Valdis Dombrovskis – Urzulas fon der Leienas "sapņu kandidāts"

© Neatkarīgā

Vācijas interneta izdevums “Die Achse des Guten”/achgut.com (vācu valodā – labā ass, pretēji ļaunuma asij) vairākos rakstos izvērtējis Eiropas Komisijas (EK) vadību – tās priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un viņas trīs viceprezidentus – Franci Timmermani, Margretu Festāgeri un Valdi Dombrovski. Kas šajos rakstos teikts par mūsējo?

Vispirms dažos vārdos par pašu izdevumu “Die Achse des Guten”. Lai arī pamatplūsmas medijos tas tiek dēvēts par labēju un konservatīvu, paši izdevuma izveidotāji (tas dibināts 2002. gadā) uzsver, ka atrodas ārpus labējā-kreisā politiskā dalījuma. Tā ir veselā saprāta platforma, vieta no dažādiem mītiem, ideoloģijām brīvai domai. Platforma, kurā augstu tiek vērtēti apgaismības laikmeta ideāli un vērtības. Platforma, kuras mērķis ir pārtraukt tā dēvēto klusuma spirāli. Proti, nerunāšanu par tēmām, kuras ir kļuvušas problemātiskas, bet kuras sabiedrība cenšas neredzēt, jo tās skaitās politnekorektas.

Iepriekšējā desmitgadē izdevums pārsvarā fokusējās uz nekontrolētas migrācijas negatīvajiem aspektiem. Tagad, kad “klusēšanas spirāle” šajā jautājumā lauzta un šie negatīvie aspekti vairs nav absolūta tabu tēma arī pamatplūsmas medijiem, kas piesardzīgi sākuši šīs problēmas pieminēt, izdevums pievērsies citai tabu tēmai. Tā dēvētā zaļā kursa kritikai un klimatticības fanātiķu fantāziju atmaskošanai. Arī minētajā rakstu sērijā galvenais uzsvars likts uz to, kāda ir šo EK vadītāju attieksme pret klimatticības jautājumiem.

Tieši no šī aspekta “Die Achse des Guten” Dombrovski nodēvējis par fon der Leienas “sapņu kandidātu”, jo viņš uzskata, ka klimatneitrālas ekonomikas modelim neesot alternatīvas. Proti, Dombrovskis sola bezierunu uzticību klimatticības principiem.

2019. gada 18. jūnijā publicētajā EK preses relīzē par “finanšu ilgtspējības” vadlīnijām tiek citēts Dombrovskis: “Ņemot vērā gaidāmo klimata katastrofu, pārejai uz klimatneitrālu ekonomikas modeli nav alternatīvas. Jaunās vadlīnijas palīdzēs uzņēmumiem izvērtēt gan klimata pārmaiņu ietekmi uz to darbību, gan otrādi - to darbības ietekmi uz klimatu, ļaujot investoriem pieņemt pārdomātākus lēmumus.”

Jau pirmajā raksta apakšvirsrakstā atzīmēta Dombrovska īpašība, kura nav noslēpums viņa pazinējiem Latvijā - bezierunu paklausība un izpildīgums. Rakstā norādīts, ka Dombrovskis esot pilnīgi labprātīgs Eiropas “zaļā kursa” izpildītājs, kurš nešaubīgi virzās uz to, lai līdz 2050. gadam ES kļūtu par klimatneitrālu. “Klimatneitralitāte” ir atslēgas vārds, kuru pieminot tiek nepārprotami signalizēts - esmu savējais. Absolūti lojāls valdošajai doktrīnai.

Dombrovskis ir īpaši nasks uz šīm uzticības demonstrācijām. Klimatneitralitāti un citus klimatticību apliecinošus vārdus viņš atkārto ar apbrīnojamu uzstājību. Dombrovska vadībā klimatticības dogmas tiek iedzīvinātas arī privātajā sektorā. “Privātajam kapitālam jābūt izšķirošam pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku un tās finansēšanā,” norādīts ES finanšu ilgtspējības vadlīnijās.

Tagad, ja uzņēmums, iestāde, organizācija grib saņemt ES fondu finansējumu, valsts pasūtījumus, tiem gandrīz vai obligātā kārtā jāpublicē klimatticību apliecinoši ziņojumi, kuros tie uzņemas papildu saistības. Latviešu cilvēkiem ar okupācijas laiku pieredzi vārdus - papildu saistības - automātiski gribas papildināt ar vārdu - sociālistiskās, taču mūsdienu ES sapņi par gaišo komunistisko nākotni nomainīti uz sapņiem par gaišo klimatneitrālo nākotni. Kā mēdz teikt, katrai paaudzei, katrai iekārtai savs ceļš uz paradīzi (komunismu).

Lūk, kā uzticība klimatticībai tiek apliecināta “Deutsche Bundesbank” 2022. gada jūlija ziņojumā par “klimata riskiem”: “Klimata pārmaiņu un klimata politika ietekmē gandrīz visus “Bundesbank” pamatuzdevumus. Tiem jānodrošina ilgtspējīgas izmaiņas finanšu sistēmā, ņemot vērā “Bundesbank” nacionālās un starptautiskās saistības cīņā pret klimata pārmaiņām.”

Dombrovskis 2022. gada 13. decembrī, uzstājoties ar ziņojumu par Eiropas “zaļā kursa” oglekļa dioksīda ierobežošanas regulējumu (CBAM), sacīja: "ES sper vēl vienu soli tuvāk savam mērķim dekarbonizēt savu ekonomiku un rūpniecību, lai līdz 2050. gadam kļūtu par oglekļa neitrālu. Šodien panāktā politiskā vienošanās par oglekļa robežu pielāgošanas sistēmu ir mūsu klimata stratēģijas galvenais elements. Cenu noteikšana produktiem ar lielāku oglekļa emisiju palīdzēs izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes un atbilst mūsu starptautiskajām saistībām. Vienlaikus ES vēlas veicināt tīrāku rūpniecību savās partnervalstīs un veicināt globālas oglekļa emisiju cenu noteikšanas sistēmas ieviešanu.”

Rakstā pieminēts arī Dombrovska 2022. gada 22. decembra komentārs par Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu 39 miljonu eiro apmērā vadošajam Latvijas kokapstrādes koncernam “Latvijas finieris”: “Es atzinīgi vērtēju šo vienošanos ar EIB, kas ar ES budžeta garantijām atbalstīs gan “Latvijas finiera” investīcijas pētniecībā un attīstībā, gan jaudas paplašināšanu, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi. Bērza saplākšņa ražošana ir nozīmīga nozare Latvijā, kas ir izšķiroša valsts darba tirgum un tās pozīcijām pasaules bioekonomikā.”

Ja Vācijā Dombrovskis tiek skatīts kā ES valdošās politiskās šķiras birokrāts, tad Latvijā viņš var pēkšņi (jo pagaidām šādas runas publiski nav izskanējušas) parādīties kā alternatīvs (kompromisa) prezidenta kandidāts. Cik dziļa ir Dombrovska patiesā klimatticība un cik lielu lomu viņa ticībā ieņem politiskās konjunktūras apsvērumi, neviens (varbūt arī viņš pats) īsti nezina.

Kopumā nevar teikt, ka Dombrovska darbība Briselē būtu kaut kā kaitējusi Latvijai. Varbūt nav arī īpaši palīdzējusi, bet tāds jau ir izteikti pielaidīgu birokrātu liktenis - plūst pa straumi un gaidīt, kad viņus šī straume aiznesīs kādā siltā vietiņā. Līdz šim Dombrovskim liktenis ir bijis labvēlīgs, tāpēc nebūs brīnums, ja atklāsies, ka viņa karjeras griesti vēl nav sasniegti un viņš ir ne tikai fon der Leienas “sapņu kandidāts”.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.