Lasītāji raida skaidru signālu – Ievai Jaunzemei nav vietas VID vadībā

© Oksana Džadana/F64

“Neatkarīgās” lasītāji visu pagājušo nedēļu varēja balsot par jautājumu: Vai atbalstāt Ievas Jaunzemes atjaunošanu VID ģenerāldirektores amatā? 11 111 jeb 88% no visiem aptaujā nobalsojušajiem (līdz vakardienas pulksten 20:00), uz šo jautājumu atbildēja noraidoši – nē, neatbalstām.

Lai arī šo balsojumu nevar uzskatīt par statistiski korektu socioloģisko aptauju, tas ļauj noteikt kopējo tendenci pietiekami skaidri. Balsotāju lielais skaits savukārt ļauj teikt, ka ne tikai “Neatkarīgās” lasītāju vairākums, bet arī visas Latvijas iedzīvotāju vairākums (ja ne 88%, tad pāri 50% noteikti) neatbalsta Jaunzemes atjaunošanu amatā.

Dati: 29.01.2023, pl.20:00

Rodas divi jautājumi. Kāpēc Jaunzemes darba vērtējums ir tieši šāds, un kāpēc politiskais spēks - “Vienotība” - kurš par viņas atjaunošanu amatā atbild, šādi rīkojas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka rīkojumu par Jaunzemes atstādināšanu pieņēma tās pašas “Vienotības” veterāns, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs.

Skandāli ap Jaunzemes darbību VID vadībā virmojuši jau vairākus gadus. Vairākkārt Jaunzeme saņēmusi neapmierinošus ierēdņa darba novērtējumus. Iepriekšējais finanšu ministrs Reirs ar viņu ilgstoši konfliktēja un vairākkārt centās atstādināt no augstā amata, taču tas izdevās tikai ar trešo mēģinājumu. Īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gada 15. septembrī.

Šī raksta ietvaros nevēlos uzņemties ekonomiskās policijas funkcijas un izvērtēt, vai/cik lielā mērā Jaunzeme “piespēlējusi” vienam vai otram ekonomiskajam grupējumam. Vai, esot šajā amatā, vispār iespējams saglabāt tādu principiālu godprātību, kādu demonstrē filmu varoņi? Piemēram, itāļu mafijas seriāla “Astoņkājis” komisārs Korado Katani? Runāsim par citu.

Kur ir tā milzīgā atbildība?

Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki nobalsojuši tieši šādi, var jau meklēt iemeslus cilvēku iedabā. Viņiem, lūk, patīkot augstu amatpersonu gāšana. Sociālā skaudība. Var jau būt. Tomēr, manuprāt, galvenais iemesls ir cits.

Gadu gadiem tiek runāts par politiķu, augstu amatpersonu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāju lielo atbildību. Tieši ar šo milzīgo atbildību tiek pamatotas lielās algas, zelta izpletņi darba attiecību pārtraukšanas gadījumā un necaursitama juridiskā aizsardzība. Augstākā līmeņa vadītājus (arī zemāka) par sliktu darbu faktiski atlaist nevar. Atlaist var vienīgi par kādu birokrātisku (uz papīra esošu) pārkāpumu. Tu vari strādāt cik slikti vien iespējams, bet, ja tev “visi papīri kārtībā”, tad savā amatā esi nesatricināms kā klints.

Tad kur ir tā milzīgā atbildība? Cik ir to gadījumu, kad slikti strādājošs, paša vadītajā iestādē dažādus nesmukumus pieļāvušais, visu grīstē salaidušais “milzīgās atbildības” nesējs būtu ar kaut ko reāli atbildējis?

Gadiem ilgas tiesāšanās trijās instancēs, kad nevienu neinteresē pati lietas būtība. Kad labi apmaksāti juristi kā viduslaiku sholasti strīdas par dažādu birokrātisko dokumentu interpretācijām. Lai gan skaitās, ka likumiem jābūt viennozīmīgiem un skaidri saprotamiem, praksē ir gluži otrādi. Gandrīz visi normatīvie akti tiek sarakstīti nelasāmā, ārkārtīgi grūti saprotamā birokrātiskā (pat ne juridiskā) valodā. Gari teikumi ar neskaitāmiem paplašinājumiem, kurus vienmēr var traktēt tā, “kā vajag”.

Juristi var iebilst, ka tā jau arī ir tā praktiskā jurisprudence, par kuru viņi saņem savus prāvos honorārus, bet “vienkāršajam cilvēkam” visa šī “deķa staipīšana” izskatās nevis pēc izslavētās “milzu atbildības”, bet gan tās pretmeta - augsto amatpersonu mūžīgās bezatbildības. Tāpēc šis nosacītais “vienkāršais cilvēks” izdara savus secinājumus. Nemēdz būt dūmi bez uguns. Aplieciniet praksē šo savu “milzu atbildību”. Ja paši neprotaties, tad arī mūsu verdikts - īkšķis uz leju, kā šajā aptaujā.

VID vadītāja amats - arhisvarīgs

Politiski svarīgākā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc “Vienotība” izlēmusi iet uz šo nepopulāro soli. Spriežot pēc Saeimas “Vienotības” frakcijas vadītāja Ainara Latkovska teiktā intervijā “Neatkarīgajai”, šis jautājums partijas vadībā nav pat skatīts. Uzmanību. Politiski tik sensitīvu lēmumu pieņēmis finanšu ministrs Arvils Ašeradens vienpersoniski. Tas nozīmē, ka lēmums ir bijis tik ļoti nozīmīgs “Vienotības” galvenajām figūrām, ka to pat formāli nav ļāvuši “kordziedātājiem” apspriest.

Tas arī ir saprotami. VID ģenerāldirektora amats ir ārkārtīgi nozīmīgs. Kā teiktu klasiķis - arhisvarīgs. Tā ir Latvijas galvenā iestāde, caur kuru iet gandrīz visa valsts finanšu informācija. Ne tikai par katru uzņēmumu, bet arī par katru cilvēku, kuram ir kaut viens konts bankā. Ja biznesa vidē dažāda shēmošana, nodokļu optimizācija, kas bieži robežojas ar likuma pārkāpšanu, līgumi ar vai bez nodokļiem (skaidrā naudā) ir plaši izplatīta, tad skaidrs, ka “savs cilvēks” VID ir zelta vērtē. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka laiku pa laikam parādās ziņas par nežēlīgām dažādu ietekmes grupējumu cīņām Talejas ielas melnajā kubā.

Esmu vairākkārt intervējis Jaunzemi, un viņa nav atstājusi mafijas “krustmātes” iespaidu. Viņai drīzāk ir cita funkcija - būt par to starmeša grozītāju, kura izgaismo vienus un ļauj darboties tumsā citiem. Protams, ne jau pēc saviem ieskatiem viņa šo gaismas kūli virza. Šie virzītāji acīmredzot ir tik ietekmīgi, ka pat partijas biedri, valdes locekļi neuzdrošinās uzdot šīm personām tiešu jautājumu - kāpēc? Jo atbilde jau tāpat zināma - tā vajag. Un labāk savu degunu tur nebāz.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.