“Sabiedrības debilizācija sekmīgi turpinās. Bail iedomāties, kāds ir māsterplāns līdz, teiksim, 2033. gadam. Lai gan diezgan skaidrs: stulba, izlaista, bezierunpakļāvīga patērētājmasa bez ambīcijām, iniciatīvas un mugurkaula. Ar apziņu, ka lillā mati vien tevi padara par izcilību,” skarbi ironizē politikas vērotājs Ēriks Stendzenieks, vērtēdams kārtējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, kas ilgtermiņā pilnīgi noteikti veicinās valsts atpalicību.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja IZM ieceri vidusskolām aizliegt iestājpārbaudījumu organizēšanu tajos mācību priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni. Pirmajā acumirklī šķiet - nekā sevišķa, lai nekārto, visi eksāmeni jau nolikti, 9. klasi beidzot. Taču tad sāc domāt: vidusskolas iestājpārbaudījumi ļauj atlasīt labākos, talantīgākos skolēnus, lai noturētu mācību iestādes iespējami augstāko kvalitātes latiņu.
“Valsts pati ir noteikusi, ka ģimnāzijām ir jāstrādā ar augstākiem mācību sasniegumiem. Ja nav iestājeksāmenu, kā mēs atlasīsim? Kā mēs strādāsim?” LTV ziņu raidījumā neizpratni pauda Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks Jānis Zeimanis. Līdz šim bija saprotams, ka ģimnāzijas ir pakāpiens uz augstāko izglītību, tā ir sagatavošanās studijām, tāpēc tiem skolēniem, kuri netaisās stāties augstskolā, nav nekādas jēgas apmeklēt ģimnāziju: jau līdz ar 9. klases absolvēšanu vajadzētu būt skaidrībai, kādu specialitāti jaunieši vēlas apgūt, lai nebūtu vēl trīs gadus jāgatavojas “inteliģento bezdarbnieku” rindu papildināšanai.
Taču valdības locekļi, nepārzinādami IZM ieceres būtību, nodarbojās, kā sociālajā tīmeklī izteicās bijušais ministrs Tālis Linkaits, ar jautājumu “kā piebeigt ģimnāziju”: ministri neuztvēra priekšlikuma jēgu, savukārt premjers Kariņš priecājās, ka bērniem tiks atvieglota dzīve.
Kādā veidā šī dzīve tiks atvieglota? Vai talantīgajiem un motivētajiem skolēniem vidusskolas iestājeksāmenā tas būs kaut kāds stresa tests - parādīt savu erudīciju un spriestspēju? Protams, ne. Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, vērtējot valdības īpatno lēmumu, teic: “Tas ir piemērs, kā ar bērnu psihoemocionālo veselību pamato nejēdzīgus lēmumus. Augsti funkcionējošam pusaudzim, kurš spēj mācīties topa līmenī, papildu iestājeksāmens nav nekāda problēma. Ģimnāzijā stājoties, vajag nevis atcelt eksāmenus, bet pievienot arī mentālās veselības pārbaudi.”
“Mēs nesaskatījām tik lielu problēmu, kādu to redzēja IZM un Valsts izglītības satura centrs, tāpēc vienmēr esam iestājušies par vidusskolu lielāku autonomiju,” situāciju skaidro Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents.
“Skolām, kuras vēlas iestājeksāmenā iekļaut, piemēram, matemātiku, kaut arī skolēni jau ir kārtojuši matemātikas eksāmenu, beidzot 9. klasi, jāļauj to darīt. Lielākā daļa skolu, kurās nebūs vajadzības to darīt, savu pārbaudījumu neorganizēs. Arī manis vadītā skola ne. Skolām jādod izvēles brīvība. Ja Rīgas valsts ģimnāzijām ir šāda vēlme, kas pamatota ar metodiku, - organizēt iestājpārbaudījumus - nedomāju, ka tas būtu jāaizliedz, aizbildinoties ar abstraktiem apgalvojumiem par skolēnu slodzi, viņiem nemaz to nepajautājot. Nedomāju, ka nepieciešams standartizēt visu Latviju: jāļauj izvēlēties,” saka Kalvāns.
Rūdolfs Kalvāns pieļauj, ka Rīgā visas vidusskolas organizēs iestājeksāmenus, kuru sastāvā būs intervijas, testi un citi pārbaužu veidi. “Skolēnu vecāki, kuriem ir talantīgi bērni, vēlas, lai viņu atvases turpina izglītību tikpat talantīgu bērnu klasē, nevis tādā, kurā ir, teiksim, tikai divi talantīgie, bet pārējie mācās uz knapiem četriniekiem. Tāpēc ir nepieciešama atlase,” skaidro Kalvāns.
Viņa viedoklim nepiekrīt tie, kuri uzskata, ka valsts finansētajās skolās nedrīkstētu būt jelkādi uzņemšanas ierobežojumi, sak, uztaisiet privāto ģimnāziju, un tad varat rīkoties, kā vien vēlaties, turklāt - kur gan liksies tie bērni, kuru skolas nu ir slēgtas?
“Brīvā valstī katram var būt savs viedoklis,” teic Kalvāns, “taču nevajag visur mēģināt saskatīt sazvērestības teoriju iemiesojumu realitātē. Specializētais matemātikas pārbaudījums attiecas tikai uz Rīgu, un, cik man zināms, neviena reģionālā ģimnāzija neieviesīs specializēto matemātikas iestājeksāmenu. Mazākām skolām nav aktuāla simtiem reflektantu atlase, tās iztiks ar tiem datiem, kas būs pieejami pēc 9. klases eksāmeniem.”
Tas nozīmē, ka skolēniem, kuri būs vai nu absolvējuši kādu lauku skolu, vai būs spiesti no tās aiziet, jo, raugi, IZM to ir likvidējusi, nebūs problēmu iestāties kādā reģionālajā ģimnāzijā - ja vien būs tāda vēlēšanās.
Sanāk, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar savu kārtējo “asprātīgo” ierosmi vēršas pret tām Rīgas ģimnāzijām, kas vēlas saglabāt zināšanu kvalitāti. Kas tas ir? Viduvējību ģenerēts nicinājums pret izcilību? Centieni nolīdzināt visus ar vienu olekti? Nebūsim liekuļi: bērni nav vienādi, daļai padodas matemātika, daži ir īsti talanti, bet pārējie ar matemātiku ir uz “jūs”. Tas pats attiecas uz citiem mācību priekšmetiem. Kāpēc gan neļaut talantīgajiem saplūst vienā klasē, vienā skolā, pirms tam izejot cauri attiecīgiem pārbaudījumiem?
Taču izskatās, ka IZM dara visu, lai pēc iespējas efektīvāk degradētu izglītības kvalitāti, un tas nenotiek tikai šogad vai pēdējos pāris gadus. Šis process īpaši intensīvi sācies līdz ar “kompetenču izglītības” ieviešanu, kuras metodoloģija ir neskaidra lielākajai daļai pedagogu. Haoss izglītības sistēmā ir iestājies, pateicoties projektam “Skola 2030”, un katrs nākamais ministrs ir nācis klajā ar “reformām”, kas arvien vairāk drupina izglītības kvalitāti, un stabilu degradācijas pamatu mūrēšanā ir piedalījies teju vai katrs izglītības ministrs atjaunotās brīvvalsts laikā.
Vēsture vairs netiek mācīta, tā netiek uzskatīta par secīgu notikumu virkni, kas skolēniem stāsta par tautas esību, patriotismu un nākotni; lauku skolas tiek likvidētas, attīrot laukus no cilvēkiem; tagad IZM grasās atņemt kvalitātes kritērijus ģimnāzijām. Kāds būs nākamais solis? Nolemt, ka mūzikas un mākslas skolās audzēkņi tiek pieņemti bez pārbaudījumiem, sak, visi taču prot dziedāt un zīmēt? Vai arī - atstāt skolās, teiksim, tikai četras klases - iemācies lasīt, rakstīt un tinies?
Tomēr šķiet, ka tik dramatiski pavērsieni mūs negaida. Viss šajā teātrī ir daudz vienkāršāk. Ja reiz valdošajiem vajag nedomājošus vēlētājus, tad - kas gan var būt labāks par neizglītotām viduvējībām? Pārfrāzējot kāda gudrā prāta teikto: jo vājākas un bezjēdzīgākas būs skolu izglītības programmas, jo pārliecinošāk jauniešu (vēlētāju) acīs izskatīsies vara un valstsvīri. Priekškars aizveras.
