Kad sāksim ēst tārpu steikus?

© Depositphotos.com

“Aktīvs motociklists sezonā zobos noķer noteikti tikpat daudz insektu, cik divas bezdelīgas vasaras gaitā,” spriež kāds tviterprātnieks, komentējot Francijā saražoto un nule LTV demonstrēto filmu “2050. gads – pasaule bez gaļas”. Filmas autori mēģina pārliecināt skatītājus, ka tārpus un kukaiņus – gaļas vietā – turpmāk ēdīs ne tikai motociklisti, bet arī visa pārējā progresīvā cilvēce. Tostarp arī Latvijā ietilpstošā cilvēces daļa.

Gaišo rītdienu filmas autori iezīmē ar jaunumiem ēdienkartē: būšot kāpuri ar ķiploku garšu, izsmalcinātiem baudmīļiem tiks piedāvātas vaboles ar Provansas garšvielu aromātu, bet kukaiņu steika garša un konsistence vispār neatšķirsies no liellopa steika. Ja kādam iesūnojušam cilvēkam būs pretenzijas pret kāpuru un citu mazo mūdžu klātbūtni pārtikā, ražotāji centīsies to neakcentēt un uz iesaiņojuma nezīmēs tārpus vai vaboles, tikai norādīs, ka produkts satur insektu proteīnus. Nu, tā nevainīgi.

Filmā detalizēti tiek skaidrots, kāpēc cilvēkiem jāatsakās no gaļas ēšanas un jāpievēršas insektu diētai. “Zinātniski pierādīts”, ka gaļas ēšana cilvēkam ir kaitīga, bet cunami, zemestrīces un Pasaules okeāna līmeņa celšanos izraisa govju ganāmpulku, piedodiet, pirdieni. “Zinātnisko pierādījumu” bāze acīmredzot tiek radīta saietos, uz kuriem “zinātnieki” dodas ar lidaparātiem, kas - savādi gan! - rada CO2 emisijas, aptuveni 13% no visām baisajām emisijām.

Filmas mērķis atklājās kadros, kuros parādījās dažādi bili geitsi un citi varoņpersonāži, kuri esot ieguldījuši lielas naudas kukaiņu un kāpuru pārtikas attīstībā. Bizness rullē! Top arvien vairāk tādu ražotņu, un miljoni ripo. Tāpēc steigšus jāiznīcina liellopu ganāmpulki, kas traucē tārpu biznesa attīstībai. Šīs darbības var nomaskēt ar klimatfašistu aktivitātēm, tādām kā, piemēram, Zviedrijas Grietas organizētiem piketiem, kas nu ir iekļāvušies gluži zinātniskā gultnē: Helsinku universitātes teoloģijas fakultāte Grētai Tūnbergai piešķīrusi goda doktores grādu. Nav skaidrs tikai tas, kā tik daudzi cilvēki var zaudēt prātu vienlaikus.

“Tas ir humora raidījums,” filmu “Pasaule bez gaļas” raksturo Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), “filmas autori stāsta, kā, saspiežot un smalcinot kukaiņus, tiek radīts... kaut kas ēdams. Mēs taču nezinām, kādi vīrusi ir tajos kukaiņos.” Varētu par to pasmieties, ja vien visas šīs kukaiņu padarīšanas nebūtu tik traģiskas un ļaunu vēstošas. Pasaules ekonomikas foruma dibinātājs Klauss Švābs izdeva grāmatu “Covid-19: lielais restarts”, kurā izteikts “lielais paldies” kovidam, kas esot bijis “unikāls iespēju logs”, kas “pārveidoja cilvēci”, tādējādi radot “jaunu pasauli - taisnīgāku un zaļāku”. To palīdzot veidot arī Grēta Tūnberga un citi neomarksisma iedvesmoti sektanti.

Bet kā tad ar Pasaules okeāna līmeņa dramatisko celšanos, ko piesauc “zaļie”? “Piemēram, Liepājā ūdens līmeni mēra jau vairāk nekā 50 gadus, un izrādās, ka līmenis šo gadu laikā ir krities par 20 centimetriem,” saka Kiršteins, “mūs vienkārši ķer “uz muļķi”. “Zaļie” - tā ir reliģija, tāpēc jau Grētu Tūnbergu par goda doktori padarīja tieši teoloģijas fakultāte. No matemātikas, bioloģijas vai fizikas viņa neko nesaprot, nu tad - ņemam teoloģiju!”

Par švābistu “unikālajiem iespēju logiem” - lielajiem restartiem, tārpu steikiem un elektroautomobiļiem - varētu arī nerunāt, ja vien mūsu jaunradītā Klimata un enerģētikas ministrija neietu pēdu pēdā pakaļ Eiropas Savienības dižmērķiem, lai sasniegtu absurdos “klimata politikas mērķus”. Baidos, ka ES zaļo marksistu galastacija ir mākslīgi izraisīts bads, iznīcinot tradicionālo lauksaimniecību, un tad jau mums neatliks nekas cits kā vien ēst kāpuru kotletes, ko tik sirsnīgi reklamē Latvijas sabiedriskais medijs.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.