Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, par kuru gadiem runājuši “Vienotības” politiķi, beidzot ir noticis. Īsi pirms gadumijas premjers Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Latvija ir jaunā laikmeta avangardā. Latvija viena no pirmajām pasaulē ir iegājusi laikmetā, kurā galveno lomu spēlē mākslīgais intelekts.
Kariņa Jaungada uzruna tautai, iespējams, bija pati pirmā visā pasaulē, kuru sacerējis mākslīgais intelekts. Šī uzruna bija absolūti universāla. Piecas minūtes garajā uzrunā nebija neviena teikuma, pat neviena vārda, kuru varētu attiecināt tikai uz Latviju. Tieši tādu pašu uzrunu visā pilnībā, tikai nomainot valsts nosaukumu, varētu teikt gan mūsu kaimiņvalstu premjeri, gan Rumānijas, Austrijas vai Nīderlandes premjers. Tajā bija tikai un vienīgi vispārīgas, universālas frāzes.
Uzrunas bezpersoniskums un ģeogrāfiskā indiference acīmredzot jānoraksta uz jauno tehnoloģiju “bērnības” problēmām. Nav šaubu, ka nākamajos gados šis defekts tiks novērsts un uzruna būs krietni kvalitatīvāka. Iespējams, ka arī paša premjera vietā jau uzstāsies ar aci neatšķirams premjera “avatars”, taču tas jau būs tehniskas dabas jautājums. Lietas būtība no tā nemainīsies. Galvenais ir cits. Ja tiek pateikts A, tad jāpasaka B un jāiet tālāk.
Latvija nedaudz nokavēja digitālo revolūciju deviņdesmito gadu nogalē un ilgus gadus ar vāji slēptu skaudību uzlūkoja Igaunijas lepošanos ar savu it kā atrašanos jauno tehnoloģiju avangardā. Tagad, kad sākusies nākamā līmeņa revolūcija - mākslīgā intelekta triumfa gājiens, Latvijai ir visas iespējas apsteigt ne tikai mūsu ziemeļu kaimiņus, bet arī pārējo pasauli. Jaungada naktī šo apņēmību nodemonstrēja Kariņš.
Tiesa, premjera birojs savu paļaušanos uz mākslīgo intelektu nez kāpēc slēpj. Neviens taču nedomā, ka valsts vadītājiem pašiem būtu jāraksta savas runas. Šim nolūkam gadu desmitiem ir algoti speciāli runu rakstītāji. To taču nekad neviens nav īpaši slēpis. Tad kāpēc tagad jāslēpj tas, ar ko patiesībā būtu jālepojas? Ar to, ka esam tehnoloģisko procesu priekšgalā?
Mākslīgā intelekta uzvaras gājienu pasaulē nevar nepamanīt. Kā jau teicu, ja sakām A, tad ejam tālāk pa alfabēta burtiem. Šajā ziņā milzīgas pārmaiņas jāplāno izglītības sistēmā. Jau tagad. Īpaši augstākajā izglītībā, jo daudzas profesijas jau tuvākajos gados būs pilnīgi nevajadzīgas. Kaut vai tie paši sabiedrisko attiecību speciālisti, kuri aizņem veselas nodaļas visās valsts, pašvaldību, arī privātās iestādēs, uzņēmumos un organizācijās. Šajās nodaļās saražoto preses relīžu himalajus pavisam viegli varētu sacerēt mākslīgais intelekts.
Jādomā, ka sabiedrisko attiecību speciālistu vietā būs jāapmāca mākslīgā intelekta operatori. Informācijas ievadītāji. Cits jautājums, vai šim nolūkam nepieciešams mācīties trīs vai vairāk gadu, tērējot augstākajai izglītībai paredzētos resursus. Tas pats attiecas uz lielu daļu citu izglītības programmu.
Lai nerastos pārpratumi, esmu pārliecināts, ka izglītības sistēma līdz 18 gadu vecumam jāsaglabā klasiskā, jo tās uzdevums ir nevis cilvēka profesionālā, bet gan vispārējā attīstība, kuru nekāds mākslīgais intelekts aizstāt nevar (ja vien neļaujam sabiedrībai tālāk virzīties pašplūsmā). Cita lieta ir augstākā izglītība, kura, pateicoties mākslīgā intelekta nenovēršamam uzvaras gājienam, ir fundamentāli jāpārskata. Jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo labāk.
Reti kāds šaubās, ka jau tuvākajā nākotnē darba tirgū un sociālajā sfērā notiks ārkārtīgi būtiskas pārmaiņas, jo milzīgais birokrātiskais aparāts lielā mērā kļūs lieks. Tas jau tagad ir savā ziņā lieks. Tā galvenā funkcija jau sen ir kļuvusi absorbēt cilvēkus ar augstāko izglītību, bet bez jēgpilnas profesijas un vāju intelektuālo kapacitāti. Kad birokrātijas funkcijas pārņems mākslīgais intelekts, tad šā slāņa butaforiskā nodarbošanās kļūs tik uzskatāma, ka kaut kas būs jādara. Par to gan būtu jādomā jau tagad.
Ja jaunā zinātnes un izglītības ministre Anda Čakša domā, ka varēs “rullēt” vēl pāris gadus ierastajā kārtībā, tad viņa rūgti maldās. Jau pašreizējais primitīvais “ChatbotAI”, kurš, visticamāk, “sacerēja” Kariņa Jaungada uzrunu, uzrāda pietiekami augstu kapacitāti, bet nav šaubu, ka šajā jomā tuvākajos gados tiks sasniegts tik augsts līmenis, ka pasaulē atbrīvosies miljardiem, bet Latvijā desmitiem tūkstošu darba vietu.
Diemžēl pagaidām vēl mākslīgais intelekts ir tajā primitīvajā līmenī, kad tā gatavotās runas ir tukšas un bezjēdzīgas, tāpēc Kariņa runā šīs problēmas, ar kurām sabiedrība saskarsies jau tuvāko gadu laikā, netika pat pieminētas. Bet tāpēc jau no tām nevarēs izvairīties. Tas tad arī būs jaunās Kariņa valdības galvenais izaicinājums tuvākajos gados. Cerēsim, ka Latvija būs šo straujās attīstības procesu priekšgalā.
