Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis stājās izpalīdzēt “Latvijas Zaļajam punktam” (Zaļajam punktam), lai pārliecinātu cilvēkus šķirot atkritumus.
Pēc amatiem un atpazīstamības ievērojamu cilvēku piesaistīšana notika, sniedzot atskaiti par cilvēku paradumiem atkritumu šķirošanā. Dati iegūti aptaujā, ko pēc Zaļā punkta pasūtījuma veicis Latvijā lielākais un solīdākais socioloģisko pētījumu uzņēmums “SKDS". Aptauju rezultāti, protams, jāuzņem ar daudzām atrunām par to, cik lielā mērā var atšķirties aptaujāto vārdi un darbi, taču daudzos gadījumos aptauju dati ir derīgi secinājumu izdarīšanai. Ļoti labi darbojas aptaujas, kurās tiek noskaidrots, kā laika gaitā mainās cilvēku atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Zaļais punkts savas aptaujas pasūta kopš 2011. gada ik pa pāris gadiem. Tā noskaidrojies neapšaubāmi bēdīgais fakts, ka kopš 2022. gada pārtraucis pieaugt to cilvēku skaits, kuri atbild, ka viņi vispār šķiro atkritumus:
Lai nu prominenču iesaistīšana palīdz kaut par 1 - 2 - 3 procentpunktiem uzlabot situāciju, kas tikpat bēdīga cik pašsaprotama. Gandrīz jebkurā darbā 100% rezultāta sasniegšana kļūst praktiski neiespējama, jo katrs nākamais procentpunkts intervālā starp 80 -90 -100 procentiem var izmaksāt tikpat dārgi, cik visi iepriekšējie sasniegumi 0 - 80 procentu intervālā. Aptaujā uzietā 79% robeža precīzi apstiprina to, ko varēja sagaidīt atbilstoši iepriekšējai pieredzei par cilvēku uzvedību un tās ietekmēšanu.
Kopējam atkritumu šķirotāju un nešķirotāju rādītājam atbilžu rezultātos vairāk ideoloģiska nekā praktiska nozīme, bet atkritumu šķirošanas paradumu sadalījums pa pašvaldībām, pa apdzīvoto vietu tipiem un pa šķirojamo atkritumu veidiem var norādīt, kur cilvēkiem ir problēmas ar sašķiroto atkritumu nodošanu un kur tāpēc šķirotāju procentu vēl varētu palielināt bez fantastiskām pūlēm un izmaksām.
Pagaidām Zaļais punkts var priecāties par lēcienveidīgo šķirotāju pieaugumu attiecībā uz jaunajiem šķirošanas objektiem - uz bioloģiskajiem atkritumiem un uz tekstilu. Speciālie konteineri šo atkritumu vākšanai daudz maz sasniedzamā veidā tika izvietoti labi ja kopš 2022. gada un pieejamības nozīmē visu Latviju pat šobaltdien diez vai ir pilnībā noklājuši. Tagad tie, kuri vispār savus atkritumus šķiroja, sadala tos pa vēl vairāk konteineriem, tiklīdz tie viņu apkārtnē parādās. Bioloģisko atkritumu šķirotāju īpatsvars pēdējos divos gados audzis no 29% līdz 42% un tekstilu tam domātajos konteineros ievietojošos cilvēku skaits audzis no 19% līdz 30% aptaujāto.
Zaļā punkta sniegtajā aptaujas rezultātu pārstāstā norādīts, ka par galveno nešķirošanas iemeslu joprojām nosaukts nepietiekams daudzums šķirošanas konteineru, lai gan šādu atbilžu skaits ir būtiski samazinājies. Tas vēlreiz apliecina jau sacīto, ka vienmēr būs cilvēki, kas atkritumus nešķiros neatkarīgi no tā, cik maz pūļu jeb soļu viņiem būtu jāpieliek, lai nonāktu līdz atkritumu dalītās vākšanas konteineriem. Uz šādiem cilvēkiem neiedarbojas arī it kā lieliskais paņēmiens celt cenu par nedalīto atkritumu aizvākšanu un bez maksas aizvākt sadalītos atkritumus. Šie cilvēki tāpēc nevis sāks atkritumus šķirot, bet izgāzt kaimiņmāju konteineros vai mežā (uz lauka, grāvjos, pamestās būvēs utt.). Un visvienkāršākais - iegāzt nedalītos atkritumus sadalīto atkritumu konteineros, padarot citu cilvēku sadalīto atkritumu kopējo saturu tādu, ka tas varbūt pat vairs nav izmantojams kā dalītie atkritumi.
Viegli iedomāties arī tādus cilvēkus, kuri pārtraukuši šķirot atkritumus, redzot to, ka dalītās vākšanas konteineri it kā speciāli pārvērsti par kopējo atkritumu konteineriem, metot ēdiena atliekas uz stikla vai uz papīriem u.tml. visās nepareizajās kombinācijās, kādas vien iespējamas atkarībā no dalītās konteineru dažādības katrā konkrētajā atkritumu vākšanas vietā.
Gan par patiesu iemeslu, gan par atrunu atkritumu nešķirošanai var uzskatīt nezināšanu, kā sadalīt atkritumus pa dažādiem atkritumu dalītās vākšanas konteineriem. Piemēram, Zaļā punkta atskaitē minēts, ka 51% respondentu neesot zinājuši, kur pareizi jāizmet elektroniskās cigaretes. Tajā gadījumā pat jābrīnās, ka gandrīz puse aptaujāto pieteikusies par zinātājiem, ko ar šādiem atkritumiem iesākt. Vismaz sadzīvē nav manāms liels elektronisko cigarešu smēķētāju skaits un grūti noticēt, ka par pareizo apiešanos ar elektronisko cigarešu atliekām interesētos tie, kuri šādas cigaretes nav ne rokās ņēmuši, ne mutēs likuši.
Uzturēt lielo stāstu par sadzīves atkritumu savākšanas nepieciešamību apņēmies uzturēt portāls nra.lv ar ziņām par plastmasas sairšanas atlieku kaitīgo (bīstamo, briesmīgo) ietekmi uz visu dzīvo. Pagājušā gada 27. maijā bija aprakstīts, kā “mikroplastmasa uzkrājas sēkliniekos”: “Visa cilvēce aizies bojā vienkārši tādēļ, ka mums olās ir uzkrājusies plastmasa.” Šā gada 17. martā brīdināts, “ka mikroplastmasa daudzviet pasaulē var izraisīt badu”, nokļūstot augos un būtiski kavējot fotosintēzi, ar kuru saules enerģija tiek pārveidota vielās, no kurām pārtiek gan cilvēki, gan dzīvnieki.
Uz iedzīvotājiem visvairāk attiecas visu iespējamo plastmasu saturošo priekšmetu (piemēram, pamperu) savākšana un atdošana atkritumu apsaimniekotājiem tādā veidā, lai šos priekšmetus varētu pārstrādāt (sadedzināšana ir pārstrādes veids) vai vismaz noglabāt tā, ka tie kaut sairušā veidā neiznīcina visu dzīvo uz zemes. Pie tā paša rezultāta novestu arī pesticīdu un herbicīdu, mazgāšanas līdzekļu un medikamentu neierobežota ieplūdināšana dabā, taču apiešanās ar šīm vielām vairāk attiecas uz dažādu nozaru profesionāļiem nekā uz iedzīvotājiem.
