Čakšai, Augulim un Briškenam būs jāatstāj amats. Siliņa nosauc nežēlastībā kritušos ministrus

© Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, nolēmusi nomainīt un pieprasījusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (P), izglītības ministres Andas Čakšas (JV) un labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) atkāpšanos.

Runājot par ministriem, kuriem būs amats jāpamet, Siliņa sacīja, ka pēc sarunām, kuras aizvadījusi ar visiem ministriem, secinājusi, ka ir vajadzīgi jauni līderi. Viņa norādīja, ka izsaka pateicību līdzšinējiem ministriem par darbu.

Nākamajiem ministriem nepieciešams "svaigs skatījums" uz nozari, lai tiktu galā ar to izaicinājumiem, sacīja premjere.

Siliņa ir aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus.

Viņa arī norādīja, ka ar ministru nominēšanu kavēties nevar un jauni ministri amatos būtu jāapstiprina jau nākamajā Saeimas sēdē.

"Izglītības joma ir grūta, jāspēj panākt dialogs ar nozari, kas pēdējā laikā nebija tik raits. Ar nozari būs jāstrādā, vienmēr būs saspīlējumi, bet ir jāmeklē risinājumi," par Čakšu teica Siliņa.

Viņa sacīja, ka cilvēku, kurš turpmāk ieņems izglītības un zinātnes ministra amatu, kas ir viņas pārstāvētās partijas pārraudzībā, vēl nosaukt nevar, sakot, ka to varēs izdarīt nākamnedēļ, kad šis jautājums tiks pārrunāts arī partijas valdē.

Runājot par Briškenu, Siliņa norādīja, ka viņam bija aktīvāk "jānāk uz valdību" ar risinājumiem satiksmes nozarē. Vienlaikus Siliņa norādīja, ka apzinās, ka satiksmes nozare ir sarežģīta, taču Briškens savu iespēju robežās arī nākotnē varēs palīdzēt risināt satiksmes nozares jautājumus, ieņemot deputāta amatu.

Vaicāta, vai šāds lēmums varētu vājināt koalīciju, Siliņa atbildēja, ka valdības "restarts" ir izaicinājums politiķiem, bet viņa ir runājusi ar visiem ministriem, un politikā neviens nevar prognozēt laiku, kāds būs jāpavada amatā.

"Jā, būs izaicinājumi, taču šie ir laiki, kad nevaram atļauties nestrādāt Latvijas iedzīvotāju labā," teica Siliņa.

Valdības vadītāja arī atzina, ka koalīciju paplašināt nav plānots un darbu turpinās pašreizējās koalīciju veidojošās partijas.

Siliņa preses konferencē norādīja uz nākotnes izaicinājumiem, sakot, ka pašlaik nepieciešams stiprināt sadarbību drošības jomā ar vairākām Eiropas valstīm, veicinot arī Latvijas individuālās aizsardzības spējas.

Premjere sacīja, ka mums ir veicami uzdevumi "pašu mājās", kas saistāmi ar drošības stiprināšanu, labklājības uzlabošanu un satiksmes jomu. "Vienlaikus tas nenozīmē, ka pārējais apstājas", teica premjere, sakot, ka sagaida darbus arī no citām nozarēm.

Siliņa uzsvēra, ka valdībai ir jāatjauno uzticības mandāts, jo valdības pastāvēšana nav pašmērķis. Viņa izteicās, ka jebkura valdība nepieciešama tik ilgi, ciktāl tā kalpo tautas interesēm. "Šī valdība to spēs, ja koncentrēsimies uz galvenajiem uzdevumiem," viņa piebilda.

Siliņa akcentēja, ka esošā valdība ir pieņēmusi daudzus būtiskus lēmumus drošības stiprināšanā, tostarp ārējās robežas stiprināšanā, kā arī zāļu cenu mazināšanā.

Vēršoties pie visiem politiķiem, Siliņa teica, ka sabiedrība sagaida nevis kašķus, bet kopīgu darbu. "Varam strīdēties, kritizēt, bet par Latvijas nākotni esam atbildīgi visi kopā," viņa teica.

Runājot par ieguldījumiem aizsardzībā, Siliņa uzsvēra, ka tie ir jākāpina, taču ir jābūt kristālskaidrai pārliecībai, ka finansējuma izlietojums aizsardzībai ir pamatots un lietderīgs.

Kā galvenos virzienus aizsardzības spēju stiprināšanai Siliņa uzsvēra jaunas bruņutehnikas iegādi un gaisa telpas aizsardzības spēju stiprināšanu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Siliņa iepriekš solīja "restartu" valdības darbam.

Viens no iemesliem valdības "restarta" meklējumiem ir valdības kopumā un ministru atsevišķi zemais reitings un novērtējums sabiedrībā.

Jau iepriekš tika prognozēts, ka valdības darba "restarts" paredzēs viena ministra nomaiņu no katras koalīcijas partijas rindām.

Pirms paziņojuma premjere rīkoja tikšanos ar pārstāvjiem no koalīciju veidojošajām partijām, kuru pārstāvji par Siliņas piedāvājumu bija nerunīgi, sakot, ka to vēl vērtēs partiju iekšienē.

Uz tikšanos ar premjerministri bija ieradies zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs un "Progresīvo" kultūras ministre Agnese Lāce.

Šuvajevs pirms premjeres preses konferences sacīja, ka sarunas rezultāti tiks pārrunāti Saeimas frakcijā un valdē. Vienlaikus Šuvajevs akcentēja, ka "Progresīvie" ir gatavi strādāt esošajā koalīcijā.

To, cik piedāvājums ir "taisnīgs un godīgs", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) lems valdes un frakcijas sēdē, teica Valainis. ZZS politiķis izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai partija varētu noraidīt premjerministres piedāvājumu.

Pēc Valaiņa vārdiem, ir lietas, ko Siliņa piedāvājusi, kam ZZS ļoti piekrīt, jo partija esot mudināsi premjeri būt izlēmīgākai un pieņemt lēmumus attiecīgos jautājumos.

Politika

ASV sarunās ar Ukrainu par priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem draudējusi atslēgt Ukrainu no "Starlink" satelītu termināļiem, ja Kijiva nepiekritīs Vašingtonas nosacījumiem, atsaucoties uz trim informētiem avotiem, ziņo aģentūra "Reuters".

Svarīgākais