Ar latviešu valodas mācīšanos apgrūtinātie Krievijas pilsoņi uzrakstīja sūdzību Latvijas Satversmes tiesai par to, ka Latvijas varas iestādes nerīko valodas prasmes pārbaudes vēl citai Krievijas pilsoņu grupai un “jebkuras nedemokrātiskas valsts pilsoņiem", kas nepārprotama norāde uz Baltkrievijas valstpiederīgajiem.
Ceturtajā gadā pēc Krievijas iebrukuma un Latvijas lēmuma pārbaudīt Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu latviešu valodas prasmes iezīmējusies Krievijas pilsoņu grupa apmēram 5 tūkstošu cilvēku daudzumā, kas nevar vai negrib apgūt un atrādīt latviešu valodas prasmi kaut visai pieticīgā līmenī. Tā vismaz uzskata eksāmenu rīkotāji: “Persona, kas apguvusi valodu A2 pakāpē, spējot saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem; spējot sazināties ar citiem situācijās, kad notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem; spējot vienkāršos vārdos sniegt informāciju par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības, formulēt īsus jautājumus.” Nav nekādas skaidrības, kā Latvijas varas iestādes izgrozīsies no sava solījuma izraidīt no Latvijas tūkstošiem valodas nepratēju, ja izraidīšanas reālā jauda par visiem grēkiem - ne tikai par valodas nezināšanu - bijusi kopā 5 cilvēki 2023. gadā, 19 cilvēki 2024. gadā un divi cilvēki šā gada pirmajos pāris mēnešos. Līdz šim valsts iztikusi ar vairākkārtēju pārbaudes gala termiņu pārcelšanu uz vēlāku laiku varbūt cerībā, ka vai nu karš Ukrainā beigsies, vai notiks vēl nezin kas, kas ļautu Latvijai ar godu iziet no pašu iniciētās situācijas. Latviešu valodu apgūt nespējīgie vai negribošie ir panākuši, ka Satversmes tiesa un tālāk Saeima daļēji apmierinājušas viņu prasību palielināt pārbaudāmo un tādējādi arī potenciāli izraidāmo personu skaitu.
Valsts valodas prasme pārbaudes prasība radās 2022. gada vasarā divu apstākļu sakritības dēļ. Pirmkārt, tobrīd valdošajām partijām vajadzēja spodrināt savas spalvas pirms 14. Saeimas vēlēšanām, ko loģiski darīt uz Krievijas pilsoņu rēķina, jo viņi taču Saeimas vēlētāju vidū neietilpst. Otrkārt, Krievijas zibenskara plāni Ukrainā bija nepārprotami izgāzušies. No tā, savukārt, tālākas sekas, ka Latvija varēja uzskatīt sevi par atbrīvotu no dažām formālām un neformālām saistībām pret Krievijas valsti un pret krievvalodīgo kopienu Latvijā.
Gan pašai Krievijai, gan tās cienītājiem Latvijā nācās atvadīties no priekšstatiem par Krievijas armiju kā otru spēcīgāko pasaulē (aiz ASV armijas) u.tml. Latvijas valdošās aprindas izmantoja šo situāciju, pagrozot iepriekšējos gadu desmitos nostabilizēto latviešu un krievvalodīgo kopienu attiecības. Tajā skaitā tika noteikts latviešu valodas eksāmens 25,3 tūkstošiem Krievijas pilsoņu Latvijā, kuri bija pie šīs pilsonība tikuši, atsakoties no Latvijas nepilsoņa vai pat no Latvijas pilsoņa statusa. Gadu desmitiem Latvija bija pieņēmusi viņu tiesības atrasties Latvijā pēc noklusējuma, bet 2022. gadā uz viņiem tika attiecinātas tādas pašas prasībās, kādas uz citiem ārvalstniekiem, kas nolēmuši apmesties uz pastāvīgu dzīvi Latvija. Tajā skaitā tika prasītas latviešu valodas zināšanas A2 līmenī un rezultātā ieguva par viņiem informāciju, ka
Šai informācijai un lojalitātes apliecinājumiem ir sava sociālā cena.
Pirmkārt, tas ir jautājums, ko valsts patiešām iesāks ar tiem, kuri latviešu valodas eksāmenu nenokārtos. Ko tad, ja viņu piekrišana valodu apgūt ir bijis valsts muļķošanas paņēmiens? Divu mācību gadu došana kļuva par veidu, kā 14. Saeimā un tālāk valdošajās koalīcijā nonākušie politiķi kaut uz brīdi atbrīvoja sevi no 13. Saeimas laikā doto solījumu izpildes.
Otrkārt, jāliek jautājuma zīme, vai tie, kuri uzskatīti par izceļojušiem no Latvijas, to tiešām izdarījuši, nevis palikuši šeit pat varas iestādēm netveramā veidā.
Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) valodas apguvei Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sāka izsniegt 2023. gada novembrī pēc tam, kad bija izsmeltas visas iespējas atlikt eksāmenu nenokārtojušo cilvēku izraidīšanu atbilstoši Imigrācijas likuma 2022. gada rudens jeb pirmsvēlēšanu grozījumiem un 14. Saeima bija izdomājusi formulu, kā atlikt 13. Saeimas deputātu solījumu izpildi, pat ja tā ierakstīta likumā. Lielākā daļa TUA izsniegtas 2024. gadā. Attiecīgi, no šā gada beigām atkal “varētu būt diezgan liels subjektu loks, kuram atkal nāksies risināt uzturēšanās jautājumus tad, kad atļaujas termiņš būs beidzies”. Šeit citēti PMLP Migrācijas nodaļas vadītājas Ilzes Briedes vārdi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Šāds vārdus katrs var saprast, kā viņš vēlas.
Saeimas deputāti pat neuzdrošinājās jautāt, ko šī “risināšana” varētu nozīmēt. Visticamāk, ka tā būs nākamo atrunu gudrošana tam, lai šie cilvēki drīkstētu palikt Latvijā, bet atkal ar kaut kādiem nosacījumiem, kam jāaizsedz fakts, ka Latvija nav spējīga realizēt pašas pasludinātos likumus. Šajā reizē jārūpējas arī par to, lai nepadarītu par pilnīgiem muļķiem tos, kuri eksāmenus nokārtojuši un pat naudu par eksāmenu pieņemšanu maksājuši.
Pesimistiskas prognozes par latviešu valodas mācīšanās gala rezultātiem var balstīt uz datiem, ka pusotra gada laikā kopš TUA izsniegšanas sākuma PMLP saņēmusi tikai 336 pieteikumus pārvērst TUA par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām (PUA) atbilstoši valodas eksāmena nokārtošanai. Eksāmena kārtotāju potenciālais skaits samazināts no 6,6 līdz 4,4 tūkstošiem, atbrīvojot no eksāmena cilvēkus no 75 gadu vecuma. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA, līdz 2024. gada beigām Valsts izglītības satura centra) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva informē, ka pagājušā gada laikā uz eksāmenu atnākuši apmēram 500 cilvēku, bet to nokārtojis tikai 151 cilvēks. Var šausmināties, ka uz eksāmenu pirmie nākuši labāk sagatavotie un turpmāk izkritušo īpatsvars būs vēl lielāks, bet var arī cerēt, ka tūkstošiem cilvēku pašlaik aizrautīgi mācās latviešu valodu.
No morāles viedokļa slikti, bet no polittehnoloģijas viedokļa pareizi, ka vairāki desmiti latviešu valodas pārbaudei pakļauto personu uzrakstījušas sūdzību Satversmes tiesai, uzrādot divas citas cilvēku grupas, kurām arī vajadzētu kārtot valodas eksāmenu. Rīcības jēga tāda, ka jo vairāk būs eksāmenu nenokārtojušo, jo mazāka varbūtība, ka Latvija uzdrošināsies izpildīt savu lēmumu par eksāmenu nenokārtojušo izraidīšanu no valsts.
Sūdzības pamats tāds, ka Imigrācijas likuma grozīšana, ieviešot latviešu valodas prasmes pārbaudi, sākotnēji attiecināta tikai uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ieguvuši PUA atbilstoši Imigrācijas likumam, bet nav attiecināta uz tiem, kuri PUA ieguvuši atbilstoši likumam “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Tie nav divi paralēli darbojošies, bet 2002. gadā viens otru nomainījuši likumi. Šī maiņa notikusi tik sen, ka 2022. gada priekšvēlēšanu cīņas brīdī par veco likumu aizmirsa un Imigrācijas likuma grozījumos neierakstīja, ka jaunās normas attiecas arī uz vecā likuma kārtībā izsniegtajām PUA, ja to saņēmēji joprojām dzīvo Latvijā.
Satversmes tiesa pagājušā gada 15. februārī atzina valodas prasmes pārbaudi par Satversmei atbilstošu, lai gan pievienojās sūdzības iesniedzējiem sūdzības sadaļā par nevienlīdzīgo attieksmi pret līdzīgām sabiedrības grupām. Tiesa atstāja Saeimas ziņā, kā rīkoties pēc tam, kad šāda nevienlīdzība atklājusies. Saeima pagājušā gada vasarā nolēma pakļaut eksāmenam arī veco PUA saņēmējus. Tādu saskaitīti vairāk par četriem tūkstošiem. Atrēķinot par 75 gadiem vecākos un tos, kuri A2 prasībām atbilstošu eksāmenu nokārtojuši profesionālo prasību dēļ, paliek mazliet vairāk par diviem tūkstošiem cilvēku, kurus VIAA gaida uz eksāmeniem šā gada laikā. Droši, ka daļa no viņiem piepulcēsies eksāmenus nenolikušajiem no iepriekšējās eksaminējamo grupas.
Vēl viena sadaļa sūdzībā Satversmes tiesai norāde uz valodas eksāmena pamatojuma ar to, ka Krievijas Federācijas pilsoņu uzturēšanās Latvijā radot riskus, kas saistīti ar karu Ukrainā, nevis ar atvieglotā veidā PUA saņēmušo Krievijas pilsoņu rīcību. “Ja izšķirošais kritērijs atšķirīgas attieksmes noteikšanai ir pilsonības valsts realizētā politika, tad minētie riski saistīti ar jebkuras nedemokrātiskas valsts pilsoņiem,” teikts sūdzībā.
Bet kuras valstis ir vai nav demokrātiskas? Vai demokrātiskas ir Lielbritānija un Zviedrija, kas saucas karalistes, vai Ukraina, kas kara dēļ nespēj organizēt prezidenta vēlēšanas noteiktajā termiņā? Reāli pirmā kandidāte uz nedemokrātiskas valsts statusu ir Baltkrievija, jo nav mainīta vismaz Eiropas valstu kopīgā nostāja, ka Baltkrievijas prezidents pagrābis varu uz viltotu vēlēšanu rezultātu pamata.
Formāli neapstrīdama kritērija demokrātiskām vai nedemokrātiskām valstīm nemaz nav. Satversmes tiesa izvairījās šo jautājumu apspriest. Pietiek ar to, ka Ukrainai nav uzbrukusi neviena cita - ne demokrātiska, ne nedemokrātiska - valsts, kā tikai Krievija.
Ar Krievijas pilsoņiem Latvijā pietiek, lai no viņiem deleģētu tik lielu latviešu valodas nepratēju masu, ka nav pārliecības par Latvijas valsts spējām rīkoties ar valoda nepratējiem atbilstoši valstī pieņemtajam likumam par valodas nepratēju izraidīšanu.
