmenis Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm. Rus.nra.lv ieskatījās Eiropas Komisijas jaunākajā pētījumā.
Jaunais Eiropas Komisijas pārskats parāda, cik atšķirīgi neatkarību atguvušās valstis ar komunistisko pagātni ir spējušas izmantot no Eiropas Savienības saņemtos atbalsta instrumentus, cita starpā laužot priekšstatu, ka Baltijas "trijotnes" valstis ir līdzīgas.
Dažādu ātrumu Eiropa
Latvijas galvenās problēmas, kā izriet no jaunākajiem Eurostat datiem, kas apkopoti pētījumā "Eiropas dzīves apstākļi. Izdevums 2023", ir nabadzība un sociālā nevienlīdzība. Visneaizsargātākie ir Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem, sievietes un cilvēki ar invaliditāti.
Džini koeficients, kas parāda ienākumu sadales nevienlīdzības pakāpi starp dažādām iedzīvotāju grupām, Latvijā 2022. gadā bija 34,3 %. Ideāli taisnīgā sabiedrībā Džini koeficientam vajadzētu būt vienādam ar nulli, tāpēc, jo lielāka ir sociālekonomiskā plaisa, jo augstāks ir šis rādītājs.
Interesanti, ka pēdējos gados taisnīgākais ienākumu sadalījums ir vērojams dažās Austrumeiropas valstīs ar postsociālisma pagātni: Slovākijā Džini koeficients ir 21,2 %, Slovēnijā - 23,2 %, Čehijā - 24,8 %. Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kur nevienlīdzības rādītāji sasniedz 34-38 %, situācija ir pavisam citāda. Savukārt Igaunijai ir izdevies gandrīz pietuvoties Eiropas vidējam rādītājam, jo tās indekss ir 31,9 %.
Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs, kurās tradicionāli ir augsti nodokļi bagātajiem un dāsnas sociālās garantijas trūcīgajiem, Džini koeficients pastāvīgi svārstās 25-27 % robežās - tas ir raksturīgi Somijai, Zviedrijai, Dānijai, Nīderlandei, Beļģijai, Austrijai.
Pensija nav garantija
2022. gadā katrs piektais iedzīvotājs ES bija pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars reģistrēts Rumānijā (34,4 %) un Bulgārijā (32,2 %). Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vidēji katrs ceturtais iedzīvotājs (24,8-25 %) atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet Latvijā un Lietuvā īpaši nelabvēlīgā situācijā ir sievietes: dzimumu atšķirība šajā rādītājā pārsniedz 6 procentpunktus, kas ir lielākā atšķirība ES. Salīdzinājumam - Dānijā nabadzības riskam pakļauto sieviešu un vīriešu īpatsvars atšķiras tikai par 0,8 procentpunktiem.
Arī akūtas nabadzības draudi ir vismazāk izteikti Austrumeiropas valstīs: Čehijā uz nabadzības sliekšņa esošo iedzīvotāju īpatsvars ir 11,8 %, Slovēnijā - 13,3 % un Polijā - 15,9 %.
Analizējot dažādas vecuma grupas, Eiropas Komisijas pētnieki norāda, ka Baltijas valstīs nabadzība biežāk skar gados vecākus cilvēkus. Tādējādi šis reģions būtiski atšķiras no Dienvideiropas valstīm (Rumānija, Bulgārija, Spānija, Itālija), kur nabadzības problēma vairāk skar bērnus un pusaudžus (parasti daudzbērnu ģimenes).
Sieviešu liktenis
Latvijā, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, ar finansiālām grūtībām bieži saskaras strādājošie. Īpaši sievietes. Katrai desmitajai Latvijas sievietei, kurai ir darbs, draud nabadzība. Salīdzinājumam: Somijā līdzīgā situācijā nonāk tikai katra piecdesmitā strādājošā sieviete.
Turklāt Baltijas valstis tradicionāli ir arī reģions, kurā iedzīvotāju veselības rādītāji pēc pašnovērtējuma ir vissliktākie. Saskaņā ar Eurostat aptaujas datiem 2021. gadā tikai 54,6 % Latvijas vīriešu un 46,1 % Latvijas sieviešu apgalvoja, ka viņu veselība ir laba. Lietuvā ar labu veselību var lepoties 52,3 % vīriešu un 45,0 % sieviešu, bet Igaunijā - attiecīgi 60,5 % un 56,3 %. ES vidējais rādītājs ir attiecīgi 71,8 % un 67,3 %. Latvija, starp citu, šeit atkal ieņem līderpozīcijas dzimumu nevienlīdzības ziņā, kas nav par labu sievietēm. Savu veselību kā sliktu vērtē katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs.
Arī 2022. gadā Latvijā bija vislielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri paziņoja par invaliditāti - 38,5 % no kopējā pieaugušo iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumam: Maltā šādu respondentu īpatsvars ir 15,1 %, Bulgārijā - 14,6 %. Gandrīz visās ES valstīs sievietes biežāk atzīst, ka tām ir nopietnas veselības problēmas. Taču vislielākā atšķirība starp dzimumiem atkal vērojama Latvijā, kā arī Rumānijā un Portugālē (8,9-9,4 procentpunkti). Kopumā 2022. gadā 27 % eiropiešu vecumā no 16 gadiem ziņoja, ka viņiem ir kāda invaliditāte.
