Vai Gausa vadībā "airBaltic" piemeklēs Ungārijas lidsabiedrības "Malev" bankrota liktenis?

© Dmitrijs Suļžics/MN

2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lai arī ko Latvijas valdība, “airBaltic” padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska skubināta, lemtu vai nelemtu par kārtējās valsts naudas piešķiršanu “airBaltic”, Eiropas Komisijai var būt savs viedoklis jautājumā - drīkst vai nedrīkst Latvijas valsts dotēt aviokompāniju un tādējādi kropļot aviācijas pasažieru pārvadājumu tirgu Eiropā.

"Pulksten 5.00 GMT pēc 66 gandrīz nepārtrauktas darbības gadiem “Malev” lidmašīnas vairs nepacelsies debesīs," teikts 2012. gada 3. februārī bankrotējošās lidsabiedrības paziņojumā. Ne tikai ungāri, bet arī briti bija satraukušies ne pa jokam - “Malev” bija daļa no “Oneworld” aviokompāniju alianses, kurā ietilpa arī “British Airways”.

Lidsabiedrība bankrotēja pēc tam, kad Eiropas Komisija lika “Malev” atmaksāt Ungārijas valsts atbalstu aptuveni 350 miljonus eiro, ko tā saņēma laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam.

Lidsabiedrība nodarbināja 2600 cilvēku un bija atbildīga par gandrīz pusi no visas gaisa satiksmes Budapeštas Ferenca Lista lidostā.

Būtiski, ka no 2009. gada līdz 2011. gada vidum "Malev" izpilddirektors bija tieši Martins Gauss. Sajūtot deguma smaku, M. Gauss Ungārijas lidkompāniju pameta 2011. gada vasarā. Savu lēmumu M. Gauss pamatoja ar lidsabiedrības īpašnieku nevēlēšanos viņam maksāt algu atbilstoši viņa spējām. Jau 2011. gada novembrī M. Gauss kļuva par "airBaltic" izpilddirektoru. Šis apstāklis sociālajos tīklos joprojām ļauj tautai vīpsnāt par M. Gausa attapību un prasmi atrast muļķu zemi, kur gūt gan galvu reibinošu atalgojumu, vienu miljonu eiro gadā, gan arī citus labumus.

Laikraksts “Dienas Bizness” 2011. gada oktobrī informēja, ka jau pirms M. Gausa “Malev” mocījies ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta “The Budapest Times”, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība “Airbridge”, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā “Vņeštorgbank” (tagad “Bank VTB”). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā “Malev” zaudējumi bija jau 49 miljoni eiro, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par “Malev” 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija “Aeroflot”, un šajā brīdī par jauno “Malev” ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Lai gan Krievijas medijos šajā laikā parādījās solījumi par jauniem reisiem uz Krieviju un perspektīvo izaugsmi, realitātē M. Gauss centās kompāniju samazināt, vēsta neoficiāli avoti. Kompānijā atlaisti 150 darbinieku, “Malev” atteicās no divām lidmašīnām un pat slēdza reisu uz Jekaterinburgu, radot bažas, ka “Aeroflot” cenšas mazināt “Malev” nozīmi. M. Gausa vadības laikā “Malev” zaudējumi pieauga. 2009. gadā tie sasniedza 84 miljonus eiro, 2010. gadā - 82 miljonus. Laikā, kad kompānijā darbojās Krievijas pārstāvji, M. Gauss saņēma algu un piemaksas no Krievijas puses - “Airbridge” kompānijas. Tādējādi viņa ienākumi mēnesī sasniedza 27 000 eiro, taču līdz ar Ungārijas valdības lēmumu par aviokompānijas nacionalizāciju M. Gauss vairs nesaņēma “Airbridge” piemaksu, un viņa ienākumi saruka līdz valdības noteiktajiem 7500 eiro mēnesī, kas, protams, nav salīdzināma ar “airBaltic” pielīgto algu - gandrīz 100 000 eiro mēnesī.

2011. gada oktobrī “airBaltic” padome, lieliski zinot par nedienām ar “Malev”, no 30 kandidātiem, starp kuriem bija arī Latvijas pilsoņi, par piemērotāko “airBaltic” vadītāju atzina tieši M. Gausu. Tolaik “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins taisnojās, ka M. Gauss esot pratis viņiem pārliecinoši izskaidrot “Malev” maksātnespējas iemeslus.

“"Air Baltic Corporation" ("airBaltic") vadītāja amata kandidātu Martinu Gausu raksturo divi būtiski faktori - viņa vadībā lidsabiedrība "Malev" nekļuva par radošāku un inovatīvāku kompāniju, turklāt vadītāja amatam Ungārijas lidsabiedrībā viņu izvirzīja Krievijas akcionāri,” ziņu platformai “Delfi” 2011. gadā norādījis tolaik aviācijas eksperts, tagad jau politiķis Tālis Linkaits. "Vērtējot Gausa kandidatūru, man kā vērotājam no malas ir svarīgi divi apstākļi - pirmais, ka Gausu "Malev" vadībā ieteica Krievijas akcionāri, un tas ir būtisks apstāklis. Otrs - nevarēja redzēt, ka Gausa kunga vadībā kompānija kļūtu par radošāku un inovatīvāku kompāniju, faktiski tur notika struktūru saīsināšana," teicis T. Linkaits.

Viņš norādījis, ka Ungārijas lidsabiedrības "Malev" darbība pēdējos tās eksistences gados nav bijusi veiksmes stāsts. "Vienlaikus jāatzīst, ka "Malev" un "airBaltic" liktenis ir līdzīgs, arī kompāniju lielums ir līdzīgs, līdz ar to es pieņemu, ka Gausa kungam ir pieredze un izpratne par to, kā šāda lieluma aviokompānijas strādā, kur ir problēmas un kā ar tām tikt galā," uzsvēris T. Linkaits. “Kāpēc "Malev" netika izvests uz pozitīvā ceļa, kādi bija apstākļi, kāpēc neizdevās paveikt iecerēto, būtu jāprasa Gausam,” sacīja eksperts.

“Labākais kandidāts "airBaltic" vadītāja amatam ir bijušais Ungārijas lidsabiedrības "Malev" vadītājs Martins Gauss,” 2011. gada nogalē telekompānijai LNT raidījumā "900 sekundes" paziņoja tā laika satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Pēc Auguļa domām, Gauss esot bijis labākais kandidāts gan pēc zināšanām aviācijā, gan aviokompānijas attīstības redzējuma, gan pieredzes, gan spējām. Augulis arī norādīja, ka M. Gauss esot piekritis veikt aviokompānijas vadītāja amata pienākumus un viņa alga varētu būt 20 000 latu mēnesī, kas esot mazāk nekā iepriekšējā vadītāja Bertolta Flika atalgojums 26 000 latu mēnesī. Jāatgādina, ka šobrīd M. Gausa alga mēnesī ir gandrīz 100 000 eiro.

Izpēte

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis riskē ar darbinieku neapmierinātību, sākot izmantot “Draugiem Group” uzņēmuma “DeskTime” izstrādāto biroju darbinieku darba laika uzskaites programmu viņa ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku pārraudzīšanai.

Svarīgākais