Džo Baidens Kijivā Putinam liek skaidri saprast – lien atpakaļ būdā, kamēr vēl vari

Ukrainas sociālajos tīklos parādījusies meme ar parakstu: 2022. gada februārī – ASV aicināja savus pilsoņus nekavējoties pamest Ukrainu; 2023. gada februārī – ASV prezidents Kijivā; 2024. gada februārī – Baidens un Zelenskis Maskavā, Sarkanajā laukumā © Ekrānšāviņš

Vakar jau no paša rīta Kijivā bija vērojami līdz tam nebijuši satiksmes ierobežojumi, kas pilsētas centrālo daļu pārvērta vienā lielā, nebeidzamā sastrēgumā. Izplatījās baumas, minējumi par ASV prezidenta Džo Baidena iespējamo ierašanos Kijivā. Tuvojoties pusdienlaikam, šīs baumas arī apstiprinājās.

Tagad no rietumvalstu vadītājiem vienīgi Ungārijas premjers Viktors Orbans un mūsu drošsirdis Krišjānis Kariņš nav uzskatījuši par vajadzīgu doties goda vizītē uz kara plosīto Ukrainu. Katrs gan savu iemeslu dēļ, kurus mēs visi labi zinām no bērnībā lasītajām grāmatām. ASV tā bija Frenka Boma “Brīnumainais burvis no Oza zemes”, bet okupētajā Latvijā Aleksandra Volkova pārstāsts “Smaragda pilsētas burvis”. Šajās grāmatās viens no varoņiem bija gļēvā Lauva, kas sapņoja iegūt drosmi. Varam tikai novēlēt Kariņam piepildīt šos savus sapņus.

Baidena vizīte Kijivā tika organizēta lielā slepenībā. Viņš kopā ar sievu Džilu vēl svētdienas pēcpusdienā pavakariņoja restorānā ārpus Baltā nama, kas ir ārkārtīgi rets gadījums, un bez jebkāda publiska paziņojuma atstāja Vašingtonu. Visos prezidenta oficiālajos darba grafikos bija paredzēta viņa ierašanās Varšavā otrdienas rītā. Baltā nama mājaslapā svētdienas vakarā tika publicēta prezidenta pirmdienas darba kārtība, saskaņā ar kuru viņš joprojām atradās Vašingtonā un tikai pirmdienas vakarā plānoja izlidot uz Varšavu, lai gan patiesībā jau bija ceļā uz Eiropu.

Baidena vizītei ir divas vienlīdz svarīgas, viena otru papildinošas nozīmes. Pirmkārt, tas ir ārkārtīgi iespaidīgs simbolisks žests. Nešaubīgi iedvesmojošs žests Ukrainai un tikpat brīdinošs Putinam, kura uzruna Krievijas Federācijas sapulcei paredzēta šodien. Simbolu nozīmi nekad nevajag novērtēt par zemu. Tie bieži vien ir svarīgāki par taustāmiem labumiem, lai gan vēl biežāk viens otru papildina kvadrātā.

Kijivā Baidens ieradās ne jau ar tukšām rokām. Viņš pieteica jaunu militārās palīdzības paketi 500 miljonu dolāru apmērā, kura tiks oficiāli izsludināta otrdien. Šajā paketē ietilpst papildu raķešu sistēmas HIMARS ar šīm iekārtām tik ļoti nepieciešamajām raķetēm. Tāpat tiks piegādāts liels apjoms artilērijas lādiņu, par kuru hronisko deficītu žēlojas Ukrainas bruņoto spēku komandieri.

Vēl vairāk, Baidens savā uzrunā norādīja, ka “kopā esam savākuši 700 tankus, tūkstošiem bruņumašīnu, tūkstoš artilērijas sistēmu, vairāk nekā divus miljonus artilērijas lādiņu, vairāk nekā 50 raķešu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kompleksu”. Lai arī netika detalizēti atšifrēts, ko nozīmē “kopā savākuši” šos ieroču tūkstošus, jebkurā gadījumā kopējā bilde iezīmējas arvien skaidrāk - līdz Rietumu līderiem beidzot ir aizgājis, ka vienīgais veids, kā atjaunot jēdzīgu kārtību pasaulē, ir savaldīt aptrakušo huligānu, kurš nosacīti iekāpis trolejbusā un visus terorizē ar savu neierobežoto nekaunību. Pietiek blenzt logā un gaidīt, kad huligāns nomierināsies vai izkāps. Visiem kopā jāceļas kājās un miera traucētājs jānoliek pie vietas. Ja pats nesaprot, tad kārtīgi jāsadod viņam pa ausīm. Šī skaidrība pamazām izkristalizējas, un Baidena vizīte to kārtējo reizi apliecināja.

Baidena īslaicīgajai vizītei Kijivā (jau pēc dažām stundām viņš ar to pašu vilcienu devās atpakaļ uz Poliju) simboliskā nozīme, protams, bija primāra, jo visas ar ieroču piegādēm saistītās formalitātes varēja nokārtot arī bez šīs tikšanās Kijivā. Kā ziņo izdevums “Rolling Stones”, Baidenam esot piedāvāti vairāki tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski scenāriji. Vai nu abiem tikties Polijas pierobežas pilsētā Žešuvā, vai Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā. Baidens it kā pats esot izteicis vēlmi apmeklēt Kijivu.

Jānorāda, ka šī ir bezprecedenta vizīte, jo ASV prezidenti parasti neapmeklē konfliktu zonas, kurās nekontrolē gaisa telpu. Baltais nams sīkāk nekonkretizē, bet ļauj noprast, ka pirms vizītes esot bijuši kontakti ar Krievijas vadību, lai nodrošinātu “dekonfliktitāti”. Proti, lai novērstu jebkādas nejaušības, kas varētu novest līdz divu kodollielvalstu sadursmei.

Jānorāda, ka šobrīd Kijivā nav nekādu ASV militāro spēku, izņemot nelielu gaisa desantnieku vienību, kura apsargā ASV vēstniecību. Kamēr Baidens bija Ukrainā, tikmēr trīs ASV izlūklidmašīnas cirkulēja gar Polijas robežām, rūpīgi sekojot Krievijas gaisa spēku kustībām.

Zelenskis, tiekoties ar ASV līderi, izteica cerību, ka 2023. gads būs gan izšķirošs kara gaitā, gan arī uzvaras gads. Gan Baidena vizīte Kijivā, gan Rietumu negaidīti konsolidētais viedoklis nupat notikušajā Minhenes drošības konferencē ļauj ar cerībām raudzīties nākotnē. No otras puses, nekas nerada lielāku vilšanos kā paaugstinātas ekspektācijas. Tāpēc pazemināsim gaidu un cerību līmeni. Tas dos lielāku gandarījumu, kad Putina armija tiks sakauta un visa šī Krievijas impēriski uzpūtīgā lielummānija saplaks līdz tās normālajam stāvoklim - pusatpalikušai, pusmežonīgai, vāji civilizētai valstij, kurai vēl jāpierāda savas tiesības skaitīties piederīgai Eiropai.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.