Egils Levits Davosā tiksies ar Sorosa pēcteci Klausu Švābu

Egils Levits zvana Jēkabpils mēram Raivim Ragainim un sola “sekot līdzi notiekošajam”. Levita brauciens uz Davosu situāciju Latvijā ietekmēs apmēram tikpat, cik šis zvans Jēkabpils plūdus © Ekrānšāviņš

Latvijas prezidents Egils Levits kopā ar pavadošo grupu šajās dienās (no 16. līdz 20. janvārim) uzturas Davosā, kur piedalās ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā. Tur viņam paredzēta piedalīšanās diskusijās par demokrātiskās iekārtas stiprināšanu nākotnē un Ukrainas tematiku. Tāpat prezidentam plānotas divpusējas tikšanās ar Šveices prezidentu Alēnu Bersē, Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Pasaules ekonomikas foruma dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Klausu Švābu.

Nav šaubu, ka Levita ieguldījums “demokrātiskās iekārtas stiprināšanai nākotnē” (tā rakstīts prezidenta mājaslapā) būs neatsverams. Jādomā, ka vismaz kādu jaunvārdu viņš izgudros. Piemēram, politiskais kūrorttūrisms. Proti, lai stiprinātu demokrātisko iekārtu, valstu augstām amatpersonām un

ietekmīgiem pasaules pārveides misionāriem biežāk jātiekas dažādos kūrortos, medību namiņos, pirtīs, slēpošanas trasēs, safari izbraucienos un tamlīdzīgos pasākumos, kur formālā vai mazāk formālā gaisotnē apspriest pasaules likteņus.

Ja kāds manos vārdos saklausa ironiju un jau ierindo partijas “vissirslikti” aktīvistu rindās, tad nekādi nevaru palīdzēt. Uz pārmetumiem “jums jau vienalga - brauc uz Davosu, slikti, nebrauc - atkal slikti” atbildu vienkārši. Varbūt pirms pieciem, desmit gadiem piedalīšanos Davosas forumā varēja uzdot kā piederību augstākajai līgai. Tagad Davosas forums ir ievērojami zaudējis savu kādreizējo spozmi. Šogad no pasaules attīstītāko G-7 valstu vadītājiem tikai Vācijas kanclers Olafs Šolcs apliecinājis gatavību piedalīties šajā forumā. Davosas prestiža zudumu lielā mērā noteicis paša foruma “tēva” Klausa Švāba pretrunīgais tēls.

Pirms atmetam konspirācijas teorijas, kurās Švāba proponētais “Great reset” jeb “Lielā restarta” plāns pasludināts kā nosacītā “pasaules valdības deklarācija”, vienkārši paskatīsimies, kas tad šis Davosas forums un tā dibinātājs īsti ir. Kāpēc tas tik ļoti saistās ar dažādām konspirācijām?

Paša Švāba pasaules pārveidošanas ambīcijas ir neslēptas un nepārprotamas. Šajā ziņā viņš pārņem stafeti no cita mūsdienu jaunās pasaules apustuļa Džordža Sorosa, kura aktivitātes cienījamo gadu dēļ pamazām samazinās, dodot ceļu jauniem sorosiešiem/švābiešiem.

Pasaules ekonomikas forums ir vieta, kur dārgā Šveices kalnu kūrortā ik gadu janvārī no visas pasaules sabrauc “nopietni vīri” (šad tad tur izskata pēc tiek uzaicinātas arī sievietes, bet kopumā pasākums ir visai patriarhāls), kuri gan atklātās diskusijās, gan kuluāros spriež par vēlamo pasaules virzību.

Tā kā šī foruma dalībniekus neviens nav nedz vēlējis, nedz kā citādi publiski izvērtējis, bet tie ir šauras, necaurspīdīgas grupas izvēlēti, tad nav jābrīnās, ka tas veido augsni, kurā lekni zeļ dažādas konspirāciju teorijas. Var jau par tām ironizēt vai pat smīkņāt, bet šāda slēgta elites kluba eksistence citu attieksmi kā “vieta, kur šaura grupa grib valdīt pār pasauli” nevar radīt. Cits jautājums, cik lielā mērā Davosas forums patiesi ietekmē cilvēces virzību.

Atbilde uz šo jautājumu rodama jau minētajā faktā, ka šogad uz šo forumu no galvenajiem legālajiem pasaules līderiem ir atbraucis tikai Šolcs. Lielu triecienu Davosas forumam deva Covid-19 pandēmijas apkarošanas menedžments, kurš faktiski noritēja pēc Švāba receptēm. Lai arī pasaule kopumā pieņēma šīs receptes un tās pamatā sakrita ar pasaules pamatplūsmas redzējumu, daudziem šī totālās kontroles, ierobežošanas un bezierunu diktāta politika radīja zināmu diskomforta sajūtu. Kaut zemapziņas līmenī.

Cilvēkiem šis krīzes menedžmenta demonstrējums nešķita pievilcīgs. Īpaši nepievilcīgs tas kļuva laikā, kad Rietumos un citur pasaulē no tā jau bija atteikušies, bet Ķīnā tas joprojām tika uzturēts. Turklāt īpaši groteskā formā. Var pat teikt, ka Covid-19 pandēmija atsedza Švāba “jaunās pasaules” antihumāno būtību.

Ko Latvijai dod Levita brauciens uz šo kalnu kūrortu? Latvijai apmēram to pašu, ko Jēkabpilij viņa zvans pilsētas mēram Raivim Raigainim un solījums “sekot līdzi notiekošajam”. Savukārt Levitam pašam un viņa pavadītāju grupai tas dod iespēju četras dienas pabūt skaistā vietā starp interesantiem cilvēkiem. No tā, ka mūsu prezidents tur būs, Latvijas vieta nosacītajā valstu nozīmības reitingā nemainīsies ne par mata iedaļu.

Tāpat diez vai Levita tikšanās ar Švābu uzlabos viņa izredzes tikt pārvēlētam vasarā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Valdim Zatleram brauciens uz Sorosa dzīvokli Ņujorkā, Piektajā avēnijā pie Centrālparka, 2009. gada 25. septembrī neko nedeva. Bučo zīmoggredzenu vai nebučo - tāpat nepalīdzēs. Diez vai ar Levitu būs citādi.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.