Uz pavasari mežos parādās ne tikai murķeļi vien: no draudzīgās Baltkrievijas gan uz Lietuvu, gan Latviju pa sūnām un purviem arvien lielākā skaitā brien nelegālie migranti. Tie lielākoties ir vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri ieradušies Baltkrievijā no Afganistānas, Irākas, Sīrijas, Tunisijas, Ēģiptes un citām valstīm. Ne jau no kara viņi bēg – tad jau varētu palikt Baltkrievijā. Viņi steidzas uz turieni, kur lielāki pabalsti – uz Eiropas valstīm.
Ja nu mēs naivi esam iedomājušies, ka migrācijas krīze ir beigusies vai vismaz tuvojas beigām, varam palūkoties, kas notiek Lietuvā. 22. martā Lietuvas robežsargi Čepkeļu purvā aizturēja nelegālo migrantu grupu, ko pavadīja kāds baltkrievs, kurš arī aizturēts. Uz robežas uzstādītā videosistēma bija fiksējusi robežpārkāpējus, kuri, izklājot pāri ceļam guļammaisus (lai noslēptu pēdas), mēģināja pazust mežā.
Pēc nelegālo migrantu notveršanas robežsardzes spēki tika nosūtīti uz tuvākajiem rajoniem. Tika aizturēti vēl 50 “bēgļi”. Šis krietnais pulciņš vēl nebija paspējis sadalīties mazākās grupās: tāda ir “bēgļu” taktika, lai viņus būtu grūtāk notvert.
Kā vienmēr - tika pārbaudīts nelegālo migrantu veselības stāvoklis, kā arī tas, vai viņu apģērbs ir piemērots laika apstākļiem. Izrādījās, ka “bēgļi” bija labi sagatavojušies “ceļojumam”, un tikai dažiem bija vajadzīgs papildu apģērbs un apavi. Pēc vienas diennakts “bēgļi” tika atgriezti atpakaļ Baltkrievijā, piedāvājot viņiem pārtikas pakas, no kurām vairums gan esot atteikušies. Acīmredzot Baltkrievijas pusē viņi tiek labi ēdināti, apģērbti un apčubināti.
Lietuvas amatpersonas, vērtējot nelegālo migrantu plūsmu, teic, ka tā vairs nav tik intensīva kā pērn. Tomēr “tās vēl nav beigas”. Jāņem vērā arī tas, ka Polijas robežu ik dienas mēģina šķērsot 90 līdz 100 “bēgļu”. Un tas esot tikai laika jautājums, kad “bēgļi” pievērsīsies Lietuvai ar daudz spraigāku intensitāti. Jāpiebilst, ka kopš 2021. gada 3. augusta, kad Lietuvas robežsargiem tika dotas tiesības nelegālos migrantus sūtīt atpakaļ uz Baltkrieviju, tas tika izdarīts ar 19 862 “bēgļiem”.
Kas notiek Latvijā? Iekšlietu ministrija ziņo, ka laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 20. martam uz Latvijas - Baltkrievijas robežas aizturētas 1069 personas. Patvēruma pieteikumu kopš šā gada 1. janvāra iesniegušas 115 personas. Šobrīd izskatīšanā ir 141 personas iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Robežuzraudzība notiekot pastiprinātā režīmā. No valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas 2021. gadā atturētas 4045 personas, pērn - 5286.
Te nu vietā ar patiesu sirsnību atcerēties 2015. gada 160 cilvēku parakstīto atklāto vēstuli, kurā viņi aicina “novērtēt bēgļu uzņemšanas sniegtās iespējas Latvijai”, jo bēgļi, raugi, varētu aizpildīt tukšos Latvijas ciematus. “Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ,” toreiz apgalvoja vēstules autori.
Viņi, protams, neaizmirsa piekodināt, ka nedrīkst būt nekāda diskriminācija attiecībā uz ādas krāsu, reliģiju, seksuālo orientāciju un tautību, lai... Lai - kas? Lai “nenovērtētu par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus”.
Nu, tā. Vai kāds pa šiem astoņiem gadiem ir saskaitījis tos simtus mūziķu, arhitektu, zinātnieku un biznesa līderu, kuri, ieradušies šeit kā bēgļi, ir devuši nepārvērtējamu pienesumu Latvijai? Neredzat nevienu? Nu nevar būt! Vai tad vēstules parakstītāji - Ivars Neiders, Iveta Kažoka, Baiba Rubess, Marija Golubeva, Arvis Kolmanis, Gustavs Strenga un pārējie cik tur 150, - būtu kļūdījušies savās cerībās?
Laikam kaut kas nogāja greizi... Nezin kādēļ šķiet, ka greizi var noiet arī šoreiz, ja vēl kādiem gudriniekiem ienāks prātā aicināt uz
Latviju - tranzītā caur Baltkrieviju - “izcilos mūziķus un arhitektus”, kuri veicinātu Latvijas izaugsmi. Paldies, nevajag. Mums ir pašiem savi “izaugsmes meistari”, kuri sēž Ministru kabinetā.
Bet tiem, kuri kā divkājaini murķeļi palēkdamies diebj pāri Latvijas robežai, beidzot vajadzētu nolikt priekšā kārtīgu žogu. Poļi novembrī paziņoja, ka būvēs žogu uz robežas ar Krievijas senlaikus okupēto Karaļauču teritoriju: ir jau uzbūvēti 107 kilometri. Un ko mēs? Iekšlietu ministrija ziņo, ka žoga celtniecības pirmās kārtas darbi (uz 20. martu) ir šādi: atmežoti 85,8 kilometri, notiek būvdarbi 85,45 kilometru garumā, žogs uzbūvēts 51,45 kilometru garumā.
Tas ir daudz vai maz? Salīdzinot ar laiku, kad ministre bija Marija Golubeva, iespējams, ka daudz. Un tomēr viss notiek pārāk lēni. Bet murķeļu raža, baidos, var negaidīti pārsteigt.
