Valsts riskēs, lai izvilktu ierēdņus no hipotekārā kredīta slazda

© Arnis Kluinis

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs nedēļas sēdē (attēlā) atzina kolektīvo iesniegumu “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” kā tautas mandātu tāda likuma pieņemšanai, kura anotācijā pati komisija ierakstījusi, ka “šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē, vienlaikus ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā.”

Par tautas doto mandātu vairākkārt izsacījās komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Deputāti tam pilnīgi piekrita principā un diskutēja tikai par šā mandāta izpildes paņēmieniem. Šie paņēmieni izrādījās grūti saskaņojami gan savstarpēji, gan ar jau esošajiem likumiem, uz ko deputātiem vairākkārt norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāves. J. Reirs apņēmās panākt, lai nākamajā nedēļā komisijai jau būtu tāds likumprojekts, kurā šonedēļ apspriestais tiktu ņemts vērā un savstarpēji saskaņots. Tā kā neviens deputāts nekādus iebildumus neizteica, komisija bez balsojumiem vienojās par šādu tālāko darba kārtību.

Valsts kalpotājus nosauc par vidusšķiru

Kolektīvais iesniegums ir savācis deputātu uzmanībai nepieciešamo atbalstu elektroniskās saziņas platformā “ManaBals.lv". Saeimas Mandātu komisijai apliecināti nepilni 16 tūkstoši parakstītāju. Iniciatīvas formulētājs Edgars Lešķinskis informēja, ka tagad parakstu skaits sasniedzis jau 18 tūkstošus un dēvēja sevi par pārstāvi, ko pilnvarojuši visi 140 tūkstoši hipotekāro kredītņēmēju Latvijā. Tādā garā turpinot, iespējams šo skaitli sareizināt ar trīs, noapaļojot cilvēku vidējo skaitu Latvijas ģimenēs jeb mājsaimniecībās. No otras puses, deputātu gatavotais likums tomēr paredz kaut kādu daļu hipotekāro kredītņēmēju neaplaimot ar EURIBOR pazemināšanu, kā tiks transformēta iesniegumā minētā prasība EIRIBOR nepaaugstināt. Konkrētie nosacījumi kredītņēmēju šķirošanai vēl nav noteikti.

Caur “ManaBalss.lv” uz Saeimu tiek sūtīti dažnedažādi priekšlikumi, pret kuriem deputātu attieksme daudzkārt ir vēsa vai pat naidīga. Saeimas Budžeta komisijas dedzīgais atbalsts priekšlikumam izskaidrojams ar to, ka īstenībā tas ir atbalsts visvairāk pašiem deputātiem kā materiālā atalgojuma (ne absolūtā izteiksmē, bet samērojot viņu algas, piemaksas, pabalstus, kompensācijas, komandējumu naudu un pašu komandējumu labumus un tālākas karjeras izredzes no vienas puses ar viņu kvalifikāciju un reputāciju, darba apjomu un atbildību no otras puses) un publiskā tēla ziņā centrālajai valsts kalpotāju grupai, kas pārstāv un aizstāv visu savu grupu. "Kādēļ mūsu hipotekārie kredīti sit tieši pa trausko vidusšķiru?" jautāja J. Reirs ar tālāku paskaidrojumu, kas tā ir par šķiru: "Tie nav bagātnieku kredīti. Tur ir ārsti, skolotāji, policisti, cilvēki, ka sargā mūsu drošību, karavīri." Tātad tie, kas pārtiek no nodokļu maksātāju naudas valsts uzturētā silē.

Pēc nelielas pauzes J. Reirs gan pats apķērās, ka nav pieklājīgi uzrādīt valsts kalpotājus kā praktiski vienīgos, kuri Latvijā kvalificējas hipotekāro kredītu saņemšanai. Viņš piebilda kaut ko par uzņēmējiem, bet tad varētu jautāt, cik starp Latvijā vispār pelnošajiem uzņēmējiem ir tādi, kas nepelna uz Latvijas valsts pasūtījumiem.

Tiek radīts jauns slēptais nodoklis

Uzskaitot kredītņēmēju grupas, J. Rairs pats atbildēja uz jautājumiem, ar kādiem viņš sēdes sākumā bija paudis atbalstu E. Lešķinska atnestajai prasībai ierobežot banku tiesības apsaimniekot savus aktīvus. Kāpēc komercbankas Latvijā kreditē mazāk nekā citās eirozonas valstīs un kāpēc prasa augstākas kredītprocentu likmes? Tāpēc, ka hipotekāro kredītņēmēju Latvijā tikai tik, cik valsts pati rada, pārdalot visu Latvijā palikušo 1,8 miljonu iedzīvotāju naudu par labu pāris simtiem tūkstošu valsts kalpotāju (formāli viņu ir vairāk, bet simts tūkstošus valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieku varētu uzskatīt par tīri tehniskiem un slikti algotiem izpalīgiem, kuri kredītu saņemšanai nekvalificējas). Kāpēc valsts nerada vairāk tādu - tāpēc, ka naudas vairāk nav. Tepat arī skaidrojums, kāpēc bankas paaugstina riska procentus. Bankas Latvijā nevar riskus diversificēt, jo visi maksātspējīgie banku klienti ir piesaistīti valstij un izputēs visi vienlaicīgi, tiklīdz valstij sāksies grūtības viņus uzturēt.

Tagad sagatavotā hipotekāro kredītu maksājumu samazināšanas likuma jēga ir savākt valsts kalpotāju uzturēšanai visu pārējo valsts iedzīvotāju naudu ne caur nodokļiem, bet caur komercbanku aktīvu apsaimniekošanu: lai bankas iekasē naudu no visiem un dotē samērā nedaudzus, kuri gandrīz visi ir valsts kalpotāji. Tādā gadījumā valsts nebūs spiesta celt nodokļus, lai palielinātu budžeta iestāžu darbinieku algas līdz viņu hipotekāro kredītu apkalpošanai nepieciešamajam lielumam. Taču netiešā veidā efekts būs tas pats, jo kredītu procentu pieauguma segšanai naudu sametīs visi banku klienti, bet procentus atlaidīs dažiem.

Bankām uzliks jauna veida nodevu - virtuālo nodevu

Procentu maksājumu samazināšanu tehniski iecerēts veikt ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Hipotekārie parādnieki ir pakalpojuma patērētāji, kuriem būs tiesības prasīt procentlikmju samazināšanu uz pusi. Pašlaik palikuši atklāti jautājumi par šo tiesību izmantotāju loku, izmantošanas termiņiem un pieprasīšanas procedūrām.

Naudas novirzīšanai kredītprocentu samazināšanai iecerēts bankām uzlikt īpašu nodevu paralēli īpašam nodoklim jeb, precīzāk sakot, īpašai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībai. Nodoklis ir cita lieta, t.i., cita likuma grozījumi, kas saistībā ar nodevu tika pieminēta tikai kā jautājums, vai bankām atliks nauda nodokļa maksāšanai, ja tās jau būs samaksājušas nodevu. Saeimas Juridiskais birojs atzīmēja, ka valstī darbojas īpašs likums “Par nodokļiem un nodevām", kurā nenosauktas nodevas ierakstīšana Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izraisa jautājumus.

Jaunizveidotā nodeva atšķirsies no citām nodevām ar to, ka tā būs virtuāla - ka bankas to samaksās pašas sev. Tā vismaz varēja saprast skaidrojumu, kādu jau pēc komisijas sēdes “Neatkarīgajai” sniedza Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka. Bankām būšot jāmaksā 0,2% no to hipotekārā kredītportfeļa vidējās vērtības ceturksnī, tātad 4 reizes gadā. Atbilstoši hipotekāro kredītu portfeļa pašreizējai nominālvērtībai, maksājumi sāktos ar 20 miljoniem eiro ceturksnī jeb 80 miljoniem eiro gadā. Bankām šī nauda būs pašām no sevis jāpieņem glabāšanā un no tās pašām sev jāsamaksā kredītprocentu atlaides bankas parādniekiem. No virtuālas nodevas par īstu nodevu valstij kļūšot šīs naudas neizmaksātie pārpalikumi. Bankām nebūšot tiesību atlaist no kredītprocentiem vairāk nekā pusi un izsmelt visu uzkrājumu, ja attiecīgajā bankā veidotos virtuālās nodevas pārpalikums.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais