Beidzot vismaz kaut kas tika godīgi paskaidrots. Lai gan šis skaidrojums izskatās ārkārtīgi nožēlojams un nepārliecinošs, ko uzsvēra Saeimas Juridiskā komisija. Nu acīmredzams stulbums, kas krīt acīs pat nezinātājam, par to, ka galvenajā budžetā trūkst vēl 65 miljonu, lai izpildītu likumu un taisnību visiem pensionāriem? Tad aizņemies šos 65 miljonus uz norādīto laiku līdz 2029. gadam no sociālā budžeta, kuram ir pārpalikums, un atmaksā parādu tajās pašās daļās, kuras turpini GLABĀT (lai neteiktu zagt) no pensionāriem. Nav kauna?
Šeit nekas nav GODĪGI paskaidrots. Citāts no raksta:" “Neatkarīgā” rakstīja, ka Saeimas Juridiskais birojs pamatoti norādīja, ka, pieņemot pensiju likuma grozījumus, kas tikai daļai pensionāru no nākamā gada “atdod” tiesības uz pensiju piemaksu, turpināsies nevienlīdzība starp pensionāriem. Tomēr Saeima akceptēja šos likuma grozījumus.
Patiesībā Saeimas Juridiskais birojs raksta un UZSVER:
"No likumprojekta anotācijā un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 8. decembra sēdē sniegtā skaidrojuma var secināt, ka atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis ir valsts pamatbudžeta stabilitāte. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot vienīgi valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu tās funkciju veikšanai vai vispārēju taupības pasākumu ieviešanu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2018-14-01 18. punktu). Tātad likumprojektā piedāvātajā regulējumā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa. Līdz ar to likumprojektā piedāvātais regulējums neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam. (Pārkāpj Satversmes 61. pantu -Jānis)
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām likumprojektā paredzēt, ka piemaksu par katru līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrātā apdrošināšanas stāža gadu saņems visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos"..(Tad tiek ievērotas Satversmes 61,panta prasības -Jānis).
Tātad Saeimas Juridiskai birojs izskaidro, ja deputāti nobalsos par iesniegto Grozījumu pieņemšanu, viņi pārkāps Satversmes 61. pantu, tas ir - rīkosies pretēji Latvijas Republikas Satversmei, kuru pildīt viņi ikviens ir solījis savā svinīgajā solījumā no Saeimas tribīnes. Ja Saeima pieņems tādus Grozījumus likumā par pensijām un Valsts prezidents tos parakstīs, pārkāpjot savu solījumu Saeimai, stājoties prezidenta amatā, ka viņš pildīs Latvijas Republikas Satversmi, tad šādu likumu varēs apstrīdēt Satversmes Tiesā kā neatbilstošu Satversmes 61. pantam.
Tas nozīmē, ka gaidām, kā rīkosies Valsts prezidents, un ja viņš parakstīs Grozījumus, tad rakstām iesniegumu Satversmes tiesai par šo grozījumu neatbilstību Satversmei un gaidām ST lēmumu.
Beidzot vismaz kaut kas tika godīgi paskaidrots. Lai gan šis skaidrojums izskatās ārkārtīgi nožēlojams un nepārliecinošs, ko uzsvēra Saeimas Juridiskā komisija. Nu acīmredzams stulbums, kas krīt acīs pat nezinātājam, par to, ka galvenajā budžetā trūkst vēl 65 miljonu, lai izpildītu likumu un taisnību visiem pensionāriem? Tad aizņemies šos 65 miljonus uz norādīto laiku līdz 2029. gadam no sociālā budžeta, kuram ir pārpalikums, un atmaksā parādu tajās pašās daļās, kuras turpini GLABĀT (lai neteiktu zagt) no pensionāriem. Nav kauna?
Šeit nekas nav GODĪGI paskaidrots. Citāts no raksta:" “Neatkarīgā” rakstīja, ka Saeimas Juridiskais birojs pamatoti norādīja, ka, pieņemot pensiju likuma grozījumus, kas tikai daļai pensionāru no nākamā gada “atdod” tiesības uz pensiju piemaksu, turpināsies nevienlīdzība starp pensionāriem. Tomēr Saeima akceptēja šos likuma grozījumus.
Patiesībā Saeimas Juridiskais birojs raksta un UZSVER:
"No likumprojekta anotācijā un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 8. decembra sēdē sniegtā skaidrojuma var secināt, ka atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis ir valsts pamatbudžeta stabilitāte. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot vienīgi valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu tās funkciju veikšanai vai vispārēju taupības pasākumu ieviešanu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2018-14-01 18. punktu). Tātad likumprojektā piedāvātajā regulējumā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa. Līdz ar to likumprojektā piedāvātais regulējums neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam. (Pārkāpj Satversmes 61. pantu -Jānis)
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām likumprojektā paredzēt, ka piemaksu par katru līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrātā apdrošināšanas stāža gadu saņems visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos"..(Tad tiek ievērotas Satversmes 61,panta prasības -Jānis).
Tātad Saeimas Juridiskai birojs izskaidro, ja deputāti nobalsos par iesniegto Grozījumu pieņemšanu, viņi pārkāps Satversmes 61. pantu, tas ir - rīkosies pretēji Latvijas Republikas Satversmei, kuru pildīt viņi ikviens ir solījis savā svinīgajā solījumā no Saeimas tribīnes. Ja Saeima pieņems tādus Grozījumus likumā par pensijām un Valsts prezidents tos parakstīs, pārkāpjot savu solījumu Saeimai, stājoties prezidenta amatā, ka viņš pildīs Latvijas Republikas Satversmi, tad šādu likumu varēs apstrīdēt Satversmes Tiesā kā neatbilstošu Satversmes 61. pantam.
Tas nozīmē, ka gaidām, kā rīkosies Valsts prezidents, un ja viņš parakstīs Grozījumus, tad rakstām iesniegumu Satversmes tiesai par šo grozījumu neatbilstību Satversmei un gaidām ST lēmumu.