Jā, ar Latvijas salīdzinājumā ar Vācijas un pašu Skandināvu valstu elektrības cenām Norvēģu Nordpool biržā (starp citu, tas ir privātkantoris Norvēģijā) tagad arī notiek acīmredzamais neticamais. Bet Latvijā tā ir kopš Kariņa valdība “palaida” elektrības biržas cenas brīvībā bez patērētāju cenu griestu par kwh noteikšanas. Interesanti palasīt Latvijas enerģētikas pārskatus. Izrādās ka elektrības ražošanai vajadzīgā viela Latvijā tagad ir ne tikai ūdens, bet arī ‘CO2 kvotas’. Biržas spekulantu nākotnes kontraktos šo virtuālo “zila gaisa tirgoņu” kvotu cena ar katru nākamo gadu tiek palielināta par 50%. Latvenergo CO2 emisiju kvotas sākuši iegrāmatot tāpat kā gāzes, mazuta un citu degvielu cenu elektrības ražošanai. Ar šo dažiem Jaunās vienotības vadoņiem pietuvināto miljonāru CO2 kvotu shēmu biržā tirgotās elektrības cena katru gadu no 2019.gada nepamatoti dzīta uz augšu un nu jau NordPool biržā Latvijai ar datoru algoritmiem un 30-40 SPRK “licencēto Latvijā elektrības tirgoņu” nākotnes kontraktu spekulācijām uz datora ekrāniem ir uzdzīta 3-4 reizes lielāka par vienu megavatstundu nekā Skandināvijā, Vācijā un Francijā. Pārskatus viegli atrast pameklējot ‘latvenergo co2 kvotu cenas’. Laikam jau šādu uzvārīšanos uz mūsu visu rēķina var pārtraukt tikai kāds apņēmīgāks prokurors vai mēs paši Latvijas vēlētāji, manā skatījumā izbalsojot visus šos “zaļā kursa” neliešus jeb “zila gaisa” tirgoņu ampelmaņus ārā no politikas, kopā ar salašņām no SPRK un politpartiju parazītu barotnēm padomēs un valdēs apkārt vienīgajam mūsu valstī reālajam elektrības piegādātājam Latvenergo. Būsim godīgi - tikai Latvenergo ir infrastruktūra un tīkla vadi strāvas piegādei līdz katrai mājai un no reāla elektrības brīvā tirgus līdz ar to mūsu valstī nav ne smakas. Es redzu, ka ar likumu un ar SPRK viltus “uzraudzību” leģitimizēta netīras naudas datorspēle šo 30-40 “licencēto” biržas spekulantu datoros Latviju un tās tautu strauji padara nabagus, izņemot saujiņu šo “virtuālās strāvas” tirgoņu firmu ipašniekus un to ģimeņu locekļus, kuriem Kariņš palaida “biržas cenas” brīvībā ar Nordpool biržas “īpašo algoritmu priekš Baltijas zonas” kāda Norvēģu uzņēmuma serverī. Žurnālists maldās par Eiropas “roku”, jo biržas 30-40 elektrības tirgoņu spekulantu cipari norāda uz to, ka visu šo tautas apzagšanas shēmu ar Latvijas HESod un TECos saražotās strāvas nākotnes kontraktu “tirgošanu” caur Norvēģu privātbodītes servera “algoritmu” noorganizēja pašu bāleliņi.
Muļķību atkārtošana nepadara muļķības par patiesību.
Elektrības cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums. Tieši tāpēc cenas citās valstīs ir zemākas, jo tajās elektrību ražo vairāk nekā patērē. Baltija jau ilgus gadus ražo mazāk elektrības nekā patērē un kamēr tā būs tik ilgi arī cenas būs augstākas nekā citās valstīs.
Dažkārt vienkāršais un acīmredzamais skaidrojums ir patiesība.
Vaičuļa kungs, pateicos par jūsu izvērsto "muļķības" kritiku! Abet man jāiebilst un ar diviem argumentiem:
1) es, iespējams, esmu vienīgais, kas ir izlasījis atbilstošās ES regulas par enerģijas tirgu no A līdz Z; tad lūk, šo tirgus sakārtošanas dokumentu patiesais nodoms (true intent) ir starpnieku klases ieviešana, kas atbilst Ginta rakstītajam un ir novērojams dabā. Starp citu, netā bija raksts par kādu Dānijas kantori, kas kā reizi šo situāciju krāšņi izmanto. Un tas arī apliecina Ginta rakstīto. Bet pēdējo gadu notikumu gaismā labi izgaismojas atsevišķo Eiropas valstu centieni pēc iespējas slēgt ilgtermiņa piegāžu līgumus tādā kārtā izspiežot starpniekus un darbojoties pretī šo regulu nodomam.
2) pašapgādi un pašpietiekamību jūs izslēdzat no vienādojumu sistēmas? Viltību un nelietību arī? Ceru, ka tad, kad jūs veikalā skatīsieties uz cukura paciņu dzeltenā krāsā, uz kuras lepniem burtiem būs rakstīts apmēram šis: "Ražots Lietuvā no Lietuvā audzētām cukurbietēm", jums pietiks godaprāta atcerēties Latvijas cukura nozares bēdīgo likteni.
Zvejniecibas nozares liktenis būtu labāk piemērojams nākamības ieskicei – sagriezt metāllūžņos HES un TEC turbīnas un dzīvot no starpsavienojumiem tajā pat laikā, kad kaimiņos būvēs jauas ģenerējošās jaudas. Eimen!
Skatos izteicāt savus uzskatus par pasaules uzbūvi, kuras tā arī nepamatojāt un neizskaidrojāt.
1. Protams, ka elektrības tirgus izveidošana rada tirgus spēlētājus, kas pērk un pārdot elektrību. Tā jau ir tirgus būtība, ka ir daudz pircēju un daudz pārdevēju. Skaidrs, ka katrs tirgotājs strādā, lai nopelnītu, nevis nodarbojas ar labdarību. Tieši brīvā tirgus dēļ tieši tagad tiek būvētas daudzas jaunas elektrostacijas, jo uzņēmumi redz iespēju nopelnīt.
Tā kā Jūsu ideja par elektrostaciju nojaukšanu ir nekorekta, jo tieši tās ir konkurētspējīgas tirgū un neprasa subsīdijas savai darbībai. Jālikvidē vai jāsamazina subsidētas nozares, ja nav skaidrs kāds no tām būtisks labums.
2. Vispār nenopietni stāstīs par zvejniecības iznīcināšanu no ES puses, aizmirstot, ka zvejnieki paši iznīcināja sevi ar pārzveju, kā rezultātā noplacināja zivju krājumus Baltijas jūrā. Tā kā ES faktiski izdarīja labu darbu samaksājot zvejniekiem par to kuģiem, kurus tie tāpat pēc dažiem gadiem būtu sagriezuši lūžņos, jo nebūtu zivju ko zvejot.
Attiecībā uz cukura rūpniecību tas pats. Kāpēc man būtu jāžēlojas par to, ka izzuda neefektīva nozare, kas eksistēja tikai tāpēc, ka saņēma subsīdijas no iedzīvotāju nodokļu naudas. Labāk šo naudu ieguldīt citās nozarēs, kas ir svarīgākas nekā izmuļļāt ražojot cukuru. Tad jau pašpietiekamības vārdā vajadzētu audzēt banānus Latvijā. Tomēr izdevīgāk tomēr ir vest banānus no Amerikas un Āfrikas un pārdot viņiem citas preces, kuras mākam labi ražot.
Apkopojot rakstā minētos faktus, atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir - nē. Nesadārdzināja par 100 euro/MWh.
Galvenie apstākļi, kas radīja elektrības cenu pieaugumu:
Vēja enerģijas izstrāde, CO2 kvotas, gāzes cena, aukstais laiks, Estlink-2 kabeļa pārrāvums utt. Visi tie ir mainīgi faktori un tiem nav nekādas saistības ar atslēgšanos no BREL.
Vienīgai faktori, kas tiešām radīja un var radīt cenu pieaugumu ir ieguldījumi infrastruktūrā, lai nodrošinātu elektrotīklu darbību un frekvences uzturēšanu. Tas ir tas 1 euro mēnesī, par kuru stāstīja Igaunijas ministrs. Otrs faktors, ka daļa starpsavienojumu jaudas ir rezervēta un līdz ar to samazinās iespēja nopirkt elektrību ārpus Baltijas, tas ir samazinājies elektrības piedāvājums.
Tā kā atslēgšanās nekādu būtisku cenu pieaugumu neradīja.
Elektrības cenas nākotnē ietekmēs tas, cik ātri tiks uzstādītas jaunas jaudas Baltijā - vējš, saule utt. Kā arī kad tiks izveidoti jauni starpsavienojumi.
Vairākus gadus ikdienā sekojot elektrības cenām mājsaimniecībā un biržā , secinu ,ka biržai un starpsavienojumiem ir niecīga ietekme uz elektrības cenu Latvijā . Tie faktiski ir piesegs uzdevumam ,ko veic elektrības vairumtirgotājs valdības uzdevumā sekojot budžeta ieņēmumu līknei . Elektrības cena pie mums regulāri ceļas kad budžetā iztrūkums to vai citu iemeslu dēļ. Ar mājsaimniecību cenām te vispār mazs sakars , jo 22 elektrības tirgotāji mājsaimniecībām valstī ,katrs rēķina savu ienākumu līkni , sekojot vairumtirgotāja + dažādo nodokļu pierēķinu prasībām .
Dīvaini sekojot elektrības cenām secinu, ka starpsavienojumi būtiski ietekmē elektrības cenu, jo zemāka cena ārzemēs, jo zemāku cena arī Latvijā, jo lētā elektrība plūst uz Latviju.
Vispār dīvaini, ka salīdzini biržas cenas, ka tiek noteiktas katru dienu un katru stundu ar valsts budžeta deficītu, ko rēķina mēneša un gada griezumā. Tā jau tās konspirācijas teorijas rodas, kad mēģina atrast likumsakarību tur, kur to nav. Tik pat labi var teikt, ka sviesta cenas Latvijā ir atkarīgas no tā vai Šlesers ir Saeimā vai nav.
Andi, vai drīkst zināt kāds ir tavs akadēmiskais grāds ekonomikā? Ceru, ka vismaz mag. oic., jo visus apstrīdi kā ekonomikas profesors. Nesen lūdzu vienam zināmām ekonomikas profesoram pakomentēt tavus izteicienus par ekonomiku un finansēm. Viņš tikai pasmaidīja, ar tik gudriem kā tu viņš nav gatavs strīdēties. Ar krāšņs kruķi jau arī neviens nestrīdās.
Valdības darbi, kā parasti, krasā pretrunā vārdiem. Nav šeit nekāda ražošana plānota. Bet vēja parku būvētājiem vajadzētu depozītu iemaksāt zemes rekultivācijai, ja pēkšņi bizness beidzas.