Republikāņiem parādās jauna politiskā zvaigzne – Desantiss – vecā, apnikušā "narcisa" Trampa vietā

Desantiss: “Mēs esam aizstāvējuši vecāku tiesības. Mēs respektējam savus nodokļu maksātājus un noraidām “woke” ideoloģiju... Mēs nekad nepadosimies “voukistu” pūlim. Florida ir vieta, kur “voukisms” dabūs galu!” © Ekrānšāviņš

8. novembrī notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas grūti vērtēt viennozīmīgi. It kā nomināli uzvarējuši republikāņi, taču viņu uzvara ir tik mazpārliecinoša, ka vairāk izskatās pēc zaudējuma. Vienīgā vieta valstī, kur republikāņi tiešām triumfēja, ir Floridas pavalsts, un tieši šai uzvarai varētu būt izšķirošā nozīme jau drīzā nākotnē.

Vēlēšanās, kuras notiek tieši pa vidu ASV prezidenta vēlēšanām, tiek pārvēlēta visa Pārstāvju palāta (deputāti tiek ievēlēti uz diviem gadiem) un trešdaļa Senāta (senatori tiek ievēlēti uz sešiem gadiem). Tāpat tika pārvēlēti 36 pavalstu gubernatori, daudzu vietējo pavalstu un pašvaldību deputāti. Daudzviet līdztekus šīm vēlēšanām notika dažādi referendumi.

Tradicionāli šajās vidustermiņa vēlēšanās uzvar tā partija, kura ir opozīcijā esošajam ASV prezidentam. Tā kā šobrīd Baltajā namā saimnieko demokrātu pārstāvis Džo Baidens, tika prognozēts, ka vēlēšanās kopumā uzvarēs republikāņi. Šīs prognozes apstiprināja arī neskaitāmas socioloģiskās aptaujas, kuras ASV organizē katrs, kuram tik nav slinkums un lieki līdzekļi to rīkošanai.

Priekšvēlēšanu cīņā samērā aktīvi bija iesaistījies arī bijušais prezidents Donalds Tramps, kurš joprojām saglabā lielu ietekmi uz republikāņu partiju. Viņš jau bija pieteicis 15. novembrī nākt klajā ar kādu ārkārtīgi svarīgu paziņojumu. Reti kurš šaubījās, par ko būs runa šajā “ārkārtīgi svarīgajā” paziņojumā. Protams, par iesaistīšanos 2024. gada prezidenta vēlēšanu cīņā.

Trampa aprēķins bija vienkāršs. Izmantojot gaidāmo “sarkano vilni” (sarkanā ir republikāņu partijas krāsa), kurš aizslaucīšot demokrātus “mēslainē”, Tramps kā viens no kampaņas dzinējspēkiem triumfējoši pieteiks sevi kā nākamais prezidents. “Tāpat kā es satriecu demokrātus pagājušo otrdien, tā es 2024. gada 5. novembrī satriekšu Baidenu vai jebkuru citu, kuru viņi izvirzīs man pretiniekos,” varēja gaidīt Trampu sakām 15. novembrī.

Taču vēlēšanu rezultāti bija tādi, ka novērotāju, tajā skaitā republikāņiem simpatizējošo, vidū valda vienprātība - vēlēšanu lielākais zaudētājs ir tieši Tramps. Var jau teikt, ka viņš ir izvēlēts par tādu kā grēkāzi, uz kuru uzvelt vainu par to, ka rezultāti ir vājāki nekā cerēts, taču pat ja tā, nekāds “sarkanais cunami”, pat ne “sarkanais vilnis” tā arī nebija vērojams. Vēl nav saskaitītas visas balsis (pa pastu sūtītās), taču var sagaidīt knapu republikāņu uzvaru Pārstāvju palātā (“New York Times” prognozē, ka 224 pret 211), bet Senātā izšķirošas būs otrās kārtas vēlēšanas Džordžijā 6. decembrī, kur labākas izredzes tiek prognozētas demokrātu pārstāvim Rafaelam Vornokam.

Republikāņu “panākumi” ir vājākie, kādus vidustermiņa vēlēšanās ir sasniegusi opozīcijā esošā partija pēdējā pusgadsimta laikā. Likumsakarīga ir vainīgā meklēšana, un partijas līderim par šiem rezultātiem jāatbild. Pat ja viņš un viņa dedzīgākie atbalstītāji to negrib darīt.

Par spīti tam, ka daudzi kvēli trampisti ar bēdīgi slaveno Mardžoriju Teilori Grīnu (to pašu, kura solīja uzvaras gadījumā “ne peniju Ukrainai”) priekšgalā ir tikuši ievēlēti, no Trampa novērsies kāds cits ārkārtīgi ietekmīgs spēlētājs - Rūperts Mērdoks. Šī mediju magnāta ietekmē esošie izdevumi “The Wall Street Journal”, “New York Post” un, kas īpaši svarīgi, “Fox News” gluži atklāti nosauc Trampu par visu republikāņu nelaimju sakni. Tramps esot veicinājis negatīvu “kadru” atlasi, kuras rezultātā vēlēšanās piedalījušos kandidātu kvalitāte bijusi vāja. “Ar vājiem kandidātiem nevar cerēt uz labiem rezultātiem. Jāizbeidz tās muļķu spēlītes,” aicina pazīstamais konservatīvo aktīvists Bens Šapiro, netieši norādot, ka Trampa orientācija uz primitīvismu ir izgāzusies un tā jāatmet kā neefektīva.

Uz Trampa fona īpaši spoži izgaismojas jaunā republikāņu uzlecošā zvaigzne - Floridas gubernators, 44 gadus vecais Rons Desantiss. Viņš ir nostājies “antivoukistu” kustības priekšgalā. Latvijas terminoloģijas komisija ASV populāro “woke” kustību latviskojusi kā “sociālu atjēdzību”.

Manuprāt, šis jēdziens latviskots slikti. Vēl vairāk. Tas latviskots jēdzieniski pilnīgi aplami. Paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka jaunradītais termins ir cieši saistīts ar vārdiem “atjēgties”, “atjēgšanās”. Proti, apskaidrības iegūšana pēc ilgstošas atrašanās maldu varā. No “voukistu” viedokļa viss pareizi - pasaule ir ilgstoši atradusies baltā cisgendera patriarhālisma maldu varā. Tagad no šiem maldu valgiem jātiek vaļā - izpeldot atklātā apskaidrības okeānā. Taču, objektīvi izvērtējot situāciju, drīzāk būtu jārunā nevis par atjēgšanos, bet gluži otrādi - par apmaldīšanos.

Tad nu Desantiss pilnīgi atklāti, bez mazākās minstināšanās iestājas pret šo apmaldīšanos. Viņš, neskatoties pār plecu, ko par to teiks “progresīvie” mediji, droši sauc lietas īstajos vārdos un par šo savu drosmi vēlēšanās tika dāsni apbalvots. 2018. gada gubernatora vēlēšanās viņš savu sāncensi no demokrātu partijas Endrū Gilumu apsteidza par 0,4% balsu, bet tagad viņa uzvara pār Čarliju Kristi bija satriecoša - 19,4%.

Desantiss sevi iezīmēja kā izteikts antipamatplūsmas politiķis ar savu Covid-19 stratēģiju. Viņš noraidīja visus mājsēžu ierosinājumus, obligāto sejas aizsegu nēsāšanu, obligāto vakcināciju un citus pasaulē populārus pretpandēmijas pasākumus. 2021. gada maijā viņš pat parakstīja speciālu likumu, kurš aizliedz kaut kur pieprasīt vakcinēšanās pierādījumus.

Tāpat viņš ļoti asi iestājās pret “woke” kustību, “kritisko rasu teoriju”, “atcelšanas kultūru” un citām kreiso pārmērībām. Floridas vēlētāji šo viņa pozīciju novērtēja vairāk nekā atzinīgi. Turklāt atšķirībā no Trampa Desantiss nesirgst ar pārspīlētu narcisismu un gobzemiski/kaimiņisku bezbremžu nekaunību.

Lūk, ko uzrunā saviem atbalstītājiem pēc uzvaras vēlēšanās teica Desantiss: “Mēs aizstāvam vecāku tiesības. Mēs respektējam savus nodokļu maksātājus un noraidām “woke” ideoloģiju... Mēs nekad nepadosimies “voukistu” pūlim. Florida ir vieta, kur “voukisms” dabūs galu!” Šos viņa vārdus klātesošie atbalstīja ar skaļām ovācijām.

Ņemot vērā, ka pēdējos 20 gadus Florida ir skaitījusies “svārstīgā” pavalsts (atcerēsimies, ka 2000. gada prezidenta vēlēšanās tieši Floridā izšķīrās Džordža Buša jaunākā un Ela Gora liktenis), pastāv reāla iespēja, ka republikāņi Desantisa personā ir ieguvuši to līderi, kura šobrīd tik ļoti pietrūkst uz ASV politiskās skatuves. Enerģisks, izlēmīgs, drosmīgs, gudrs un par sevi pārliecināts. Lai nu tā būtu.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.